Zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeņa pazemināšana līdz < 40 mg/dl — krietni zem pašreizējām pēcinsulta vadlīniju mērķvērtībām — mazināja nopietnus kardiovaskulārus notikumus, nepalielinot hemorāģiskā insulta risku pacientiem ar iepriekšēju išēmisku insultu.
Jaundzimušo ģimenes hiperholisterinēmijas (ĢH) skrīnings dramatiski paaugstinātu šīs potenciāli fatālās, bet labi ārstējamās ģenētiskās slimības sastopamību gan jaundzimušo, gan viņu radinieku vidū.
PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.
Augsta jutīguma CRO, ZBLH un lipoproteīna (a) rādītāji norāda uz piecu un desmit gadu kardiovaskulāro risku un palīdz pieņemt lēmumu farmakoloģiskās intervences nepieciešamībai dažādos klīniskajos gadījumos. Pētījumos postulēts, ka sieviešu populācijā svarīga pēc iespējas agrīnāka riska faktoru intervence; attiecīgi jānoskaidro, vai šie marķieri var būt noderīgi ilgtermiņa kardiovaskulāro notikumu prognozes noteikšanai.
Efektīva zema blīvuma holesterīna (ZBLH) pārvaldība un mērķa rādītāju sasniegšana ir būtiska, lai izvairītos no atkārtota kardiovaskulāra notikuma pacientiem ar hronisku koronāru sindromu. Dzimums varētu ietekmēt ZBLH pārvaldības procesu. Šā iemesla dēļ apvienojusies pētnieku komanda no Eiropas, lai noskaidrotu, kādas ir atšķirības starp dzimumiem, ja vērtē ZBLH mērķa sasniegšanu un līdz ar to kardiovaskulāros notikumus dinamikā.
Divas galvenās plazmas lipīdu formas ir triglicerīdi un holesterīns (brīvā un esterificētā formā). Lai būtu iespējams šo hidrofobo vielu transports asins plazmā, tie ir saistīti ar proteīnu, veidojot lipoproteīna kompleksu (1. attēls). Tieši no virsmas proteīna daļas (apolipoproteīna) ir atkarīgs, vai konkrētais cirkulējošais lipoproteīns būs aterogēns. Ikdienas klīniskajā praksē visbūtiskākie un arī laboratorijas analīzēs nosakāmie apolipoproteīni ir ApoB, ko satur visas zināmās uzskaitītās aterogēnās daļiņas, un ApoA1, ko satur augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīns (ABLH), kas ir antiaterogēns.
Rakstā pievēršamies it kā jau tik zināmajai tēmai par dislipidēmijām. Pārsvarā šis ir 2021. gada kardiovaskulārās profilakses vadlīniju un 2019. gada dislipidēmiju vadlīniju pārskats.
Paaugstināts lipoproteīna (a) līmenis ir potenciāls kauzāls riska faktors aterosklerotiskas kardiovaskulāras slimības attīstībā, turklāt bieži vien sastopams vairāku ģimenes locekļu vidū. Nesen nonākts pie konsensus gan Eiropas, gan ASV ekspertu vidū par nepieciešamību skrīnēt tuvus radiniekus pacientiem ar paaugstinātu lipoproteīna (a) [Lp(a)] koncentrāciju serumā. Līdz šim šādas pieejas ieguvumi nav pētīti liela apmēra populāciju vidū.
Ieguvumi un riski intensīvai zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) samazināšanai ar statīniem rekurenta insulta profilaksē nav līdz šim noteikti. Tāpēc tika veikta nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–analīze, kur salīdzināta vairāk intensīva vai mazāk intensīva ZBLH līmeņa samazināšanas stratēģija pacientiem ar insultu anamnēzē.
Pacientiem ar augstu lipoproteīnu (a) un augstu koronāro artēriju kalcija rādītāju (CAC) nākamajos 10 gados ir vairāk nekā par 20 % paaugstināts infarkta vai insulta risks, liecina daudzcentru pētījuma rezultāti.
Sojā esošās olbaltumvielas var nedaudz, bet statistiski ticami pazemināt holesterīna līmeni, secināts pētījumā.
Samazinot zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīnu, samazinās infarkta un insulta risks, ideālā ZBL holesterīna vērtība ir zem 100 mg/dL. Bet vai tas var būt par zemu? Jaunā pētījumā atklāts, ka ZBL holesterīns zem 70 mg/dL var paaugstināt hemorāģiska insulta risku sievietēm.
Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir biežākā autosomāli dominantā ģenētiskā slimība ar agrīnu letālu iznākumu pieauguša cilvēka vecumā. To raksturo augsts kopējā holesterīna (KH) un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmenis asinīs. Laikus neatpazīta un neārstēta ĢH veicina agrīnu aterosklerozes attīstību (prevalējoši koronārajās artērijās) un ievērojami palielina kardiovaskulāro notikumu risku.
Liels daudzums bagātīga Ziemassvētku ēdiena paaugstina holesterīna līmeni asinīs. Uzreiz pēc Ziemassvētku brīvdienām holesterīna līmenis ir par 20 % augstāks nekā vasarā, secinājuši Kopenhāgenas universitātes pētnieki.
III fāzes pētījumā konstatēts, ka ruksolitiniba krēma lietošana pēc vajadzības 44 nedēļu garumā bērniem vecumā no 2 līdz 11 gadiem ar vieglu vai vidēji smagu atopisko dermatītu (AD) bija labi panesama un ļāva saglabāt slimības kontroli. Jauni drošuma signāli netika konstatēti.
Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta Latvijā unikāla septiņas stundas ilga operācija, kurā pacientam ar hroniska čūlaina procesa izraisītu pilnīgu barības vada necaurlaidību izveidots jauns barības vads, izmantojot paša pacienta kuņģa audus.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
