Liels ogļhidrātu patēriņš var ietekmēt galvas un kakla audzēju iznākumu
Liels ogļhidrātu un dažādu cukuru patēriņš gadu pirms galvas un kakla audzēja ārstēšanas paaugstina vēža recidīvu un mirstības risku.
Uzturs
Riekstu lietošana uzturā uzlabo kolorektālā vēža pacientu izdzīvotību
Pētījumā ar 3.stadijas kolorektālā vēža pacientiem secināja, ka riekstu lietošana uzturā uzlabo izdzīvotības rādītājus. Pacientiem, kuri apēda 2 vai vairāk riekstu porcijas nedēļā, pagarinājās gan no slimības brīvais periods, gan kopējā izdzīvotība.
Antioksidantiem bagāts uzturs samazina cukura diabēta attīstības risku
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Antioksidantiem bagāts uzturs samazina cukura diabēta attīstības risku
Iepriekš veiktos pētījumos izteikta hipotēze, ka oksidatīvais stress var ietekmēt 2.tipa cukura diabēta patoģenēzi. Uzturs, īpaši bagāt ar augļiem un dārzeņiem, satur sastāvdaļas ar augtu antioksidatīvo aktivitāti, kas var palīdzēt kumulēt antioksidatīvo efektu.
Zāļu un uztura mijiedarbība. Daži aktuāli jautājumi par klīniskajām konsekvencēm
Mijiedarbību par klīniski nozīmīgu var uzskatīt tikai tad, kad tā ievērojami izmaina atbildreakciju uz terapiju vai izraisa malnutrīciju. Ļoti uzmanīgi jāinterpretē un jāekstrapolē informācija no pētījumiem in vitro un in vivo, kamēr nav pietiekami daudz datu par šo mijiedarbību izpausmēm cilvēkiem. [1]
Zivju lietošana uzturā samazina reimatoīdā artrīta simptomus
Zivju lietošana uzturā divas vai vairāk reizes nedēļā ir saistīta ar zemāku slimības aktivitāti pacientiem ar reimatoīdo artrītu (RA), secināts šķērsgriezuma pētījumā, kura rezultāti publicēti Arthritis Care & Research.
Sarkanās gaļas lietošana uzturā un mirstības risks
Pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp sarkanās gaļas lietošanu uzturā un visu cēloņu un specifisku cēloņu mirstību.
Augļi un dārzeņi uzturā pazemina asinsspiedienu
Lietojot uzturā produktus, kas satur daudz kālija – saldie kartupeļi, avokado, spināti, pupiņas, banāni un pat kafija -, var pazemināt asinsspiedienu.
Niktūrija un sāls daudzums uzturā
Niktūrija skar lielāko daļu cilvēku pēc 60 gadu vecuma. Tā ir saistīta ar sāls daudzumu uzturā, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti Eiropas Urologu asociācijas kongresā Londonā.
Uztura paradumi un mirstība no kardiometabolām saslimšanām
Gandrīz puse no visiem nāves gadījumiem ASV 2012.gadā no kardiometabolās slimības, tai skaitā, sirds slimības, insulta un 2.tipa cukura diabēts, bija saistītas ar ēšanas paradumiem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā JAMA.
Sālītas gaļas lietošana uzturā saistīta ar astmas simptomu saasināšanos
Astmas simptomi pieaugušajiem pasliktinās laika gaitā, ja uzturā tiek lietoti sālītas gaļas produkti, simptomu pasliktināšanos tikai nedaudz izskaidro ķermeņa masas pieaugums, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Thorax.
Gaļas neatsveramā nozīme pieaugušā un bērna uzturā
Mūsdienu sabiedrībā joprojām aktuāls ir jautājums par to, vai gaļa uzturā ir jālieto vai nav. Rīgas Stradiņa universitātes profesore un ārste-hematoloģe Sandra Lejniece uzsver, ka gaļa uzturā ir jālieto, īpaši bērniem, kuru organisms vēl tikai aug un attīstās. Profesore arī dod padomu veģetāriešiem, kas jāievēro, lai neradītu kaitējumu veselībai.
Piemērots uzturs reproduktīvā vecuma sievietēm. Vadlīniju apskats
Pēdējos gados arvien vairāk pierādījumu liecina, ka augsts ķermeņa masas indekss sievietei pirms grūtniecības, liels svara pieaugums un nepilnvērtīgs uzturs grūtniecības laikā ir būtiski faktori, kas ietekmē neinfekcijas slimību skaita pieaugumu, var negatīvi ietekmēt grūtniecības ilgumu un iznākumu.
Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti"
2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti".
Lasītākais Doctus.lv
Aizcietējumi senioriem. Terapijas iespējas
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Dermatoskopija nedermatologiem. Metodes pamati
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Mukoaktīvi līdzekļi elpošanas mazspējas gadījumā: vai droša taktika?
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Smadzeņu kartogrāfs. Asoc. prof. KASPARS AUSLANDS, neiroķirurgs
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Reproduktīvā medicīna Latvijā. Ar kādiem klupšanas akmeņiem sastopamies?
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Nozares
A
- Alergoloģija 59
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 34
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 225
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 409
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 387
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 332
- Internā medicīna 33
K
- Kardioloģija 614
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 37
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 459
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 299
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 389
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119