Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (71 %) uzskata, ka pietiekami rūpējas par savu veselību, tomēr vienlaikus Mana Aptieka & Apotheka 2022. gadā veiktā Veselības indeksa pētījuma dati rāda, ka cilvēki pēdējo divu gadu laikā savu ģimenes ārstu apmeklējuši retāk.
Ja 2021. gadā 82 % pētījuma respondentu atzīmēja, ka farmaceitiem uzticas, šogad šis skaitlis pieaudzis par 5 %, sasniedzot jau 87 %. Lielākā daļa respondentu – 57 % atbalsta aptiekās pieejamo pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Šādus datus uzrāda Mana Aptieka & Apotheka jaunākie Veselības indeksa pētījuma rezultāti
Tikai 10 % Latvijas vīriešu regulāri veic valsts apmaksātos vēža skrīningus, bet 63 % atzīst, ka ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz šīm veselības pārbaudēm, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktās aptaujas dati.
32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas ietekmē viņi sākuši vairāk rūpēties par savu mentālo veselību (10 % – izteikti vairāk, 22 % – nedaudz vairāk). Tikmēr 59 % šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 7 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Šādus datus uzrāda "BENU Aptiekas" Stresa termometra dati, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši 125 cilvēki, to skaitā 5 bērni līdz 14 gadu vecumam. Vīrieši slīkst biežāk – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem.
Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veic noteiktas darbības, lai izvairītos no saules izraisītajiem apdegumiem, lielākā daļa no biežāk izmantotajām metodēm nemaz nepasargā cilvēka no saules apdegumiem.
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati.
Katrs trešais respondents jeb 35% smēķē, no viņiem 88% atzinuši, ka smēķēšanu iesākuši ar klasiskajām cigaretēm, bet tikai 7% atzinuši, ka sākums smēķēšanai bijušas alternatīvas klasiskajām cigaretēm -liecina SKDS aptauja.
Bērnu, kas ar traumām vēršas Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā pēc palīdzības, skaits ir nemainīgi augsts – pērn tādu bija vairāk nekā 19 tūkstoši. "Lielākā daļa no šīm traumām ir novēršamas," norāda BKUS virsārste Renāte Snipe.
Covid ietekmē zobārstu profilaktisks apmeklējums samazinājies par 10%. Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir kritums salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu, liecina "BENU Aptiekas Veselības" monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Visstraujākais pieaugums, lietojot virtuālo vidi, novērots jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), taču arī aizvien vairāk senioru ieslīgst virtuālās vides atkarībā, Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksu komentē eksperti.
Pēdējā gada laikā no 27 % uz 33 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri slimības gadījumā uzsākuši ārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.
Salīdzinot šā un pagājuša gada aptaujas datus, fizisko aktivitāšu apjoms ir krities – par desmitdaļu. Ar fiziskām aktivitātēm vismaz vienu divas reizes nodarbojas mazāk nekā puse (45%) aptaujāto – šādus datus atklāj BENU Aptiekas" Veselības monitorings, kas veikts kopā ar SKDS.
Ja pirms gada 59% Latvijas iedzīvotāju domāja, ka viņiem ir laba veselība, šogad jau tādi ir 69%.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.
