Adekvāta noteiktu uzturvielu uzņemšana ar pārtikas produktiem, bet ne no uztura bagātinātājiem, ir saistīta ar samazinātu visu cēloņu mirstību secināts pētījumā.
Biežāk lietotie vitamīni un minerālvielas pozitīvi neietekmē veselību, bet arī tai nekaitē, secināts Kanādā veiktā pētījumā.
Liels sāls daudzums uzturā neatkarīgi no citiem riska faktoriem ir saistīts ar paaugstinātu sirds mazspējas risku, secināts Somijā veiktā pētījumā, kura rezultāti ziņoti Eiropas kardiologu biedrības kongresā Barselonā.
Toksiskus aknu bojājumus var izraisīt ne tikai alkohols, toksīni un medikamenti, bet arī uztura bagātinātāji un augu valsts preparāti. Medikamentu inducēts hepatīts ir biežākais iemesls, kāpēc medikamenti tiek izņemti no apgrozības.
No multivitamīniem līdz uztura bagātinātājiem, kas palīdz pret visām kaitēm, sākot no depresijas līdz atlēta pēdas ārstēšanai. Pie tik liela piedāvājuma klāsta pacientiem ir viegli apjukt un ir nepieciešama ārstu palīdzība.
Rīgas Stradiņa universitātes A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūta pētnieku izstrādāto uztura bagātinātāju, kas satur dabiskos glikopeptīdus un izmantojams onkoloģijā un virusoloģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas ekspertu komisija nosaukusi par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem 2013. gadā.
Cilvēkiem, kuri lieto uztura bagātinātājus svara samazināšanai vai muskuļu masas audzēšanai, var attīstīties akūts hepatīts vai aknu mazspēja, brīdina ASV Slimību kontroles un profilkases centrs (CDC).
No pērnā gada 14. decembra daudz stingrāk tiek kontrolētas norādes uztura bagātinātāju marķējumā un reklāmās par produkta īpašībām. Tas tāpēc, ka Eiropā stājusies spēkā regula par veselīguma norādēm. Kā tas ietekmēs augošo uztura bagātinātāju tirgu? Vai tiks izskausti “robežprodukti”, kas balansē starp medikamentu un uztura bagātinātāju segmentu, un maldīgās reklāmas, kas aicina ārstēties ar pārtiku? Un kādas ir nākotnes ieceres šīs tirgus nozares sakārtošanā?
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Statīnu efektivitāte un drošums kardiovaskulāro notikumu primārajā profilaksē, kā arī to ietekme uz dzīves ilgumu bez invaliditātes gados vecākiem cilvēkiem joprojām nav pilnībā skaidra.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
