Vienkāršs ikdienas ieradums samazina sirds slimību risku par divām trešdaļām
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Mazkustīgs dzīvesveids
Fiziski aktīvs, bet arvien pieņemas svarā? Djukas universitātes pētījumā atklāti iemesli
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Atspēko mītu: Veselīgu paradumu izveide prasa vairāk nekā 21 dienu
Gandrīz jau mēnesi dzīvojam 2025. gadā, un, ja ir grūtības noturēties pie Jaunā gada apņemšanās, nezaudējiet cerību, jo jauni pētījumi rāda, ka veselīgu paradumu izveide var aizņemt ilgāku laiku, nekā gaidīts. Pētnieki atklāja, ka jauni paradumi var sākt veidoties aptuveni divu mēnešu laikā (mediāna 59–66 dienas), taču to pilnīgai izveidei var būt nepieciešamas pat 335 dienas.
Fiziskās aktivitātes mazina hronisku slimību risku
Mazkustīgums ir galvenais veselības riska faktors vairākām hroniskām saslimšanām un priekšlaicīgai nāvei. Neskatoties uz pierādījumiem, kas atbalsta uztura un fiziskās aktivitātes uzvedības konsultāciju iejaukšanos, mazkustīgums reti tiek mērīts vai pārvaldīts primārajā aprūpē. Ir nepieciešams izpētīt un pierādīt vērtību pacientu skrīningam attiecībā uz mazkustīgumu.
Mazkustīguma laika samazināšana varētu pasargāt no muguras sāpēm
Pētījums pierādīja, ka ikdienas sēdēšanas samazināšana sešu mēnešu laikā novērsa muguras sāpju saasināšanos. Rezultāts nostiprina pašreizējo izpratni par saistību starp fizisko aktivitāti un muguras sāpēm, kā arī ar muguras sāpēm saistītiem mehānismiem.
Fiziskās aktivitātes, sēdošais dzīvesstils un miegs pirmsksolas vecuma bērniem: 33 valstu pieredze
Līdz šim nav novērtēta 3-4 gadus vecu bērnu kustību uzvedība pasaules kontekstā. Lai novērtētu bērnu fiziskās aktivitātes, sēdoša dzīvesstila un miega līmeni atbilstīgi Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām, tika veikts esošo informatīvo datu apkopojums par situāciju 33 pasaules valstīs.
Dzīvesstila raksturojums pacientiem ar multimorbiditāti
Multimorbiditāte saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, polifarmāciju, augstām veselības aprūpes izmaksām un mirstību. Lai noskaidrotu, kādi nevēlami dzīvesstila faktori raksturīgi pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, tika veikts perspektīvs šķērsgriezuma pētījums Nīderlandē.
Tievam, bet mazkustīgam, tāds pats sirds slimību risks kā tam, kurš ir ar lieko svaru
Pieaugušajiem ar veselīgu svaru, bet mazkustīgu dzīvesveidu, var būt tāds pats infarkta vai insulta risks kā pieaugušajam ar lieko svaru, secināts pētījumā.
Ilgstoša sēdus poza un stress. Vai ietekmē tikai biroju darbiniekus?
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Lasītākais Doctus.lv
10 gadu novērojuma dati apstiprina antibiotiku lietošanu akūta apendicīta gadījumā
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Klasiskais kašķis – ivermektīns perorāli vai 5 % permetrīna krēms?
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Ķermeņa masas atjaunošanās un veselības ieguvumu zudums pēc GLP-1 terapijas pārtraukšanas
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis – noderīgs veselībai, vai tomēr nē?
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Nejauša atradne – splenomegālija. Kāds ir vēža un aknu slimību risks?
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 90
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 213
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 384
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 375
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 327
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 593
Ķ
- Ķirurģija 217
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 444
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 95
- Onkoloģija 286
- Otorinolaringoloģija 86
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 250
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 304
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 166
R
S
- Sabiedrības veselība 381
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 111