Pleca locītavas endoprotezēšana (EP) ir efektīva ārstēšanas metode pleca locītavas artrīta beigu stadijā. Reverso totālo pleca protēzi sākotnēji izstrādāja rotatoru manžetes artropātijas gadījumiem, tomēr tagad indikāciju loks ir paplašinājies, tostarp izmantošana osteoartrītam ar neskartu rotatora aproci, kam tradicionāli lieto anatomisko pleca locītavas protēzi.
Pētījuma mērķis bija salīdzināt risku–ieguvumu un izmaksas, kas saistītas ar totālu pleca locītavas aizvietošanu jeb EP ar reverso, jeb atgriezeniskā tipa protēzi un anatomisko protēzi pacientiem, kuriem tikusi veikta plānveida primārā pleca EP osteoartrīta dēļ. Šim nolūkam tika izmantoti dati no Anglijas Nacionālā apvienotā reģistra un slimnīcu epizožu statistikas laika posmā no 2012. līdz 2020. gadam.
Pacientu atlase
Pētījumā iekļāva pacientus vecumā no 60 gadiem, kuriem bija veikta plānveida primārā pleca totāla aizvietošana ar reversā tipa vai anatomiskā tipa protēzi osteoartrīta dēļ ar veselu rotatoru manžeti. Galvenais rezultāta rādītājs bija endoprotēzes revīzijas operācija. Sekundārie rezultāta rādītāji ietvēra nopietnus nevēlamus notikumus (plaušu emboliju, miokarda infarktu, apakšējo elpceļu infekciju, akūtu nieru bojājumu, urīnceļu infekciju, cerebrovaskulārus notikumus, tiem izraisot nāvi) 90 dienu laikā, atkārtotas operācijas 12 mēnešu laikā, ilgstošu uzturēšanos slimnīcā (vairāk nekā trīs naktis), Oksfordas pleca rādītāja izmaiņas (Oxford Shoulder Score) (pirmsoperācijas periodā un līdz sešiem mēnešiem pēcoperācijas periodā) un veselības aprūpes pakalpojuma mūža izmaksas.
Rezultāti
Noslieces rādītājs (propensity score) atbilstošā populācijā ietvēra 7124 reversā tipa pleca locītavas aizvietojošas vai anatomiskā tipa EP procedūras (126 tika revidētas), un apgrieztā ārstēšanas varbūtība svērtā populācijā ietvēra 12 968 procedūras (294 tika revidētas) ar maksimālo novērošanas periodu 8,75 gadi. Pirmajos trīs gados reversā pleca protēzei bija samazināts revīzijas risks (draudu attiecība, lokālais minimums 0,33; 95 % TI 0,18–0,59) bez klīniski nozīmīgas atšķirības vidējā dzīvildzes laikā bez protēzes revīzijas, kā arī samazināts relatīvais atkārtotu operāciju risks 12 mēnešu laikā (iespēju attiecība 0,45; 95 % TI 0,25–0,83) ar absolūtā riska starpību – 0,51 % (95 % TI -0,89–-0,13). Nopietni nevēlami notikumi un ilgstošas uzturēšanās slimnīcā riski, Oksfordas pleca rādītāju izmaiņas un modelētās vidējās mūža izmaksas bija līdzīgas.
Šā pētījuma rezultāti sniedza pārliecību, ka revīzijas tipa totāla pleca locītavas EP ir pieņemama alternatīva anatomiskā tipa protēzei pacientiem vecumā no 60 gadiem ar osteoartrītu un veselu rotatora manžeti. Neskatoties uz ievērojamām atšķirībām revīzijas operācijas riska profilos laika gaitā, netika konstatētas statistiski nozīmīgas un klīniski nozīmīgas atšķirības starp atgriezeniskā tipa un anatomiskā tipa protēzi attiecībā uz ilgtermiņa revīzijas operāciju, nopietniem nevēlamiem notikumiem, atkārtotām operācijām, ilgstošu uzturēšanos slimnīcā vai veselības aprūpes izmaksām mūža garumā.
Avots: Valsamis M, Prats-Uribe A, Koblauer I, et al. Reverse total shoulder replacement versus anatomical total shoulder replacement for osteoarthritis: population based cohort study using data from the National Joint Registry and Hospital Episode Statistics for England. BMJ. Published April 30, 2024. doi: https://doi.org/10.1136/bmj-2023-077939 https://www.bmj.com/content/385/bmj-2023-077939
