Cilvēkiem ar epilepsiju ir priekšlaicīgas nāves risks ar ievērojamu atšķirību atkarībā no pētījuma populācijas. Pētījuma mērķis bija novērtēt nāves risku un cēloņus pacientiem ar epilepsiju saistībā ar vecumu, slimības smaguma pakāpi, slimības gaitu, blakus slimībām un sociālekonomisko stāvokli.
Lai novērtētu un salīdzinātu dažādu ārstniecisko diētu efektivitāti un drošumu bērniem, kuriem ir pret zālēm rezistenta epilepsija, tika veikts sistemātisks pārskats un tīkla meta–analīze datubāzēs PubMed, Embase, Cochrane un Ovid.
Cilvēkiem, kuriem ir veikta bariatriskā ķirurģija, var būt paaugstināts epilepsijas attīstības risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Stradiņa slimnīcā varēs turpināt terapiju un uzraudzību tiem medikamentu rezistentas epilepsijas pacientiem pēc 18 gadu vecuma, kuriem veikta klejotājnerva stimulatora (vagal nerve stimulation -VNS) implantācija Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tas iespējams, pateicoties uzņēmuma “Pro Medical Baltic” dāvinājumam.
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Multiplā skleroze ir jaunu cilvēku slimība, jo lielākoties skar darbspējīgā vecumā un piezogas nemanot. Slimība sagrauj jauno cilvēku dzīves plānus, ierobežo dzīves brīvību — un jaunam cilvēkam to saprast ir pavisam grūti. Tāpēc mūsdienās arvien plašāk akcentē uz pacientu orientētu aprūpes pieeju, kas nozīmē vairāk ieklausīties, vairāk iedziļināties un strādāt nevis ar slimību, bet ar pacientu.
Ir salīdzinoši maz datu, pēc kā vadīties, lai izvēlētos antikonvulsīvo terapiju pacientiem ar pēcinsulta epilepsiju. Joprojām eksistē teorētiskas bažas par šīs medikamentu grupas negatīvajiem aspektiem uz pacientu izdzīvotību. Piemēram, ASV Pārtikas un zāļu pārvalde nesen ziņojusi par potenciāliem proaritmogēniem lamotrigīna efektiem.
Insults ir izplatītākais epilepsijas cēlonis gados vecākiem cilvēkiem. Tiek uzskatīts, ka subklīniska cerebrovaskulāra slimība ir pamats 30–50 % vēlīnās epilepsijas bez zināma iemesla.
Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.
Jaunā pētījumā atklātas molekulas, kuru daudzums paaugstinās asinīs pirms epilepsijas lēkmes. Šis atklājums var palīdzēt izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu pacientiem ar epilepsiju, ali viņi zinātu, kad tuvojas lēkme.
Prenatāla pretepileptiskā medikamenta valproāta ekspozīcija ir saistīta ar par 48 % paaugstinātu uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes risku pēcnācējiem, secināts lielā populācijā balstītā pētījumā.
Reimatoīdais artrīts (RA) ir biežākais autoimūnais artrīts, ko raksturo hronisks, simetrisks artrīts un dažādas ārpuslocītavu izpausmes. Aptuveni 75 % RA pacientu ir sievietes, dzīves laikā saslimst 1—3 % sieviešu. Slimība visbiežāk sākas vecumā no 30 līdz 50 gadiem, tomēr RA var sākties jebkurā vecumā. [1]
Regulāra, veselīga miega režīma uzturēšana var palīdzēt izvairīties no priekšlaicīgas nāves. Daudzveidīgā pieaugušo grupā tiem, kuriem bija regulārs un optimāls miegs, bija par aptuveni 40 % mazāks risks nomirt jebkāda iemesla dēļ novērošanas laikā nekā vienaudžiem, kuri gulēja neregulāri un nepietiekami.
Viņa prot iemācīt dermatoloģiju — tā par dermatoloģi, veneroloģi Dr. med. ILZI UPENIECI saka studenti. Forša daktere — teic pacienti. “Esmu mazliet stāstniece, mana stiprā puse ir komunikācija,” — saka pati Ilze Upeniece. Kārtību mīloša, ļoti disciplinēta — iespējams, tāpēc, ka augusi piecu bērnu ģimenē un savulaik apguvusi karatē. Ar viesmīlīgo latgaliešu saknēm, kam ģimene ir viena no lielajām dzīves vērtībām.
Ultrasonogrāfija bieži ir pirmā izmeklēšana dažādu slimību gadījumos un reizēm tiek lietota kā vienīgā metode, piemēram, grūtniecēm un bērniem, taču Latvijā ultrasonogrāfijas speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams - norāda asociētā profesore, radioloģe Maija Radziņa.
Gan dažādi miega traucējumi, gan hronisks nogurums ir bieži sastopamas problēmas medmāsu vidū. Maz zināms par maiņās strādājošo medicīnas māsu miega–nomoda cikla atšķirībām un ietekmi uz darba spējām.