Zinātniskā literatūrā lasāmas publikācijas, kur norāda uz aizdomām par acetaminofēna (paracetamola) negatīvo ietekmi, ja tas lietots grūtniecības laikā. Pastāv bažas, ka tā lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku bērnam attīstīties neiropsihiatriskiem traucējumiem. Ja tā tiešām ir taisnība, tas nozīmētu steidzīgi veikt izmaiņas sāpju un drudža pārvaldības konceptā grūtniecības laikā!
Pēc operācijas delīrijs ir bieži sastopama komplikācija pēc sirds ķirurģijas un to var ietekmēt izvēloties piemērotākos pretsāpju un nomierinošos līdzekļus.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Gripas spēku pasaule pirmo reizi juta 1918. gadā, kad gripas epidēmija paņēma vairāk nekā 50 miljonus dzīvību, inficējot vairāk par trešdaļu pasaules iedzīvotāju. Pēdējā gadsimtā bijušas četras pandēmijas, ko izraisījusi A tipa gripa, pēdējā — 2009. gadā.
Paracetamola lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt meitas fertilitāti nākotnē, secināts apskatā, kurš publicēts žurnālā Endocrine Connections. Apskatā tika iekļauti trīs neatkarīgi pētījumi ar grauzējiem, kuros analizēja paracetamola lietošanu grūtniecības laikā saistībā ar meitas reproduktīvo sistēmu.
Ikdienā bieži tiek lietots aspirīns, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols. Bieža pretsāpju līdzekļu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku.
Vācijas Sāpju izpētes asociācija atzīmējusi jau 40. gadadienu. Latvijā sāpju terapiju aktualizējam jau vairāk nekā 15 gadus, bet nevaram teikt, ka sāpju problemātika būtu atrisināta.
Dati no hronisku sāpju izplatības pētījuma Latvijā liecina, ka 33 % no 1836 intervētajiem vismaz vienreiz bijušas muguras sāpes, hroniskas vidēji stipras vai stipras sāpes ir bijušas vismaz divas reizes nedēļā pēdējos sešos mēnešos, muguras sāpes uzrādījuši vēl vairāk — 52 %.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Rakstā apkopotas rekomendācijas par pacientu aprūpi pēc miokarda infarkta, lai maksimāli uzlabotu pacienta funkcionālās spējas un mazinātu atkārtotu kardiovaskulāru notikumu risku.
Ir piektdienas pēcpusdiena, un Rīgas 1. slimnīcas Ginekoloģijas nodaļā valda rāms miers. Citādi ir darbdienu rīti. “Nekādas rīta kafijas. Kā pārkāpju savas karaļvalsts slieksnim, zinu, cikos pacients ir operāciju zālē, komanda ir gatava darbam,” saka nodaļas vadītāja Dr. SANDA REINIKA. Dakterei ir silta, iedrošinoša balss, un sarunā viņa vairākkārt uzsver, cik ārsta darbā būtiski redzēt ne tikai medicīnisko problēmu, bet arī to, kas aiz pacienta ārējās maskas.
Laikā ierobežota ēšana (time-restricted eating, TRE) tiek postulēta kā alternatīva kalorijas ierobežojošai ēšanai, lai samazinātu svaru. Tomēr, svara zudums nebūt ne viennozīmīgi atspoguļo uzlabojumu metaboliskajā profilā un vice versa. Pētījuma autori salīdzināja astoņu stundu TRE, 15 % kaloriju ierobežošanas un neierobežotas ēšanas efektu uz svaru, ķermeņa kompozīciju, uzņemto kaloriju daudzumu, glikēmiskajiem rādītājiem un metabolisko mainīgumu.
Nemierīgo kāju sindroms (NKS) ir hroniska neirosensorimotoriska slimība, kuras gadījumā pacientam ir nepārvarama nepieciešamība kustināt apakšējās ekstremitātes, kas pavadīta ar nepatīkamām ķermeniskām izjūtām un pasliktinās miera laikā un naktī. NKS patoģenēzē iesaistīti ģenētiskie faktori, dopamīnerģiskās sistēmas disfunkcija un dzelzs deficīts. Vairāki klīniskie pētījumi veltīti NKS un vitamīnu savstarpējām attiecībām, tomēr iztrūkst publicētu sistemātisku pārskatu un meta-analīžu par šo tēmu, lai izvērtētu dažādu vitamīnu lomu NKS pārvaldībā.