PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūlijs 2022

Nr. 7 (256)

Dr. DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja

Žurnālā kā vienmēr iztirzātas aktuālas tēmas. Vērtīgi izlasīt par hroniskas caurejas veidiem un diagnostiku un cukura diabēta izraisītas nieru slimības risku mazināšanu.

Visnopietnākās pārdomas raisīja raksts par vardarbību pret bērniem — kā mēs to identificējam, kā izlemjam rīkoties, kāda ir ārzemju pieredze. Lasot rakstu, neizbēgami jādomā par vardarbības daudzajām sejām vispār. Par to, kā tā prot slēpties, par to, kā pieveram acis pat tad, kad tā vairs nemēģina slēpties. Par upura vainošanu. Par mūsu — ne tikai ārstu, bet visas sabiedrības — iecietīgo attieksmi pret to un par to, kā pārprasta un nevajadzīga iecietība vairo ciešanas.

Līdzīgas paralēles manās pārdomās ievilka raksts par hronisku sāpju terapiju. Aizdomājos par sāpēm medicīnā vispār... Nereti mums šķiet, ka sāpes ir dabiska medicīnas sastāvdaļa, ka pacienta pienākums ir paciesties, bet mediķis var netērēt laiku empātijai vai dažām minūtēm, kamēr iedarbojas anestēzija. Lai gan mūsdienu medicīnā risinājumu iespējams rast praktiski jebkuru sāpju gadījumā, tomēr to bieži vien nemeklējam. Nezināšanas dēļ? Steigas dēļ? Varbūt tomēr pacients, kurš cieš sāpes, ir pelnījis to iecietību, kuru nepamatoti iztērējam, lai attaisnotu vardarbību?

Patīkami, ka Doctus vienmēr ir ne tikai sausu medicīnisku faktu atspoguļojums, bet raksta arī par vispārcilvēciskām ētiskām un morālām kategorijām. Paldies par to! 

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Kad ārstējam asimptomātisku bakteriūriju?

Akūtās aprūpes slimnīcās 20—50 % no ordinētajām antibiotikām ir vai nu nevajadzīgas, vai arī nepiemērotas. [1] Asimptomātiska bakteriūrija (ABU) attīstās 1—5 % veselu sieviešu pirmsmenopauzes periodā. Sastopamības rādītājs vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem palielinās līdz 4—19 %, pacientiem ar cukura diabētu līdz 0,7—27 %, grūtniecēm līdz 2—10 %, pacientiem ar mugurkaula traumas izraisītām neiroloģiskām komplikācijām līdz 23—89 %. [2]

E. Deine

Dzelzs deficīta anēmija senioru populācijā

Dzelzs deficīts ir viens no izplatītākajiem uzturvielu trūkumiem. Tas ir nozīmīgs hemoglobīna — proteīna, kas palīdz sarkanajām asins šūnām nodot skābekli visā ķermenī, — ražošanā, un tā trūkums ietekmē visu organismu un fizisko labsajūtu, turklāt var izraisīt arī anēmiju.

S. Opmane

Cukura diabēts un nieru slimība — neizbēgams tandēms?

Diabētiska nieru slimība 1. tipa cukura diabēta pacientiem parasti attīstās apmēram desmit gados, bet 2. tipa cukura diabēta gadījumā var pastāvēt līdztekus. Hroniska nieru slimība kā blakusslimība cukura diabēta pacientiem nav tikai papildu ieraksts medicīnas kartītē, bet gan nopietns risks dialīzei vai nieru transplantācijai nākotnē, kā arī nevēlamiem kardiovaskulāriem notikumiem.

S. Paudere–Logina, K. Rācenis

Radioloģiska holesteatomas diagnostika

Holesteatoma ir labi norobežots veidojums deniņu kaulā — epidermas keratinizēta plakanā epitēlija ieslēgums vidusausī vai aizauss paugurā, kura sastopamības biežums pasaulē ir deviņi gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju un kuru nedaudz biežāk atklāj vīriešiem (1 : 1,4). Parasti vidusauss holesteatomu diagnosticē pacientiem līdz 50 gadu vecumam, savukārt ārējās auss ejas holesteatoma biežāk tiek atklāta 40—70 gadu vecumā. [1]

A. Balodis, V. Kalējs, Ņ. Maļika–Popova, M. Ronis

Ādas vēža baltā karaliene

Pēdējos 30 gados valstīs, kur pamata iedzīvotāji ir gaišādaini, tiek runāts par faktu, ka ādas ļaundabīgo veidojumu skaits pieaug. Ādas audzēju problemātikā (diagnostikā un ārstēšanā) īpaši akcentē melanomas atpazīšanu, bet milzīgais gadījumu skaita pieaugums saistīts ar audzēju, kuru mēdz saukt par ādas vēža balto karalieni — bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu.

R. Karls

DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe: Ar pandēmijas rūdījumu

Dr. DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, kopā ar savu komandu bija cīnītāju pirmajās rindās, ārstējot koronavīrusa smagi skartos pacientus. Viņas pārraudzībā nodaļās strādā vairāki desmiti ārstu, māsu un māsu palīgu. Smagajā pandēmijas laikā Dace Žentiņa viņus spēja iedvesmot un atbalstīt, motivējusi iesaistīties arī jaunos kolēģus. Darbabiedri viņu raksturo kā izcilu krīzes vadītāju.

M. Lapsa