PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2021

Silvija Lejniece, ārste psihoterapeite, psihoanalītiķe

“Rudens ir vairāk dvēseles noskaņojums, nevis dabas gadalaiks,” — tā uzskatīja Frīdrihs Nīče. Šajā rudenī jau tā izsīkušo Latvijas medicīnas sistēmu gaida jauni pārbaudījumi, un tie prasa nevis šķelšanos, bet saliedēšanos. Apbrīnojam un dziļu pateicību esam parādā kolēģiem, kas stāv pirmajās rindās, cīnoties ar Covid sekām.

Profesionālā Doctus komanda oktobra žurnālā mums sagatavojusi interesantu tēmu klāstu. Patiesi izsmeļošs ir pasaules pētījumu apskats antibiotiku lietošanas un rezistences jautājumā — trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai!

Narkoloģe un psihiatre Dr. Astrīda Stirna vērš uzmanību: Eiropā esam virs vidējā līmeņa gan alkohola, gan citu apreibinošo vielu patēriņa ziņā. Intervijā daktere caur savas pieredzes prizmu iedvesmojoši atklāj atkarības problēmu.

Vērtīgs raksts par pusaudžu akni, uzsverot, manuprāt, svarīgu aspektu — aknes ietekmi ne vien uz pacienta fizisko veselību, bet arī psihoemocionālo stāvokli, jo pazemina pašnovērtējumu, apgrūtina attiecību veidošanu, veicina depresiju un raisa pat suicidālas domas.

Šajā numurā arī sezonai piemēroti raksti par gripas ārstēšanu, profilaksi un jaunumiem 2021.—2022. gada sezonā un par hroniska rinosinusīta ar polipiem ārstēšanu.

Zenta Mauriņa teikusi: ja veselība ir liela laime, tad vēl lielāka laime — dvēseles miers. Novēlu mums visiem veselību, izturību un dvēseles mieru!

Numurā lasi:

Pēdu āda. Īpaša un sargājama

Pēdu ādas struktūra, salīdzinot ar citām ķermeņa daļām, ir unikāla. Tās loma ir pārvarēt un pielāgoties ārējiem stresoriem fiziskas slodzes apstākļos, tāpēc epidermā, lielākoties stratum corneum daļā, ir struktūras, kādu nav nekur citur, piemēram, telpiski izkārtots keratīns, lai nodrošinātos pret fizikāliem iedarbības faktoriem.

S. Paudere–Logina

Hronisks rinosinusīts ar polipiem

Lai gan hronisks rinosinusīts ar deguna polipiem (saukts arī par deguna polipozi un hronisku polipozu rinosinusītu) nav dzīvībai bīstama slimība, tā būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to savlaicīgi diagnosticēt, kā arī ātri un efektīvi nodrošināt nepieciešamo terapiju, lai maksimāli uzlabotu pacienta ikdienu.

E. Mežzīle, M. Audere–Balode

Gripas ārstēšana un profilakse. Vai ir jaunumi 2021.—2022. gada sezonā?

Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.

A. Krūmiņa, I. Drjagunovs, S. Gintere

Sekundāri dzīstošas brūces

Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.

L. Logina

Retāki tahikardijas iemesli

Posturālas ortostatiskas tahikardijas sindroms (POTS) pirmo reizi atzīts 1993. gadā, pateicoties neirologam Filipam Lovam (Philip Low) un viņa kolēģiem. [1] Rakstā apkopota informācija par POTS un par nepamatotu sinusa tahikardiju, kad sirds frekvence nav proporcionāla fiziskā, emocionālā vai farmakoloģiskā stresa līmenim.

A. Bērziņš, J. Pudulis

Pusaudžu akne

Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar matu folikulus un tauku dziedzerus. Lai gan akne un tās varianti sastopami visās vecumgrupās, visbiežāk tā novērojama tieši pusaudžiem. Klīniskā aina ir variabla, veidojoties komedoniem, papulām, pustulām un mezgliņiem uz sejas un arī ķermeņa ādas.

E. Sidhoma, A. Erta

Dr. ASTRĪDA STIRNA: Kāpēc vērts iemīlēt narkoloģiju?

Narkoloģe, psihiatre, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja ASTRĪDA STIRNA nevairās no atbildīgiem amatiem un pienākumiem. Ārstēšanas rezultāts viņas medicīnas jomā nav redzams pēc mēneša vai gada, tas ir ilgstošs process. Tomēr, kad pacientam izdodas atbrīvoties no atkarības radītām problēmām, gandarījums ir milzīgs. Jo tad izdevies palīdzēt ne vien pacientam, bet arī viņa ģimenei.

M. Lapsa