19. aprīlī darbu sāka vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Tagad portālā manavakcina.lv var ne tikai pieteikties vakcīnai, bet iedzīvotāji no atvērtajām prioritārajām grupām var izvēlēties vakcinācijas vietu un laiku.
Šīs papildu vakcīnas, kuru pirmās piegādes gaidāmas jau aprīļa pēdējā nedēļā, Latvija saņems no kopumā 50 miljoniem “BioNTech/Pfizer” vakcīnu devām, kuras ražotājs Eiropas Savienībai (ES) piegādās papildu jau līgumā paredzētajām 200 miljoniem devu.
12. aprīlī vakcinācijai atvērta vēl viena prioritāro iedzīvotāju grupa – izglītības iestāžu darbinieki. Vakcinācija šajā grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu. Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.
Kopumā Latvijā šobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 121 868 cilvēki, kas veido gandrīz 8% no pieaugušajiem iedzīvotājiem - ziņo Veselības ministrija.
Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19 – skaidro Zāļu valsts aģentūras speciālisti.
Jau no nākamās nedēļas Latvijā būs pieejamas daudz lielākas vakcīnu jaudas, tas nozīmē – Lieldienu brīvdienās varētu iedarbināt pirmos masu vakcinācijas centrus - šādu apņemšanos pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Vakcinējot veselības aprūpes darbiniekus, darbinieku vidū nekavējoties un ievērojami samazinājās pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits, samazinot nepieciešamo izolāciju un karantīnu skaitu par vairāk nekā 90 procentiem, liecina UT Dienvidrietumu medicīnas centra dati, kas publicēti New England Journal of Medicine.
Šonedēļ ar Veselības ministrijas rīkojumu tiks atvērta nākamā prioritārā grupa – iedzīvotāji ar hroniskajām saslimšanām.
15. marta vakarā, piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu pret Covid-19. Lēmums pieņemts, pamatojot ar ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.
Veselības ministrija reaģējusi gan uz sabiedrības, gan Ministru prezidenta iebildēm par Vakcinācijas projekta biroja darbu un Covid-19 vakcīnu loģistiku. Nolemts reorganizēt Vakcinācijas projekta biroju un mainīts arī Covid-19 vakcīnu loģistikas pakalpojuma sniedzējs.
Uz jaunizveidoto Vakcinācijas biroju gulstas milzu gaidas. Reālas un nereālas. Publiskajos iznācienos februārī valdības galva sāka izskatīties arvien aizkaitinātāks, mudinot agresīvāk “ņemt to bulli aiz ragiem”. Covid–19 vakcinācijas temps bijis gauss.
Veselības ministrijas izstrādājusi kārtību, kas nosaka pieraksta veidošanas nosacījumus grupu vakcinācijai un balstvakcinācijai (2.vakcīnas devas saņemšana) vakcinācijas iestādēs un ģimenes ārstu praksēs. Tā ir saistoša visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošinās vakcināciju.
Aizvadītajā nedēļā vidēji dienā vakcinēti 1170 iedzīvotāji – turpinājās gan medicīnas iestāžu darbinieku, sociālās aprūpes centru darbinieku un iedzīvotāju, kā arī tika sākta iedzīvotāju vecumā virs 70 gadiem vakcinācija, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija.
Izraēla ir līdere vakcinācijā pret Covid–19. Kopš vakcinācijas kampaņas sākuma pagājušā gada 20. decembrī tā sasniegusi ievērojamu rezultātu — Our World in Data rāda, ka uz 100 cilvēkiem saņemtas 79,19 vakcinācijas devas. [1] Vakcinācijas kampaņas dati ir iepriecinoši.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
Pieaugušo aptaukošanās iepriekš saistīta ar atsevišķām infekcijām, taču pierādījumi par tās ietekmi visā infekcijas slimību spektrā ir ierobežoti. Šajā daudz¬kohortu pētījumā ar ietekmes modelēšanu tika analizēta saistība starp šo novēršamo riska faktoru un 925 bakteriālu, vīrusu, parazitāru un sēnīšu infekcijas slimību incidenci, hospitalizācijām un mirstību, kā arī novērtēta to globālā un reģionālā attiecināmā ietekme.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
“Es vienmēr esmu bijusi nedaudz ideāliste, vēlējusies atjaunot redzi arī tiem pacientiem, kam tas pašreizējā brīdī nav iespējams,” atzīst oftalmoloģe, Paula Stradiņa klīniskās universitātes Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa universitātes Oftalmoloģijas katedras vadītāja profesore GUNA LAGANOVSKA.
Aptaukošanās ir hroniska, sistēmiska slimība, kas būtiski palielina saslimstību ar metaboliskām un kardiovaskulārām patoloģijām, kā arī paaugstina mirstību, radot ievērojamu slogu sabiedrības veselībai. [1; 5] Bariatriskā ķirurģija ir visefektīvākā invazīvā metode ilgtermiņa svara samazināšanai pacientiem ar patoloģisku aptaukošanos. Procedūra samazina uzņemtās barības daudzumu, uzlabo insulīna rezistenci un samazina kardiometaboliskos riskus. [3]
