Rutīnas kolonoskopija tiek rekomendēta, lai izslēgtu kolorektālā vēža iespējamību pacientiem, kas saņēmuši medikamentozu terapiju resnās zarnas divertikulīta dēļ. Tomēr, gadījumos, kad pacientam diagnosticēts nekomplicēts divertikulīts ar datortomogrāfijas palīdzību, klīniskā nozīme rutīnas kolonoskopijai tiek plaši diskutēta.
Pasaulē šobrīd nav specifiskas mērķa terapijas medikamentu pret koronavīrusu SARS–CoV–2, bet vakcinācija ir sākusies limitētā apjomā. Laboratoriskā diagnostika ir noteicošā pandēmijas ierobežošanai. Covid–19 testēšana Latvijā tika sākta 29.01.2020.
Hroniskas mazā iegurņa sāpes sievietēm var būt saistītas ar specifisku orgānu sistēmu, hronisku sāpju sindromu vai abu kombināciju. Tā kā hroniskām mazā iegurņa sāpēm var būt vairāki iemesli, būtiski ir identificēt sāpju perifēros cēloņus, kas ir novēršami un ārstējami, kā arī diferencēt centralizētu sāpju sindromu, kura gadījumā ārstēšana būtiski atšķiras.
Astma un HOPS ir obstruktīvas elpceļu slimības ar augstu izplatības rādītāju. Tiek lēsts, ka Latvijā ar astmu slimo 2—5 % iedzīvotāju, [1] ar noteiktu HOPS diagnozi mūsu valstī 2017. gadā bijuši aptuveni 25 000 pacientu, tomēr, tā kā Latvijā smēķē gandrīz katrs trešais pieaugušais, bet HOPS attīstās līdz 50 % smēķētāju, ir pamats uzskatīt, ka patiesais HOPS pacientu skaits ir ievērojami lielāks. [2]
Rakstā par MODY tipa diabētu no praktiskā viedokļa: galvenās klīniskās un laboratoriskās pazīmes visizplatītākajiem MODY veidiem, kā arī iezīmes, kas varētu palīdzēt MODY diferencēt no 1. un 2. tipa cukura diabēta, un informācija par klīniskajiem testiem, kas palīdzētu identificēt pacientus, kuriem nepieciešama molekulāri ģenētiskā testēšana.
Reto slimību diagnostikā un aprūpē svarīgs ir nopietns komandas darbs. Cistiskā fibroze ir viena no slimībām, kuru gadījumā ārstam jābūt īpaši uzmanīgam, lai nepalaistu garām it kā sākotnēji nespecifiskus simptomus. Pavisam drīz talkā nāks sijājošā diagnostika jaundzimušajiem, dodot iespēju CF pacientiem dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā uzsākta jauna diagnostikas un ārstēšanas metode – krioterapija. Procedūras laikā pacientam elpceļos sasaldē slimības bojātos audus, tai skaitā vēža šūnas.
Pētnieki apgalvo, ka ir atklājuši ķīmiskas izmaiņas vienā gēnā, kas ir saistīts ar stresa reakcijām. Ja šis atklājums apstiprināsies lielākos pētījumos, ārstiem būs pieejama vienkārša asins analīze, kas ļaus prognozēt personas risku pašnāvības izdarīšanai.
Retorisks jautājums: vai Latvijas pacienti ar augstu kardiovaskulāro risku ir pelnījuši mūsdienīgu, pierādījumos un mūsdienu tehnoloģijās balstītu ārstēšanu un tādas iespējas, ko var piedāvāt mūsdienu Latvijas kardioloģijas sasniegumi? Rakstā sniegta izsmeļoša informācija – ar stratēģisku ilgtermiņa skatījumu uz riska pacientu aprūpi un atbildi par īslaicīgu varbūtēju ieguvumu maldīgumu.
Gadsimtiem ilgi tuberkuloze ir skārusi visneaizsargātāko pasaules iedzīvotāju daļu – cilvēkus produktīvākajā vecumā –, graujot viņu veselību un tās sabiedrības ekonomiku un labklājību, kurā viņi dzīvo. Ir izvirzīts mērķis – līdz 2015. gadam par 50% samazināt saslimstību ar tuberkulozi un mirstību no tās. Kādas ir problēmas un to iespējamie risinājumi pašreizējā situācijā?
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Dzemdes kakla vēzis (DzKV) ir ļaundabīga slimība, kas var attīstīties jebkura vecuma sievietēm. Lai gan DzKV ir novēršams, pasaulē tas ir ceturtais izplatītākais vēža veids sievietēm. Latvijā DzKV ir otrais izplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam un joprojām ļoti aktuāls un satraucošs gan biežuma, gan mirstības ziņā. [1; 2]
Līdz šim izpratne par vēža risku attiecībā uz retiem patoģenētiskiem variantiem (rare pathogenic variants [RPV]) izgūti pārsvarā no ģimeņu pētījumiem, kuros varam sagaidīt ierobežotus rezultātus un neobjektivitātes riskus. Lai kvantificētu asociāciju starp RPV iepriekš zināmos vēža predispozīcijas gēnos pacientiem ar vienu vai vairākiem primāriem ļaundabīgiem audzējiem, veikts plašs ģenētisko saistību pētījums no Apvienotās Karalistes Biobankas datiem.
