Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Sālītas gaļas lietošana uzturā saistīta ar astmas simptomu saasināšanos

Doctus
Astmas simptomi pieaugušajiem pasliktinās laika gaitā, ja uzturā tiek lietoti sālītas gaļas produkti, simptomu pasliktināšanos tikai nedaudz izskaidro ķermeņa masas pieaugums, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Thorax.

Sālīta gaļa jau iepriekš ir identificēta kā riska faktors vēža attīstībai, visu cēloņu mirstībai un vairākām hroniskām slimībām, tai skaitā, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai.

Pētnieki analizēja datus par 971 pētījuma dalībnieku, tai skaitā, 42 % bija astma. Pētījumā tika iekļauti tikai pieaugušie (vidējais vecums bija 43 gadi), kuri aizpildīja anketu par ēšanas paradumiem un par kuriem bija informācija par astmas simptomiem. No 118 mainīgajiem uztura aptaujā šķiņķis (2 šķēles/ porcija), desa (viena desa/ porcija) un žāvēta desa (divas šķēles/ porcija) tika kategorizēti kā sālītas gaļas produkti.

Gandrīz puse dalībnieku (48 %) vidēji bieži uzturā lietoja sālītus gaļas ēdienus (1 – 3,9 porcijas nedēļā), 19 % lietoja uzturā mazāk kā 1 porciju un 33 % uzturā lietoja vismaz 4 porcijas sālītas gaļas. Nedaudz vairāk kā trešā daļa pētījuma dalībnieku bija ar lieko svaru (35 %) un 9 % bija aptaukojušies; 51 % nekad nebija smēķējis.

Novērošanas laikā (vidēji 7 gadi) 20 % dalībnieku novēroja astmas simptomu pastiprināšanos – definēta kā punktu skaits lielāks par 0 punktu skalā 0 - 5, balstoties uz pieciem simptomiem: elpas trūkums sēkšanas laikā, mošanās naktī no smaguma sajūtas krūškurvī, aizdusa atpūtas laikā, aizdusa pēc fiziskām aktivitātēm un mošanās naktī aizdusas dēļ. 53 % dalībnieku nenovēroja izmaiņas simptomos un 27 % tie samazinājās.

Starp tiem, kuri uzturā lietoja vismaz 4 sālītas gaļas porcijas, 22 % novēroja astmas simptomu pasliktināšanos, salīdzinot ar 14 %, kuri uzturā lietoja mazāk nekā 1 porciju un 20 %, kuri lietoja 1 – 3,9 porcijas.

Izmantojot statistikas metodes pētnieki noskaidroja, ka tie, kuri biežāk ēda sālītas gaļas produktus bija vīrieši, gados jaunāki, smēķētāji, uzņēma vairāk kalorijas, bija ar augstāku ķermeņa masas indeksu, uzturā lietoja vairāk nātrija un piesātinātos taukus un viņiem bija astma.

Pēc samērošanas pēc dažādiem faktoriem, pētnieki secināja, ka dalībniekiem, kuri apēda vismaz 4 porcijas salītas gaļas nedēļā, bija par 76 % lielāka iespējamība, ka astmas simptomi pasliktināsies, nekā tiem, kuri apēda mazāk nekā 1 porciju sālītas gaļas nedēļā (OR=1,76; 95 % TI [1,01 – 3,06]).

Kad pētnieki novēroja ķermeņa masas netiešo ietekmi uz astmas simptomiem, viņi konstatēja, ka ķermeņa masas indekss veido 14 % no kopējā “sālītas gaļas efekta” uz astmas simptomiem (OR=1,07; 95 % TI [1,01 – 1,14]). Tomēr netika novērota mijiedarbība starp sālītas gaļas lietošanu uzturā un ķermeņa masas indeksu un astmu (p>0,05).

 

AVOTS: Thorax. Published online December 20, 2016.

Saistītie raksti

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus

Pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā un veselība, labbūtība pieaugušajam

Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.

Doctus

Vairāk nekā pusmiljons insulta nāves gadījumu pasaulē var būt saistīti ar klimata pārmaiņām

Klimata pārmaiņas var būt saistītas ar pieaugošo mirstību un invaliditāti no insulta visā pasaulē. Pētnieki atklāja, ka neoptimāla temperatūra, kas ir augstāka vai zemāka par temperatūru, kas saistīta ar zemāko mirstības līmeni, arvien vairāk ir saistīta ar nāvi un invaliditāti insulta dēļ. Pētījums nepierāda, ka klimata pārmaiņas izraisa insultu. Tas tikai parāda saistību. Pētījumā netika pārbaudīti arī citi riska faktori, piemēram, augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis.

Doctus

Paracetamols grūtniecības laikā – aizdomas par riskiem neapstiprinās

Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U