Aspirīna lietošana saistīta ar zemāku gremošanas trakta vēža risku
Aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku gremošanas trakta vēža risku, tai skaitā, tādu letālu vēžu risku, kā aizkuņģa dziedzera un aknu vēzis.
Aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku gremošanas trakta vēža risku, tai skaitā, tādu letālu vēžu risku, kā aizkuņģa dziedzera un aknu vēzis.
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma.
Jaunā pētījumā atklāja, ka senioriem (>65 gadiem), kuri regulāri lieto aspirīnu ir zemāki visu cēloņu mirstības un mirstības no ļaundabīgiem audzējiem rādītāji, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nelieto aspirīnu.
Aspirīna un tiešas darbības perorāla antikoagulanta (DOAC) terapijas apvienošana venozās trombembolijas (VTE) sekundārajai profilaksei vai insulta novēršanai, kas saistīta ar nevalvulāru priekškambaru mirdzēšanu (NVAF) bez skaidras norādes, bija saistīta ar paaugstinātu asiņošanas risku lielā reģistros balstītā kohortā.
Zemas devas aspirīna lietošana nemazina kopējo mirstību no prostatas vēža populācijas līmenī. Tomēr rezultāti apliecina, ka ilgstoša zemas devas aspirīna lietošana ir saistīta ar zemāku mirstību no prostatas vēža 5 gadus pēc vēža diagnosticēšanas.
Ar augšējo elpceļu infekcijām (pārsvarā vīrusu etioloģijas) pieaugušais gadā pārslimo 2—3 reizes, un tā ir norma. Saaukstēšanās simptomi ir dažādi, to buķete — bagātīga. Aizlikts, tekošs deguns, šķaudīšana, sāpes kaklā, klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes — simptomi, kas dažādās variācijās var izpausties pat 14 dienas! [11]
Ieguvumi, lietojot aspirīnu vaskulāru notikumu samazināšanai cukura diabēta pacientiem, nepārsniedz paaugstinātas asiņošanas riskus, secināts lielā primārās profilakses pētījumā.
Ja pacientam ir infarkts vieglā formā vai tranzistora išēmiska lēkme (TIL), klopidogrela un aspirīna kombinācija var novērst smagāka insulta attīstību turpmākajās 90 dienās, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The New England Journal of Medicine.
Vīriešiem, kuri lieto aspirīnu vienu reizi dienā, ir gandrīz divreiz lielāks melanomas attīstības risks nekā vīriešiem, kuri nelieto aspirīnu regulāri, secināts pētījumā. Sieviešu populācijā šāda saistība netika konstatēta.
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
Gripas spēku pasaule pirmo reizi juta 1918. gadā, kad gripas epidēmija paņēma vairāk nekā 50 miljonus dzīvību, inficējot vairāk par trešdaļu pasaules iedzīvotāju. Pēdējā gadsimtā bijušas četras pandēmijas, ko izraisījusi A tipa gripa, pēdējā — 2009. gadā.
Dziļo vēnu tromboze (DVT) var skart ikvienu un izraisīt smagas komplikācijas, invaliditāti un dažos gadījumos nāvi. Ja DVT diagnosticē agrīni, tā ir ārstējama un novēršama. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par DVT epidemioloģiju, riska faktoriem, ārstēšanu un prognozi.
Ikdienā bieži tiek lietots aspirīns, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols. Bieža pretsāpju līdzekļu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku.
Astma ir viltīga, turklāt ir daudz citu slimību, kas var uzvilkt tās masku. Publikācijā atspoguļotas dažas interesantas situācijas, kas ikdienas rutīnā varētu likt padomāt par šīs slimības daudzveidīgajām formām, individuālo izpausmi un to, ka, vadoties tikai pēc šķietami klasiskiem simptomiem, uzstādīt bronhiālās astmas diagnozi nebūtu pareizi.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
16. Reto slimību konferences laikā 19. aprīlī Dr. Valdis Ģībietis prezentēja AL Amiloidozes vienlapi ģimenes ārstam un hematologam. Materiāls vienā lapā apkopo informāciju par slimības simptomiem, tajā skaitā izceļ sarkano karogu simptomus, diagnostikas shēmu, iezīmē nepieciešamos izmeklējumus un ārstēšanas steidzamību.
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Dati liecina, ka plānotas ķeizargrieziena dzemdības (CD) pēc mātes pieprasījuma (CDMR) nav saistītas ar paaugstinātu jaundzimušo vai zīdaiņu infekciju risku, salīdzinot ar plānotajām vaginālām dzemdībām (VD).