Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 cilvēku, pētnieki atklāja, ka cilvēkiem ar mazāk veselīgu dzīvesveidu (augstāks ĶMI, biežāk smēķēšana, lielāks alkohola patēriņš, mazāka fiziskā aktivitāte, sliktāka uztura kvalitāte) ir lielāks kolorektālā vēža riska samazinājums, kas saistīts ar aspirīna lietošanu, salīdzinot ar dalībniekiem ar veselīgāku dzīvesveidu. Dalībniekiem ar veselīgāku dzīvesveidu bija zemāks sākotnējais kolorektālā vēža risks, un viņu ieguvums no aspirīna lietošanas bija mazāks.
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir viens no vadošajiem iemesliem neatgriezeniskam redzes zudumam vecumdienās. Nav pierādītu metožu, kā šo procesu novērst, – pastāv dzīvesstila, uztura un uztura bagātinātāju rekomendācijas, bet tas arī viss. Lai novērtētu ilgtermiņa zemu devu aspirīna lietošanas ietekmi uz VMD sastopamību un progresiju, tika veikts pētījums Austrālijā.
Klīnicisti ikdienas praksē pacientiem rekomendē izvēlēties aspirīnu apvalkotā tabletē (enteric coated), lai izvairītos vai mazinātu kuņģa–zarnu trakta asiņošanas riskus pacientiem ar koronāro artēriju slimību. Tajā pašā laikā pieejami pētījumi, kur norāda, ka apvalkotām aspirīna tabletēm ir vājāka trombocītu agregācijas inhibīcija kā parastai aspirīna tabletei. Vai tiešām ir kāda atšķirība efektivitātē starp abiem tabletes veidiem – skaidro šajā pētījumā.
Lai mazinātu nevēlamu aterosklerotisku kardiovaskulāru notikumu risku un mazinātu mirstības rādītājus pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību aspirīns definēts kā medikaments ar labu efektivitāti un zemām izmaksām. Lai izprastu, kādas ir kopējās aspirīna lietošanas tendences dažāda ienākumu līmeņa valstīs sekundārai kardiovaskulārai profilaksei, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Jauns pētījums, kurā analizēti dati no ASPREE pētījuma, atklāja, ka ilgstoša ikdienas aspirīna lietošana palielina anēmijas risku par 20 procentiem cilvēkiem, kas galvenokārt ir 70 gadus veci un vecāki. Rezultāti ir mudinājuši pētniekus ieteikt regulāru anēmijas uzraudzību gados vecākiem pieaugušajiem, kuri lieto mazas devas aspirīnu, un, ja gados vecākiem pieaugušajiem ir bažas par savu veselību vai medikamentiem, ko viņi lieto, tas jāapspriež ar savu ģimenes ārstu.
Ir pagājuši tikai divi gadi kopš iepriekšējo KDIGO (Kidney Disease: Improving Global Outcomes) vadlīniju atjauninājuma hroniskas nieru slimības un cukura diabēta pārvaldībā. Tas norāda, cik ātri šajā nozarē notiek pārmaiņas, virzās pētījumi un mainās rekomendācijas. Šajā rakstā — par būtiskākajām rekomendācijām atjaunotajās vadlīnijās. [1]
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
Jauns pētījums atklāja, ka kuņģa asiņošanas risku, ko izraisa ilgstoša aspirīna lietošana, var samazināt ar īsu antibiotiku kursu, potenciāli uzlabojot aspirīna drošību, ja to lieto, lai novērstu sirdslēkmes, insultus un, iespējams, dažus vēža veidus.
Nevienā nejaušināti kontrolētā pētījumā iepriekš nebija analizēta profilaktiski lietota aspirīna monoterapijas efektivitāte vēnu trombembolijas (VTE) gadījumā pacientiem, kam veikta totāla gūžas vai ceļa locītavas artroplastika. Lai noskaidrotu, vai aspirīns ir ne–parāks pār enoksaparīnu VTE profilaksē šai pacientu grupai, nejaušināti kontrolēts pētījums tika veikts 31 slimnīcā Austrālijā.
Pētnieki atklājuši, ka pacientiem, kuri uzsāk mazu aspirīna devu lietošanu, bet ne ilgstošiem lietotājiem, ir ievērojami palielināts kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas attīstības risks, un tas liecina, ka ir svarīgi izvērtēt riskus un ieguvumus, uzsākot mazu devu aspirīna terapiju.
ASV nevēlami kardiovaskulāri notikumi ir atbildīgi par katru ceturto nāves gadījumu. Katru gadu apmēram 605 000 amerikāņu piedzīvo pirmo miokarda infarktu un apmēram 610 000 – pirmo insulta epizodi.
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Vārds “migrēna” cēlies no latīņu vārda hemicrania — “puse” (hemi) un “galvaskauss” (crania). Šo terminu pirmo reizi izmantoja Galēns, lai aprakstītu vienpusējas galvassāpes. Viņš bija pirmais, kurš uzskatīja, ka sāpju izcelsme jāmeklē galvas smadzeņu apvalkos un asinsvados.
Uz darbu Valmierā no Smiltenes viņa reizumis atbrauc ar mocīti. Ādas jakā, ādas biksēs, aizsargķiverē. Ar adrenalīna papilddevu. Pārģērbjas sarkanā darba kombinezonā un ir! — daktere GUNA OZOLA, Vidzemes slimnīcas NMP un pacientu uzņemšanas nodaļas virsārste. 1. augustā apritēs septiņi gadi, kopš viņa sāka vadīt šo nodaļu. Bet darba attiecībās ar Vidzemes slimnīcu saistīta jau 18 gadus. Atklāj — uz muguras viņai ietetovēts ozols. Kā stiprā aizmugure? Pati esot tāda: “Kāda es puķīte vai lapiņa, ja esmu O–z–o–l–a”.
PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.
Nodarbinātība mazumtirdzniecībā, ēdināšanā, mediju jomā un veselības aprūpē bija saistīta ar augstākiem depresijas un/vai psiholoģiskā stresa rādītājiem nekā darbs citās nozarēs un profesijās, liecina jauns pētījums. Depresijas rādītāji bija augstāki arī jaunākiem cilvēkiem un sievietēm.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2CD) un perifēro artēriju slimību vai diabētiskām pēdas čūlām, kuri uzsāka ārstēšanu ar semaglutīdu, nevis citiem glikozes līmeni pazeminošiem medikamentiem, bija būtiski samazināts risks kombinētam iznākumam – perifērajai perkutānajai transluminālajai angioplastijai vai kritiskai ekstremitāšu išēmijai, kā arī mazāka iespēja nepieciešamībai pēc apakšējo ekstremitāšu amputācijas.
Nefopāms ir neopioīds, ne-nesteroīds centrālas darbības pretsāpju līdzeklis, benzoksazocīna derivāts. Šīs zāles izstrādātas pirms apmēram sešdesmit gadiem un sekmīgi tiek izmantotas klīniskajā praksē, bet to darbības mehānisms līdz šim nav pilnībā izpētīts. Ir zināms, ka nefopāms kavē neiromediatoru reabsorbciju, modulē glutamāterģisko ceļu. Šīs zāles nesaistās ar opioīdu receptoriem, neizraisa elpošanas nomākumu, neietekmē trombocītu funkciju, tām nav pretiekaisuma iedarbības.
G. Žemgulīte
Pieraksties un saņem praktiskus, vērtīgus medicīnas un farmācijas jaunumus
