Klīnicisti ikdienas praksē pacientiem rekomendē izvēlēties aspirīnu apvalkotā tabletē (enteric coated), lai izvairītos vai mazinātu kuņģa–zarnu trakta asiņošanas riskus pacientiem ar koronāro artēriju slimību. Tajā pašā laikā pieejami pētījumi, kur norāda, ka apvalkotām aspirīna tabletēm ir vājāka trombocītu agregācijas inhibīcija kā parastai aspirīna tabletei. Vai tiešām ir kāda atšķirība efektivitātē starp abiem tabletes veidiem – skaidro šajā pētījumā.
Lai mazinātu nevēlamu aterosklerotisku kardiovaskulāru notikumu risku un mazinātu mirstības rādītājus pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību aspirīns definēts kā medikaments ar labu efektivitāti un zemām izmaksām. Lai izprastu, kādas ir kopējās aspirīna lietošanas tendences dažāda ienākumu līmeņa valstīs sekundārai kardiovaskulārai profilaksei, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Jauns pētījums, kurā analizēti dati no ASPREE pētījuma, atklāja, ka ilgstoša ikdienas aspirīna lietošana palielina anēmijas risku par 20 procentiem cilvēkiem, kas galvenokārt ir 70 gadus veci un vecāki. Rezultāti ir mudinājuši pētniekus ieteikt regulāru anēmijas uzraudzību gados vecākiem pieaugušajiem, kuri lieto mazas devas aspirīnu, un, ja gados vecākiem pieaugušajiem ir bažas par savu veselību vai medikamentiem, ko viņi lieto, tas jāapspriež ar savu ģimenes ārstu.
Ir pagājuši tikai divi gadi kopš iepriekšējo KDIGO (Kidney Disease: Improving Global Outcomes) vadlīniju atjauninājuma hroniskas nieru slimības un cukura diabēta pārvaldībā. Tas norāda, cik ātri šajā nozarē notiek pārmaiņas, virzās pētījumi un mainās rekomendācijas. Šajā rakstā — par būtiskākajām rekomendācijām atjaunotajās vadlīnijās. [1]
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
Jauns pētījums atklāja, ka kuņģa asiņošanas risku, ko izraisa ilgstoša aspirīna lietošana, var samazināt ar īsu antibiotiku kursu, potenciāli uzlabojot aspirīna drošību, ja to lieto, lai novērstu sirdslēkmes, insultus un, iespējams, dažus vēža veidus.
Nevienā nejaušināti kontrolētā pētījumā iepriekš nebija analizēta profilaktiski lietota aspirīna monoterapijas efektivitāte vēnu trombembolijas (VTE) gadījumā pacientiem, kam veikta totāla gūžas vai ceļa locītavas artroplastika. Lai noskaidrotu, vai aspirīns ir ne–parāks pār enoksaparīnu VTE profilaksē šai pacientu grupai, nejaušināti kontrolēts pētījums tika veikts 31 slimnīcā Austrālijā.
Pētnieki atklājuši, ka pacientiem, kuri uzsāk mazu aspirīna devu lietošanu, bet ne ilgstošiem lietotājiem, ir ievērojami palielināts kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas attīstības risks, un tas liecina, ka ir svarīgi izvērtēt riskus un ieguvumus, uzsākot mazu devu aspirīna terapiju.
ASV nevēlami kardiovaskulāri notikumi ir atbildīgi par katru ceturto nāves gadījumu. Katru gadu apmēram 605 000 amerikāņu piedzīvo pirmo miokarda infarktu un apmēram 610 000 – pirmo insulta epizodi.
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Pētījumā atklāts, ka ilgstoša un regulāra aspirīna lietošana pirms kolorektālā vēža (KRV) diagnosticēšanas var būt saistīta ar zemāku KRV specifisko mirstību.
Pacientiem, kuri hospitalizēti ar Covid-19 un lieto regulāri aspirīnu zemās devās pret sirds un asinsvadu slimībām, ir ievērojami zemāks komplikāciju un nāves risks, salīdzinot ar tiem, kuri nelieto aspirīnu.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.