Veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē informēja, ka šodienas diskusijā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Sarmīti Veidi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku panākta vienošanās par resursu piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm, kas veiks vakcināciju pret Covid-19. Vakcinācija ģimenes ārstu praksēs sāksies nākamnedēļ.
Līdzīgi kā iepriekš apstiprinātās vakcīnas, arī AstraZeneca vakcīna ir paredzēta simptomātiskas Covid-19 slimības novēršanai. Pilnīgai aizsardzībai pret vīrusu ir nepieciešamas divas AstraZeneca vakcīnas devas, kas atbilstoši Latvijas Imunizācijas valsts padomes rekomendācijai jāievada ar 9 līdz 12 nedēļu intervālu.
29. janvārī Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) ir ieteikusi Eiropas Savienībā reģistrēt ar nosacījumiem vakcīnu “Covid-19 Vaccine AstraZeneca”. Lai vakcīna tiktu reģistrēta lietošanai visās ES dalībvalstīs, vēl nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu. Saskaņā ar ražotāja sniegto informāciju Nacionālajam veselības dienestam (NVD) pirmā šo vakcīnu piegāde ir plānota šī gada februārī.
Paagājušajā nedēļā Pasaules Veselības organizācija (PVO) sadarbībā ar Eiropas Zāļu aģentūru un Upsalas Monitoringa centru veikusi izvērtējumu par Norvēģijā saņemtajiem blakusparādību ziņojumiem un secinājusi, ka vakcīnas pret Covid-19 nav izraisījušas vai kā citādi veicinājušas nāvi personām virs 85 gadu vecuma ar ļoti vāju veselību.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca izplatījusi aicinājumu ģimenes ārstu prakšu ārstniecības personālam un darbiniekiem, aicinot pieteikties vakcinācijai pret COVID-19. Atvērta arī atsevišķa telefona līnija. Vakcinācijas kabineti darbosies arī brīvdienās.
26.decembrī Valsts asinsdonoru centrs (VADC) saņēmis ražotāja BioNTech-Pfizer vakcīnas Comirnaty pirmo daļu, kas sastāda 9750 devas. Līdz ar to 28.decembrī savas pirmās vakcīnas sāks saņemt slimnīcu ārstniecības personāls, kas strādā ar Covid-19 pacientiem, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki.
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) stacionārā “Gaiļezers” pacientam ar iedzimtu sirdskaiti un ļoti komplicētām veselības problēmām tika veikta augšstilba lūzuma ķirurģiska operācija, kas bija iespējama, tikai pateicoties sadarbībai starp lielākajām universitāšu slimnīcām, kā arī multidisciplinārai vairāku klīniku un nodaļu ārstniecības un aprūpes personāla sadarbībai Austrumu slimnīcā.
Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Sporādiska Kreicfelda-Jakoba slimība (sKFS) ir reta, strauji progresējoša un fatāla neirodeģeneratīva slimība. Slimību noteikt var tikai post mortem, un šobrīd ir pavisam nedaudz zināms par tās prodromo fāzi.
