19. aprīlī darbu sāka vienotais vakcinācijas tīkls ViVaT. Tagad portālā manavakcina.lv var ne tikai pieteikties vakcīnai, bet iedzīvotāji no atvērtajām prioritārajām grupām var izvēlēties vakcinācijas vietu un laiku.
Šīs papildu vakcīnas, kuru pirmās piegādes gaidāmas jau aprīļa pēdējā nedēļā, Latvija saņems no kopumā 50 miljoniem “BioNTech/Pfizer” vakcīnu devām, kuras ražotājs Eiropas Savienībai (ES) piegādās papildu jau līgumā paredzētajām 200 miljoniem devu.
12. aprīlī vakcinācijai atvērta vēl viena prioritāro iedzīvotāju grupa – izglītības iestāžu darbinieki. Vakcinācija šajā grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu. Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.
Kopumā Latvijā šobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 121 868 cilvēki, kas veido gandrīz 8% no pieaugušajiem iedzīvotājiem - ziņo Veselības ministrija.
Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19 – skaidro Zāļu valsts aģentūras speciālisti.
Jau no nākamās nedēļas Latvijā būs pieejamas daudz lielākas vakcīnu jaudas, tas nozīmē – Lieldienu brīvdienās varētu iedarbināt pirmos masu vakcinācijas centrus - šādu apņemšanos pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Vakcinējot veselības aprūpes darbiniekus, darbinieku vidū nekavējoties un ievērojami samazinājās pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits, samazinot nepieciešamo izolāciju un karantīnu skaitu par vairāk nekā 90 procentiem, liecina UT Dienvidrietumu medicīnas centra dati, kas publicēti New England Journal of Medicine.
Šonedēļ ar Veselības ministrijas rīkojumu tiks atvērta nākamā prioritārā grupa – iedzīvotāji ar hroniskajām saslimšanām.
15. marta vakarā, piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu pret Covid-19. Lēmums pieņemts, pamatojot ar ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.
Veselības ministrija reaģējusi gan uz sabiedrības, gan Ministru prezidenta iebildēm par Vakcinācijas projekta biroja darbu un Covid-19 vakcīnu loģistiku. Nolemts reorganizēt Vakcinācijas projekta biroju un mainīts arī Covid-19 vakcīnu loģistikas pakalpojuma sniedzējs.
Uz jaunizveidoto Vakcinācijas biroju gulstas milzu gaidas. Reālas un nereālas. Publiskajos iznācienos februārī valdības galva sāka izskatīties arvien aizkaitinātāks, mudinot agresīvāk “ņemt to bulli aiz ragiem”. Covid–19 vakcinācijas temps bijis gauss.
Veselības ministrijas izstrādājusi kārtību, kas nosaka pieraksta veidošanas nosacījumus grupu vakcinācijai un balstvakcinācijai (2.vakcīnas devas saņemšana) vakcinācijas iestādēs un ģimenes ārstu praksēs. Tā ir saistoša visām ārstniecības iestādēm, kas nodrošinās vakcināciju.
Aizvadītajā nedēļā vidēji dienā vakcinēti 1170 iedzīvotāji – turpinājās gan medicīnas iestāžu darbinieku, sociālās aprūpes centru darbinieku un iedzīvotāju, kā arī tika sākta iedzīvotāju vecumā virs 70 gadiem vakcinācija, liecina Veselības ministrijas sniegtā informācija.
Izraēla ir līdere vakcinācijā pret Covid–19. Kopš vakcinācijas kampaņas sākuma pagājušā gada 20. decembrī tā sasniegusi ievērojamu rezultātu — Our World in Data rāda, ka uz 100 cilvēkiem saņemtas 79,19 vakcinācijas devas. [1] Vakcinācijas kampaņas dati ir iepriecinoši.
Turpinot rakstu par biežāk sastopamo ilgtermiņa komplikāciju pārvaldību pēc dzemdes kakla vēža terapijas, tiks apskatītas pārējās vēlīnās komplikācijas: limfocistas un limforeja, limfedēma, jatrogēna menopauze un tās izrietošās sekas, kā arī seksuāla disfunkcija. Raksta mērķis ir apzināt biežākās ar dzemdes kakla vēža (turpmāk — DzKV) ārstēšanu saistītās komplikācijas (attēls) un pārvaldības iespējas. [1—7] Pirmo raksta daļu aicinām lasīt Doctus septembra (2025) numurā.
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
