Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā diviem pacientiem sekmīgi implantēta jauna tipa bezvadu sirds stimulācijas sistēma. Atšķirībā no līdz šim pieejamajiem bezvadu sirds stimulatoriem, jaunā tehnoloģija ļauj nodrošināt stimulāciju gan sirds priekškambarī, gan kambarī, paplašinot ārstēšanas iespējas pacientiem ar sirds ritma traucējumiem
10. oktobrī VSIA “Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca” (TOS) svinīgi atklāja ar modernākajām tehnoloģijām un specializētām iekārtām aprīkotu mugurkaula ķirurģijas operāciju zāli, kas tapusi Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta ietvaros.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) Onkoloģijas klīnikas Staru terapijas centrā tika svinīgi atklāta jaunā staru terapijas simulācijas sistēma SOMATOM go.Open Pro, kas kalpo kā būtisks palīgs staru terapijas procesā.
Vidzemes slimnīcā no oktobra operācijās tiek pielietota pārvietojamā rentgena iekārta Ziehm Vision RFD 3D, ko izmanto dažādām traumatoloģijas un mugurkaulāja ķirurģijas operācijām. Jaunās rentgena iekārtas lietošana ikdienas operācijās nodrošinās lielāku drošību un kvalitāti, veicot sarežģītas un specifiskas operācijas.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroķirurģijas klīnikā turpmāk neiroķirurgi strādās ar kraniālo robotu – Baltijas valstīs unikālu iekārtu, kas palīdzēs smadzeņu operāciju laikā iegūt paraugu no galvas smadzenēm, izmantojot datorizētu tehniku.
Latvijas zinātnieki un klīnicisti, sadarbojoties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Tehniskās universitātes un SIA Hipnos ekspertiem, rada unikālu ierīci, kas palīdzēs ārstiem un māsām kontrolēt pacienta elpošanas sistēmas stāvokli un savlaicīgi koriģēt skābekļa padevi pacientiem ar smagām plaušu un elpošanas slimībām.
Rīgas Tehniskās universitātes Laboratoriju mājā atklāta Individuālo aizsardzības līdzekļu testēšanas laboratorija, kuras aprīkojums ir unikāls pasaules līmenī.
Mēs dzīvojam pavisam citā pasaulē nekā pirms desmit gadiem, un nekur citur kā veselības aprūpē tas nav redzams vēl uzskatāmāk. Skatījums uz nākotni dramatiski mainījies gan pacientam, gan veselības aprūpes speciālistam gan straujās tehnoloģiju attīstības un digitalizācijas dēļ, gan Covid–19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes dēļ. Bernards Marrs, futūrists un stratēģiskais biznesa un tehnoloģiju speciālists, izteicis savu paredzējumu veselības aprūpes attīstībai 2023. gadā. Kas no tā visa piepildīsies, rādīs laiks!
Stradiņa slimnīca saņēmusi lineārais paātrinātāju, kas paredzēts kvalitatīvai trīs dimensiju un intensitātes modulētai staru terapijai. Jaunā tehnoloģija ir daudz saudzīgāka pacientam. Tā minimāli ietekmē veselos audus un orgānus un nerada pacientam nepatīkamus un ilgstošus staru terapijas blakus efektus
Pētnieki ir izstrādājuši mazu, mīkstu un elastīgu implantu, kas mazina sāpes pēc pieprasījuma un bez medikamentu lietošanas. Pirmā šāda veida ierīce varētu nodrošināt ļoti nepieciešamo alternatīvu opioīdiem un citiem atkarību izraisošiem medikamentiem.
Bērnu slimnīca pacientiem pirms operācijas vai procedūras, ko veic narkozē, sākusi piedāvāt iespēju arī virtuālās realitātes brillēs piedzīvot anestēzijas gaitu. Savukārt Anestezioloģijas un intensīvās terapijas klīnikas pacienti var no slimnīcas vides ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību pārcelties priecīgā pasaulē, uz laiku aizmirstot par satraukumu un sāpēm.
Atzīmējot Latvijas Bērnu Dzirdes centra 30. jubileju, tajā uzstādīta Baltijā modernākā dzirdes aparātu noskaņošanas, testēšanas, programmēšanas un skaņas mērījumu sistēma, kas ļaus mazo pacientu dzirdes aparātus noregulēt atbilstoši dzirdes specifikai.
Daugavpils Reģionālā Slimnīca ir pirmā Latvijā, kas sākusi izmantot makslīgā intelekta programmatūru. Ieviestais risinājums darbojas kā sekundāra pārbaude līdzās radiologu darbam,
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).