Tikai 10 % Latvijas vīriešu regulāri veic valsts apmaksātos vēža skrīningus, bet 63 % atzīst, ka ne reizi nav izmantojuši iespēju doties uz šīm veselības pārbaudēm, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktās aptaujas dati.
32 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pandēmijas ietekmē viņi sākuši vairāk rūpēties par savu mentālo veselību (10 % – izteikti vairāk, 22 % – nedaudz vairāk). Tikmēr 59 % šajā ziņā nekas nav mainījies, 2 % par mentālo veselību rūpējas mazāk, bet vēl 7 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Šādus datus uzrāda "BENU Aptiekas" Stresa termometra dati, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS
Pērn Latvijas ūdenstilpēs noslīkuši 125 cilvēki, to skaitā 5 bērni līdz 14 gadu vecumam. Vīrieši slīkst biežāk – apmēram divas trešdaļas no visiem noslīkušajiem.
Lai arī vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veic noteiktas darbības, lai izvairītos no saules izraisītajiem apdegumiem, lielākā daļa no biežāk izmantotajām metodēm nemaz nepasargā cilvēka no saules apdegumiem.
Latvijas iedzīvotāji ārstu apmeklē vidēji 3,21 reizi gadā, kas ir par 0,43 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gadā, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) veiktā pētījuma dati.
Katrs trešais respondents jeb 35% smēķē, no viņiem 88% atzinuši, ka smēķēšanu iesākuši ar klasiskajām cigaretēm, bet tikai 7% atzinuši, ka sākums smēķēšanai bijušas alternatīvas klasiskajām cigaretēm -liecina SKDS aptauja.
Bērnu, kas ar traumām vēršas Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā pēc palīdzības, skaits ir nemainīgi augsts – pērn tādu bija vairāk nekā 19 tūkstoši. "Lielākā daļa no šīm traumām ir novēršamas," norāda BKUS virsārste Renāte Snipe.
Covid ietekmē zobārstu profilaktisks apmeklējums samazinājies par 10%. Vismaz reizi gadā zobārstu profilaktiski apmeklē 41% Latvijas iedzīvotāju, kas ir kritums salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad šādu atbildi sniedza 50% respondentu, liecina "BENU Aptiekas Veselības" monitoringa dati, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Visstraujākais pieaugums, lietojot virtuālo vidi, novērots jauniešu vidū (vecumā no 18 līdz 24 gadiem), taču arī aizvien vairāk senioru ieslīgst virtuālās vides atkarībā, Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksu komentē eksperti.
Pēdējā gada laikā no 27 % uz 33 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri slimības gadījumā uzsākuši ārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.
Salīdzinot šā un pagājuša gada aptaujas datus, fizisko aktivitāšu apjoms ir krities – par desmitdaļu. Ar fiziskām aktivitātēm vismaz vienu divas reizes nodarbojas mazāk nekā puse (45%) aptaujāto – šādus datus atklāj BENU Aptiekas" Veselības monitorings, kas veikts kopā ar SKDS.
Covid-19 pandēmija maina alkohola lietošanas paradumus. Pozitīvā vai negatīvā virzienā? Ja lūko kopumā alkoholisko dzērienu apjomu Latvijā, kas nodots patēriņam, tad pērn tas samazinājās par 12,4%. Ja skatās individuāli, tad aptaujas rāda: daļa to sākuši lietot vairāk, daļa mazāk.
Aprūpe un kardioloģiskā rehabilitācija pēc akūta koronārā sindroma (AKS) ir ilgstoša un nepārtraukta, piesaista vairāku medicīnas profilu speciālistus, prasa no pacienta un viņa tuviniekiem motivāciju un līdzestību visa mūža garumā. Kardioloģiskā rehabilitācija ir pasākumu kopums, kurā visa sekundārā profilakse ir vērsta uz kardioloģiska pacienta dzīvesveida maiņu un motivēšanu, līdzestību medikamentozai terapijai, veselības pratību un uzvedību. [23]
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā sākts pilotprojekts, lai uzlabotu sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Kā informē Latvijas Medicīnas Fonds - pozitīvi pilotprojekta rezultāti ļaus ieviest inovatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, kas mazinātu ārstēšanas izmaksas un būtiski - arī mirstību. Novērtējot šī projekta nozīmību Latvijas veselības aprūpē, Latvijas Medicīnas fonds finansiāli to atbalstījis ar 50 000 USD.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
Pieaugušajiem vecumā virs 65 gadiem augstāks bezmiega simptomu līmenis un biežāka miega zāļu lietošana bija saistīti ar paaugstinātu invaliditātes risku pēc gada.