Oseltamivirs samazina gripas izraisītas mirstības risku
Pašreizējās vadlīnijas iesaka ārstēšanu ar oseltamiviru visiem pacientiem, kuri hospitalizēti gripas dēļ, taču šie ieteikumi balstās uz nepilnīgiem pierādījumiem.
Mirstība
Melna kafija, garāka dzīve
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Kardiovaskulāru riska faktoru ietekme uz dzīvildzes aplēsēm
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Demences pacients: laiks līdz sociālās aprūpes centram un nāvei
Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Prostatas vēža sastopamība un mirstība Eiropā. Sijājošās diagnostikas ietekme
Prostatas vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt pamata epidemioloģiskās prostatas vēža īpašības Eiropas populācijā, izvērtējot sijājošās diagnostikas iniciatīvu ietekmi.
Smēķēšanas atmešana un īstermiņa/ ilgtermiņa ietekme uz mirstību
Smēķēšanas atmešana samazina mirstību un saslimstību. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā un cik ātri smēķēšanas atmešana samazina mirstības līmeni no smēķēšanas izraisītām slimībām.
Nāves iemesli un apstākļi starp stimulantu un opioīdu lietotājiem
CNS stimulantu kā amfetamīns, metamfetamīns, kokaīns, MDMA, tāpat kā medicīnā izmantotā metilfenidāta neatļauta lietošana pēdējā dekādē augusi. Aprēķināts, ka 2021.gadā pasaulē 21,5 miljoni cilvēku lietojuši kokaīnu un 36 miljoni amfetamīnu grupas narkotikas. No Eiropas valstīm visaugstākā ar narkotikām saistītā mirstība fiksēta Zviedrijā. Šajā pētījumā salīdzināts, kādi nāves riski pastāv stimulantu, un kādi citu substanču lietotāju vidū.
Antihipertensīvā terapija pēc insulta: sākt uzreiz vai astoņu dienu laikā?
Paaugstināts asinsspiediens ir bieži novērots akūta insulta pacientiem – tas ir saistīts ar paaugstinātu risku ilgtermiņa invaliditātei un mirstībai. Lielai daļai pacientu pirms insulta jau ir bijusi hipertensija anamnēzē. Šobrīd pastāv diskusijas par optimālo laika periodu, kad būtu jāsāk antihipertensīvā terapija pēc akūta insulta, lai samazinātu invaliditātes vai nāves riskus.
Kolorektālā veža skrīnings pirms 50 gadu vecuma: simulācijas pētījums Kanādā
ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.
Dekompresijas kraniektomija vai kraniotomija – iznākumu salīdzinājums akūtas subdurālas hematomas gadījumā
Traumatisku akūtu subdurālu hematomu gadījumā lielākoties nepieciešama ķirurģiska evakuācija ar kraniotomijas (kaula lēveris tiek aizstāts) vai dekompresijas kraniektomijas (kaula lēveris netiek aizstāts) palīdzību. Ar kraniektomijas palīdzību var novērst intrakraniālas hipertensijas attīstību, bet nav skaidrs, vai šis operācijas veids ir saistīts ar labāku klīnisko iznākumu.
Endovaskulāra trombektomija ar vai bez alteplāzes: iznākumi rutīnas klīniskajā praksē
Līdz šim veikti nejaušināti pētījumi norāda, ka ir pavisam neliela atšķirība klīniskajā iznākumā, endovaskulāras trombektomijas laikā vai pirms tās lietojot alteplāzi intravenozi. Efektivitātes un drošuma rādītāji paliek neskaidri, īpaši maz analizēti ne tik biežu notikumu risks kā simptomātiska intrakraniāla asiņošana.
Cilvēkiem ar epilepsiju ir īsāks paredzamais mūža ilgums
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Dzīves kvalitātes novērtējums trauslam pacientam ar augšstilba kaula lūzuma operatīvu vai neoperatīvu pārvaldību
Lēmuma pieņemšana par labu kādai no augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma terapijas metodēm pacientiem ar ierobežotu paredzamās dzīves ilgumu ir izaicinoša. Publikācijas autori uzskata, ka šie pacienti pārāk bieži tiek ārstēti operatīvi, kaut ieguvumi no tā ir diskutabli un publikācijās minētie dati ir ierobežotā daudzumā.
Lasītākais Doctus.lv
Hipotireoze. Svarīga personalizēta ārstēšanas procesa vadība
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ķermenis vai psihe? Kā nepazaudēt sarežģītu pacientu starp specialitātēm
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Jaunums: vadlīnijas kardiovaskulāro slimību rehabilitācijā
Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.
Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo. Kādi ir atkārtošanās riski?
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 7
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 231
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 419
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 398
H
- Hematoloģija 9
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 335
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 632
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 467
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 307
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 267
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 319
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 176
R
S
- Sabiedrības veselība 399
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 117
- Uzturzinātne 120