Eiropas Komisija piešķīrusi reģistrācijas apliecību VUMERITY® (diroksimelfumarāts) recidivējoši-remitējošas multiplās sklerozes perorālai ārstēšanai.
Lai noskaidrotu, kādi ir šā brīža pieejamie pierādījumi fizisko aktivitāšu ietekmei uz multiplās sklerozes pacientu labbūtību, tika veikta tīkla meta–analīze. Šajā pētījumā guva atbildes tam, vai un kāda fiziskā aktivitāte var mazināt nogurumu multiplās sklerozes pacientiem, atkarībā no slimības smaguma pakāpes.
Biogen 2021. gada 7. aprīlī paziņoja, ka Eiropas Komisija (EK) ir piešķīrusi TYSABRI® (natalizumabs) subkutānas (s/c) injekcijas tirdzniecības atļauju, lai ārstētu recidivējoši-remitējošu multiplo sklerozi (RRMS). Jaunais ievadīšanas veids nodrošina ar TYSABRI® intravenozo (i/v) zāļu formu salīdzināmu efektivitāti un drošumu, pamatojoties uz terapijas ilgtermiņa datiem, konstatētajiem klīniskajiem ieguvumiem un labi aprakstīto drošuma profilu. [1; 2; 3]
Multiplās sklerozes diena* kopš 2009. gada tiek atzīmēta 30. maijā. 2020.—2022. gada tēma ir “connections” jeb apvienošanās. MS Connections izaicina pārraut sociālās barjeras, kuru dēļ multiplās sklerozes pacienti jūtas vientuļi un sociāli izolēti. Īpaši sāpīga šī tēma ir Covid–19 pandēmijas laikā.
Joprojām nav iespējams paredzēt, kā slimība progresēs konkrētajam multiplās sklerozes pacientam, kāda būs tās smaguma pakāpe, gaita un specifiskie simptomi. Multiplā skleroze (MS) ir daudzfaktoru slimība, kuras attīstību un aktivitāti var ietekmēt ļoti daudzi no šobrīd zināmajiem faktoriem, bet vienlīdz daudz ir arī nezināmo.
Mēs rūpējamies par sirds veselību, bet mums jārūpējas arī par smadzeņu veselību. Multiplā skleroze ir hroniski progresējoša smadzeņu slimība, kas rada neiroloģisku deficītu un izpaužas ar dažādiem simptomiem. Tā ir jaunu pacientu slimība, tāpēc īpaši svarīgi aizdomāties par iespējamu diagnozi un iespējami savlaicīgāk to ārstēt.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras pamatā ir autoimūns process. Klīniskie traucējumi saistīti ar kavētu vai pilnīgi bloķētu impulsu pārvadi demielinizētās nervu šķiedrās, kuru bojājuma pakāpe ir atkarīga no tur notiekošā iekaisuma vai deģeneratīvā procesa.
Izpētes līderis no vitamīniem neapšaubāmi ir D vitamīns, kurš ietekmē vairākus organisma fizioloģiskos procesus vai ir tajos iesaistīts. Ja sistēmiskos datubāzes MedLine pārskatos ievada atslēgvārdu “vitamin D”, par 2018. gadu parādās 252 dažādi pētījumi un pārskati!
Mielīns ir nervu šķiedru aizsargslānis, tā galvenā funkcija — nodrošināt ātru impulsu pārvadi pa nervu šķiedrām. Demielinizācija ir mielīna bojāeja ar relatīvi saglabātu aksonu dažādu patoloģisku procesu rezultātā. Demielinizācijas iemesli var būt dažādi: autoimūnas, iekaisīgas, dismetaboliskas un citas slimības.
Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Rīgas Austrumu slimnīcā) stacionārā „Gaiļezers” darbu uzsācis multiplās sklerozes vienības ambulatorais kabinets, kur pacientus konsultē neirologs un kvalificēta medmāsa, nodrošinot slimnieku aprūpi, kā arī pacientu un radinieku izglītošanu.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Ar saulainiem sveicieniem pašā vasaras viducī vēlamies paziņot, ka REĢISTRĀCIJA XII Latvijas Gastroenteroloģijas Kongresam ar Starptautisku dalību (XII LGK) rit jau pilnā sparā! Reģistrēties var šeit: www.gastro2025.com. Turpinot šo jauko tradīciju, arī šogad KONGRESS norisināsies klātienē plašajās un mūsdienīgajās ATTA centra telpās- Krasta ielā 60, Rīgā, kur gaidīsim Jūs šā gada 29. novembrī jau no plkst. 9.00.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
