Kustību traucējumi ātriju fibrilācijas pacientiem Eiropā: jaunākie dati
Oriģināli pētījumā tika iekļauti 11 096 pacienti, no kuriem 8 954 (80,7 %) dati bija derīgi analīzei (mediānais [IQR] vecums 71 [62-77] gads; 39,8 % sievietes). No šiem pētījuma dalībniekiem viegli līdz vidēji kustību traucējumi tika fiksēti 3 686 (41,2 %) ĀF pacientu, bet 775 (8,7 %) bija smagas pakāpes kustību traucējumi vai nespēja pārvietoties vispār. Pacienti ar pieaugošiem mobilitātes traucējumiem bija vecāki, drīzāk sievietes un ar virssvaru vai aptaukošanos. Gan trombemboliskie, gan asiņošanas riski graduāli pieauga līdz ar kustību traucējumu pakāpi. Pētījuma sākumā tika konstatēts, ka pacientiem ar smagiem kustību traucējumiem vai nespēju pārvietoties bija ar augstāki multimorbiditātes (attiecīgi 70,3 % vs 86,5 % vs 90,3 %), trausluma (9,1 % vs 29,9 % vs 51,8 %) un polifarmācijas (43,2 % vs 61,5 % vs 69,7 %) rādītāji salīdzinājumā ar tiem, kam kustību traucējumu nebija (p < 0,001 visiem). Pēc mainīgo pielāgošanas tika secināts, ka salīdzinājumā ar ĀF pacientiem bez kustību traucējumiem, ĀF pacientiem ar viegliem/vidējiem kustību traucējumiem un smagiem kustību traucējumiem/nespēju pārvietoties bija lielāka iespējamība, ka perorāli antikoagulanti nav izrakstīti (attiecīgi OR 0,75; 95 % TI 0,65-0,86 un 0,55; 95 % TI 0,44-0,69). Novērošanas periodā tika konstatēta pieaugoša kumulatīvā incidence pētījuma primārajam iznākumam – visu iemeslu nāvei un nopientiem kardiovaskulāriem notikumiem (MACE).
Pētījuma autori secina, ka kustību traucējumi negatīvi ietekmē nozīmīgu daļu ĀF pacientu - gan caur klīnisko pārvaldību, gan slimības gaitu un prognozi.
Avots: ESC Congress 2026, Munich & Online. Marco Proietti (University of Milan - Milan, Italy); Mobility impairment in European patients with atrial fibrillation: results from a prospective multinational European registry