Neskatoties uz plašākām ārstēšanas iespējām un pieaugošu izpratni par slimību, amerikāņi ziņo par kairinātas zarnu slimības (KZS) negatīvo ietekmi uz darba, mājas un sociālo dzīvi. Amerikas Gastroenterologu asociācija organizējusi aptauju, kur konstatēts, ka KZS pacientu ietekmē apmēram 19 dienas mēnesī, no tām 11 dienas ietekmē darbu vai skolu un astoņas dienas ierobežo ikdienas aktivitātes.
Medscape Medical News aptaujas veidā ārstiem vaicājuši neērtus un pat pretrunīgus jautājumus, piemēram, par romantiskām attiecībām ar pacientu, par kompetences testu nepieciešamību laikam ejot un ne tikai. Ziņojumā iekļauti dati par 1000 pilnas slodzes klīnicistiem ASV no 29 dažādām specialitātēm.
Kaut gan Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Lielākā daļa jeb 60 % Latvijas iedzīvotāju ikdienā pietiekami neizguļas, vienlaikus trešdaļa (32 %) sastopas ar bezmiegu vai citiem miega traucējumiem, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa dati.
41% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsdienās retās slimības vairs nav tik retas. Tikmēr tikai 3% aptaujāto ir pārliecināti, ka Latvijā ir iespējams saņemt reto slimību pacientu vajadzībām atbilstošu valsts apmaksātu terapiju, kamēr lielākā daļa – 43% - ir pārliecināti, ka nav, liecina Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) veiktās aptaujas rezultāti.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Nesmēķējošo cilvēku skaits Latvijā arvien samazinās, un šobrīd tas ir zemākais pēdējo piecu gadu laikā
Slimību profilakses un kontroles centrs ir apkopojis 3 gadu laikā pacientu sniegto viedokli par attieksmi, komunikāciju, pacientu iesaisti lēmuma pieņemšanā par savu veselības aprūpi, kā arī pacientu drošību Latvijas slimnīcās. Iegūtie rezultāti ir salīdzināmi ne tikai Latvijas slimnīcu starpā, bet arī starptautiski,
Teju puse Latvijas iedzīvotāju jeb 48 % domā, ka viņiem ir salīdzinoši laba veselība, taču pilnīgi veseli jūtas vien 13 % aptaujāto. Savukārt četri no desmit iedzīvotājiem (38 %) uzskata, ka viņiem ir slikta veselība – kā drīzāk sliktu savu veselību vērtē trešdaļa (28 %) aptaujāto, bet kā pavisam sliktu – 9 %, liecina Mana aptieka & Apotheka nu jau astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.
Galvenā problēma - rindas, kā otra būtiskākā problēma minēta zemais atalgojums veselības aprūpē strādājošajiem (20%), bet ģimenes ārstu lielā noslodze un attiecīgi grūtības saņemt viņu pakalpojumus iedzīvotāju ieskatā ir trešā aktuālākā problēma (13%). 6% respondentu Norastat veiktajā aptaujā norādījuši, ka medikamentu pieejamība ierindojas starp top 3 galvenajām prioritātēm, kas būtu jārisina veselības aprūpes sistēmā.
Augustā Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs uzsāka aicināt iedzīvotājus aizpildīt vienkāršas ikmēneša aptaujas par dažādām ar psihisko veselību saistītām tēmām. 89,5% aptaujāto atzīst, ka nodarbošanās ar dažādām radošām aktivitātēm palīdz samazināt stresu vai trauksmi.
Pērn katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 36 % vismaz vienu reizi uzsākuši pašārstēšanos, vadoties pēc internetā pieejamās informācijas - liecina Manas aptiekas & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti.
Latvijā smēķē teju katrs trešais iedzīvotājs - liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti. Jauniešu vidū šis paradums kļūst arvien populārāks, turklāt jauniešu vidū iecienīta ir ne tikai tabakas smēķēšana, bet arī citu nikotīnu saturošo produktu lietošana.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (71 %) uzskata, ka pietiekami rūpējas par savu veselību, tomēr vienlaikus Mana Aptieka & Apotheka 2022. gadā veiktā Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka cilvēki pēdējo divu gadu laikā savu ģimenes ārstu apmeklējuši retāk.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.
No 23. līdz 25. aprīlim norisinājās Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas 10. kongress. Šis bija jubilejas kongress, kurā gan eksperti iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm nozarē, gan ginekologu un dzemdību speciālistu saime svinēja kopīgi paveikto.
Levi ķermenīšu demence ir pārsvarā vēlīna tipa demence ar augstāku prevalenci kā citas retāk sastopamas neirodeģeneratīvas slimības. Lai vadītu veselības aprūpes plānošanu dažādos pasaules reģionos, būtiski izprast globālos slimības epidemioloģiskos datus. Lai aprēķinātu kopējo Levi ķermenīšu demences incidenci un prevalenci pasaulē, veikts pētījums.
