Pasaules diena bez tabakas
Katru gadu visā pasaulē 31.maijā tiek atzīmēta Pasaules diena bez tabakas (World No Tobacco day), šī gada tematiskās dienas sauklis - “Apņemies atmest”, atbalstot cilvēkus, kuri mēģina atteikties no tabakas.
Smēķēšana
Pasīvā smēķēšana saistīta ar paaugstinātu mutes dobuma vēža risku
Cilvēkiem, kuri ir pakļauti pasīvajai smēķēšanai ir lielāka iespējamība, ka attīstīsies ļaundabīgs audzējs mutē, salīdzinot ar cilvēkiem, kas nav pakļauti tabakas dūmiem, secināts sistēmiskā pētījumu pārskatā un meta-analīzē.
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums
E–cigaretes. Cīņa ar atkarību vai modes tendence?
Rakstā demonstrēti divi klīniskie gadījumi: jaunu vīriešu slimības stāsti ar kopīgām un atšķirīgām iezīmēm. Abi atspoguļo šā gadsimta pēdējās desmitgades aktuālo un joprojām maz izpētīto kaitīgā ieraduma problēmu. Nobeigumā diskusija, kas varētu rosināt jautājumus un plašāku pētniecību šajā jomā.
Pierādīta saistība starp elektronisko cigarešu lietošanu un astmu
Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība pieaug visā pasaulē. Neskatoties uz šo produktu popularitāti, ir maz akūtās iedarbības toksicitātes pētījumu, un pētījumi par ilgtermiņa ietekmi uz plaušu veselību ir ierobežoti.
Pacientiem ar hipertensiju, kuri ir smēķētāji, paaugstināts pēkšņas nāves risks smadzeņu asiņošanas dēļ
Smēķēšana un hipertensija ir saistīti ar sliktākām izdzīvotības iespējām pēc aneirismālas subarahnoīdas hemorāģijas (aSAH), secināts Somijā pētījumā.
Plaušu vēzis. “Zaļais koridors” — kā strādā?
Latvijā 2017. gadā sākta programma “Zaļais koridors”, kuras mērķis ir uzlabot un paātrināt onkoloģisko slimību pirmreizēju diagnostiku un paātrināt diagnostikas procesu primārās aprūpes līmenī. Kāda ir šīs programmas efektivitāte un nozīme savlaicīgā diagnostikā?
Pētījums: Tieši smēķētāji retāk apzinās smēķēšanas saikni ar plaušu vēzi
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) kampaņas “Vēža risks” ietvaros veiktais pētījums* atklāj, ka smēķētāji mazāk nekā sabiedrība vidēji apzinās kaitīgā ieraduma sekas uz veselību un tās saikni ar plaušu vēzi līdz ar zemu informētību par vēža izraisošiem faktoriem.
Dažādā atopiju pasaule. Joprojām plaši pētīta
Pēdējās desmitgadēs pieaugusi tādu atopisku slimību kā atopiskais dermatīts, alerģisks rinīts un astma attīstības biežums. Var apgalvot, ka šobrīd vidēji katram piektajam cilvēkam ir kāda alerģiska izpausme.
Smēķēšana dubulto zīdaiņu pēkšņas nāves risku
Zīdaiņiem, kuri piedzimuši sievietēm, kuras grūtniecības laikā izsmēķēja vismaz vienu cigareti dienā, ir divas reizes augstāks pēkšņas nāves risks, nekā tiem, kuru mātes nesmēķēja, risks pieaug ar katru izsmēķēto cigareti.
Elektroniskās cigaretes. Ietekme uz mutes dobuma veselību
Elektroniskās cigaretes pēdējos gados kļuvušas arvien populārākas. Gan rietumvalstīs, gan ASV [1—4] ļoti strauji palielinās to cilvēku skaits, kas sāk tās lietot jeb veipot (“veipot”, “veips”, “veipošana” — angliski to vape, a vape, vaping — tvaicēt, tvaiks, tvaicēšana: elektroniskās cigaretes lietošana).
Smēķēšanas pārtraukšana var mazināt reimatoīdā artrīta risku
Smēķēšana ir nozīmīgs reimatoīdā artrīta (RA) riska faktors, bet svarīgākais jautājums joprojām bija neatbildēts: vai smēķēšanas pārtraukšana aizkavē vai novērš RA attīstību. Jaunajā pētījumā atklāts, ka uzvedības maiņa, šajā gadījumā smēķēšanas pārtraukšana var mazināt RA attīstības risku.
Smēķēšana var ietekmēt arī redzi
Smēķējot vairāk kā 20 cigaretes dienā, var pasliktināties redze, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Psychiatry Research.
Elektronisko cigarešu lietošana saistīta ar paaugstinātu insulta un miokarda infarkta risku
Elektronisko cigarešu lietošana ir saistīta ar ievērojami paaugstinātu miokarda infarkta un insulta risku, secināts pētījumā.
Lasītākais Doctus.lv
Jaunums: piektā universālā miokarda infarkta definīcija ir publicēta
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Hipotireoze. Svarīga personalizēta ārstēšanas procesa vadība
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 231
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 419
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 398
H
- Hematoloģija 9
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 335
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 633
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 81
- Neiroloģija 467
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 307
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 267
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 319
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 399
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 117
- Uzturzinātne 120