Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Nesmēķējošo cilvēku skaits Latvijā arvien samazinās, un šobrīd tas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā
Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski,
Teju puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48 % domā, ka viņiem ir salīdzinoši laba veselība, taču pilnīgi veseli jūtas vien 13 % aptaujāto. Savukārt četri no desmit iedzīvotājiem (38 %) uzskata, ka viņiem ir slikta veselība – kā drīzāk sliktu savu veselību vērtē trešdaļa (28 %) aptaujāto, bet kā pavisam sliktu – 9 %, liecina Mana aptieka & Apotheka nu jau astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.
Galvenā problēma - rindas, kā otra būtiskākā problēma minēta zemais atalgojums veselības aprūpē strādājošajiem (20%), bet ģimenes ārstu lielā noslodze un attiecīgi grūtības saņemt viņu pakalpojumus iedzīvotāju ieskatā ir trešā aktuālākā problēma (13%). 6% respondentu Norastat veiktajā aptaujā norādījuši, ka medikamentu pieejamība ierindojas starp top 3 galvenajām prioritātēm, kas būtu jārisina veselības aprūpes sistēmā.
Augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām. 89,5% aptaujāto atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.
Pērn katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 36 % vismaz vienu reizi uzsākuši pašārstēšanos, vadoties pēc internetā pieejamās informācijas - liecina Manas aptiekas & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti.
Latvijā smēķē teju katrs trešais iedzīvotājs - liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti. Jauniešu vidū šis paradums kļūst arvien populārāks, turklāt jauniešu vidū iecienīta ir ne tikai tabakas smēķēšana, bet arī citu nikotīnu saturošo produktu lietošana.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (71 %) uzskata, ka pietiekami rūpējas par savu veselību, tomēr vienlaikus Mana Aptieka & Apotheka 2022. gadā veiktā Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka cilvēki pēdējo divu gadu laikā savu ģimenes ārstu apmeklējuši retāk.
Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
Tikai 10 % Latvijas vīriešu regulāri veic valsts apmaksātos vēža skrīningus, bet 63 % atzīst, ka ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz šīm veselības pārbaudēm, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktās aptaujas dati.
32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas ietekmē viņi sākuši vairāk rūpēties par savu mentālo veselību (10 % – izteikti vairāk, 22 % – nedaudz vairāk). Tikmēr 59 % šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 7 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Šādus datus uzrāda "BENU Aptiekas" Stresa termometra dati, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši 125 cilvēki, to skaitā 5 bērni līdz 14 gadu vecumam. Vīrieši slīkst biežāk – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem.
Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veic noteiktas darbības, lai izvairītos no saules izraisītajiem apdegumiem, lielākā daļa no biežāk izmantotajām metodēm nemaz nepasargā cilvēka no saules apdegumiem.
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati.
Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Psihotropo medikamentu lietošana klīniskajā psihiatrijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē, psihisko slimību ārstēšanas mērķi no simptomu uzlabošanas mainot uz sociālo funkcionēšanu. Psihotropo medikamentu nozīmēšana arī mūsdienu klīniskā psihiatra praksē ir plaši izmantota ikdienišķa ārstēšanas metode. [1; 2]
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
