Oseltamivirs samazina gripas izraisītas mirstības risku
Pašreizējās vadlīnijas iesaka ārstēšanu ar oseltamiviru visiem pacientiem, kuri hospitalizēti gripas dēļ, taču šie ieteikumi balstās uz nepilnīgiem pierādījumiem.
Mirstība
Melna kafija, garāka dzīve
Kafija varētu ne tikai papildināt rīta rutīnu, bet arī pagarināt dzīvi. Plaša mēroga Taftsas Universitātes pētījums liecina, ka vienas līdz trīs tases kofeīnu saturošas kafijas izdzeršana dienā ir saistīta ar zemāku kopējo mirstību, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Taču jāņem vērā, ka ieguvumi samazinās, ja cukura un piesātināto tauku, piemēram, krējuma, pievienošana ir pārāk liela.
Kardiovaskulāru riska faktoru ietekme uz dzīvildzes aplēsēm
Ir zināmi pieci riska faktori, kas ir atbildīgi par apmēram 50 % kardiovaskulāro slimību slogu pasaulē. Līdz šim maz pētīts, kā šo klasisko riska faktoru esamība vai neesamība ietekmē cilvēka dzīvildzi un saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām.
Specifiski nāves cēloņi pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību
Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Demences pacients: laiks līdz sociālās aprūpes centram un nāvei
Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Prostatas vēža sastopamība un mirstība Eiropā. Sijājošās diagnostikas ietekme
Prostatas vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt pamata epidemioloģiskās prostatas vēža īpašības Eiropas populācijā, izvērtējot sijājošās diagnostikas iniciatīvu ietekmi.
Smēķēšanas atmešana un īstermiņa/ ilgtermiņa ietekme uz mirstību
Smēķēšanas atmešana samazina mirstību un saslimstību. Tomēr joprojām nav skaidrs, cik lielā mērā un cik ātri smēķēšanas atmešana samazina mirstības līmeni no smēķēšanas izraisītām slimībām.
Nāves iemesli un apstākļi starp stimulantu un opioīdu lietotājiem
CNS stimulantu kā amfetamīns, metamfetamīns, kokaīns, MDMA, tāpat kā medicīnā izmantotā metilfenidāta neatļauta lietošana pēdējā dekādē augusi. Aprēķināts, ka 2021.gadā pasaulē 21,5 miljoni cilvēku lietojuši kokaīnu un 36 miljoni amfetamīnu grupas narkotikas. No Eiropas valstīm visaugstākā ar narkotikām saistītā mirstība fiksēta Zviedrijā. Šajā pētījumā salīdzināts, kādi nāves riski pastāv stimulantu, un kādi citu substanču lietotāju vidū.
Antihipertensīvā terapija pēc insulta: sākt uzreiz vai astoņu dienu laikā?
Paaugstināts asinsspiediens ir bieži novērots akūta insulta pacientiem – tas ir saistīts ar paaugstinātu risku ilgtermiņa invaliditātei un mirstībai. Lielai daļai pacientu pirms insulta jau ir bijusi hipertensija anamnēzē. Šobrīd pastāv diskusijas par optimālo laika periodu, kad būtu jāsāk antihipertensīvā terapija pēc akūta insulta, lai samazinātu invaliditātes vai nāves riskus.
Kolorektālā veža skrīnings pirms 50 gadu vecuma: simulācijas pētījums Kanādā
ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.
Dekompresijas kraniektomija vai kraniotomija – iznākumu salīdzinājums akūtas subdurālas hematomas gadījumā
Traumatisku akūtu subdurālu hematomu gadījumā lielākoties nepieciešama ķirurģiska evakuācija ar kraniotomijas (kaula lēveris tiek aizstāts) vai dekompresijas kraniektomijas (kaula lēveris netiek aizstāts) palīdzību. Ar kraniektomijas palīdzību var novērst intrakraniālas hipertensijas attīstību, bet nav skaidrs, vai šis operācijas veids ir saistīts ar labāku klīnisko iznākumu.
Endovaskulāra trombektomija ar vai bez alteplāzes: iznākumi rutīnas klīniskajā praksē
Līdz šim veikti nejaušināti pētījumi norāda, ka ir pavisam neliela atšķirība klīniskajā iznākumā, endovaskulāras trombektomijas laikā vai pirms tās lietojot alteplāzi intravenozi. Efektivitātes un drošuma rādītāji paliek neskaidri, īpaši maz analizēti ne tik biežu notikumu risks kā simptomātiska intrakraniāla asiņošana.
Cilvēkiem ar epilepsiju ir īsāks paredzamais mūža ilgums
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Dzīves kvalitātes novērtējums trauslam pacientam ar augšstilba kaula lūzuma operatīvu vai neoperatīvu pārvaldību
Lēmuma pieņemšana par labu kādai no augšstilba kaula proksimālās daļas lūzuma terapijas metodēm pacientiem ar ierobežotu paredzamās dzīves ilgumu ir izaicinoša. Publikācijas autori uzskata, ka šie pacienti pārāk bieži tiek ārstēti operatīvi, kaut ieguvumi no tā ir diskutabli un publikācijās minētie dati ir ierobežotā daudzumā.
Lasītākais Doctus.lv
Depresija klīniskajā praksē 21. gadsimtā. Atjaunotas klīniskās vadlīnijas un algoritmi
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
Hidradenitis suppurativa saistīts ar paaugstinātu vēža risku
Hidradenitis suppurativa (HS) ir hroniska, recidivējoša iekaisīga ādas slimība. Jauni pierādījumi liecina, ka ilgstošs sistēmisks iekaisums var predisponēt pacientus paaugstinātam ļaundabīgo audzēju riskam. Neskatoties uz to, informācija par vēža biežumu pacientiem ar HS ir ierobežota, un līdz šim nav veikta neviena meta-analīze, kas analizētu, kuri vēža veidi šiem pacientiem ir sastopami biežāk.
Katram trešajam pacientam ar iekaisīgu zarnu slimību attīstās anēmija
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
Dzīve ir jāsvin! Dr. DACE MATULE, ginekoloģe
“Svarīgs ir sajūtu pilns mirklis, kas pieder man un kas iedod mieru un enerģiju dzīvot,” — secina viena no pazīstamākajām Latvijas ginekoloģēm DACE MATULE. Viņa daudzus gadus ir vadījusi ginekologu saimi, savulaik cīnījusies par vakcīnu pret dzemdes kakla vēzi, ir nopelni, arī adaptējot metodi miomas ārstēšanā, palīdzējusi tikt pie bērniņiem neskaitāmiem pāriem, un daktere ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
2. tipa cukura diabēts arvien jaunākiem pacientiem. Kādi ir riski?
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 217
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 390
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 215
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 378
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
K
- Kardioloģija 602
Ķ
- Ķirurģija 221
L
M
N
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 451
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 293
- Otorinolaringoloģija 88
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 251
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 305
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 170
R
S
- Sabiedrības veselība 385
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 110
- Uzturzinātne 115