Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
Cilvēkiem, kuriem ir līdz pieciem zema riska dzīvesveida faktoriem, ir garāks paredzamais mūža ilgums bez hroniskām slimībām 50 gadu vecumā, salīdzinot ar tiem, kuri neievēro nevienu no zema riska dzīvesveida faktoriem.
Lai izvairītos no kardiovaskulārām slimībām, zema blīvuma holesterīna (ZBH) līmenim jābūt pēc iespējas zemākam, īpaši pacientiem ar augstu un ļoti augstu risku. Tā ir galvenā ziņa jaunajās Eiropas Kardiologu biedrības un Eiropas Aterosklerozes biedrības izdotajās dislipidēmijas vadlīnijās.
Sojā esošās olbaltumvielas var nedaudz, bet statistiski ticami pazemināt holesterīna līmeni, secināts pētījumā.
Profilakse ir pasākumu kopums, lai novērstu un aizkavētu slimību izcelšanos un izplatīšanos, lai uzturētu un stiprinātu veselību. Katra ārsta, īpaši ģimenes ārsta, pirmais uzdevums sarunā ar sirds slimību pacientu ir runāt par profilaksi. Ja ne par primāro, tad par sekundāro.
Lai gan panākumi kardiovaskulāru slimību (KVS) ārstēšanā ir ievērojami, mirstība no tām samazinās lēni. Viens no galvenajiem iemesliem — pilnīga vai daļēja primārās profilakses ignorēšana, kas ir atkarīga gan no pacientu, gan daudzu ārstu zināšanu un motivācijas trūkuma. Raksta mērķis ir atgādināt par primārās profilakses svarīgumu un uzdevumiem.
70 % iedzīvotāju 25—74 gadu vecumā ir paaugstināts holesterīna līmenis — tā liecina Latvijas kardiologu veiktais “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma epidemioloģisks pētījums”.
Ja pusmūža vecumā ir optimāla sirds veselība, cilvēka dzīves ilgums bez kardiovaskulārām slimībām pagarinās par 14 gadiem, salīdzinot ar tiem, kuriem ir divi vai vairāk kardiovaskulāro slimību riska faktori, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti Journal of the American Medical Association.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
