Liels ogļhidrātu patēriņš var ietekmēt galvas un kakla audzēju iznākumu
Liels ogļhidrātu un dažādu cukuru patēriņš gadu pirms galvas un kakla audzēja ārstēšanas paaugstina vēža recidīvu un mirstības risku.
Liels ogļhidrātu un dažādu cukuru patēriņš gadu pirms galvas un kakla audzēja ārstēšanas paaugstina vēža recidīvu un mirstības risku.
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Zivju lietošana uzturā divas vai vairāk reizes nedēļā ir saistīta ar zemāku slimības aktivitāti pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA), secināts šķērsgriezuma pētījumā, kura rezultāti publicēti Arthritis Care & Research.
Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp sarkanās gaļas lietošanu uzturā un visu cēloņu un specifisku cēloņu mirstību.
Lietojot uzturā produktus, kas satur daudz kālija – saldie kartupeļi, avokado, spināti, pupiņas, banāni un pat kafija -, var pazemināt asinsspiedienu.
Niktūrija skar lielāko daļu cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Tā ir saistīta ar sāls daudzumu uzturā, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Urologu asociācijas kongresā Londonā.
Gandrīz puse no visiem nāves gadījumiem ASV 2012.gadā no kardiometabolās slimības, tai skaitā, sirds slimības, insulta un 2.tipa cukura diabēts, bija saistītas ar ēšanas paradumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Astmas simptomi pieaugušajiem pasliktinās laika gaitā, ja uzturā tiek lietoti sālītas gaļas produkti, simptomu pasliktināšanos tikai nedaudz izskaidro ķermeņa masas pieaugums, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Thorax.
Mūsdienu sabiedrībā joprojām aktuāls ir jautājums par to, vai gaļa uzturā ir jālieto vai nav. Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste-hematoloģe Sandra Lejniece uzsver, ka gaļa uzturā ir jālieto, īpaši bērniem, kuru organisms vēl tikai aug un attīstās. Profesore arī dod padomu veģetāriešiem, kas jāievēro, lai neradītu kaitējumu veselībai.
Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti".
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau 17. reizi norisinās starptautiskais seminārs “CTO day Riga East Clinical University Hospital” jeb “Hronisku totālu oklūziju (HTO) diena”. Seminārā piedalījās pasaulē vadošie invazīvie kardiologi no dažādām valstīm.