PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2015

JŪLIJA SPĒLĪTE, ģimenes ārste Mežciemā Rīgā

PAR OKTOBRA NUMURU

Nāk rudens apgleznot Latviju... Oktobris... Cik mēs Latvijā esam bagāti, jo mums ir visi četri gadalaiki! Ziemā — sniegs un sals, pavasarī — plaukstošas lapas un vizbulītes, vasarā — jūra, saule, zemenes mežos un rudzupuķes pļavās, rudens ar košām kļavlapām, lietu, īpašām sēņu vietām un dzērveņu purviem!

Pirmais raksts, ko izlasīju oktobra Doctus numurā, bija docenta Agņa Štifta pārdomu vērtie ieteikumi — kā jāiemirdzina pelēkā ikdiena un kā sākt rītu: nesteidzīgi, bez bailēm nokavēt! Lasot pilnīgi iztēlojos, kādā intonācijā un balss tembrā viņš to varētu pateikt man... Apsolu — no rītdienas brokastis būs arī man katru rītu!

Apbrīnas vērts ir dakteris Dins Sumerags! Intervijā atklājas viņa skatījums uz medicīnu Latvijā, grūtības, ar ko saskaras ārsti lielajās klīnikās, un tas, ko nozīmē būt par LOR klīnikas vadītāju. Kā viens cilvēks iespēj būt gan labs ārsts, gan labs dziedātājs, gan taisīt kaut ko tik vienreizīgi unikālu kā īsta koka muca...?! Jā, tāds viņš ir — īsts balss dakteris!

Interesants raksts par probiotikām: izrādās, ka zarnu mikroflora izmainīta arī astmas pacientiem un cilvēkiem ar lieko svaru. Arvien aktuāla problēma Latvijā ir depresija: rakstā par to apkopoti visu antidepresantu aprak-sti un atgādinājumam — depresiju diagnostikas kritēriji.

Lai mums visiem skaists rudens!

Numurā lasi:

Kā saglabāt kardiovaskulāro veselību?

Paaugstināts asinsspiediens, svara korekcijas problēmas, kaitīgie ieradumi un pacienta līdzestības trūkums — šīs ir problēmas, ar kurām kardiologs un ģimenes ārsts cīnās visnotaļ bieži. Varbūt šķiet, ka nav vērts runāt par sirds—asinsvadu veselības jautājumiem — viss ir zināms un simtiem reižu pārrunāts.

A. Kozlovska, S. Paudere–Logina
HOPS: fenotipi, blakusslimības un jaunumi vadlīnijās

HOPS ir izplatīta, novēršama un ārstējama slimība, kam raksturīga pastāvīga elpceļu obstrukcija, kas parasti ir progresējoša un saistīta ar elpceļu un plaušu hronisku iekaisuma atbildreakciju uz ieelpotām kaitīgām daļiņām vai gāzēm. Tā ir viena no plašāk pētītajām elpceļu slimībām. Rakstā apkopoti jauni pētījumi un atziņas par HOPS.

I. Stoma, I. Grīsle
Neorganiska enurēze bērniem

Daudzi vecāki raizējas par to, ka viņu bērnam ir urīna nesaturēšana jeb enurēze. Par enurēzi kā atkāpi no normas var runāt tad, ja bērnam piecu gadu vecumā (izņemot gadījumus, kad ir intelektuālās attīstības aizkavēšanās) enurēze ir vismaz divas reizes nedēļā trīs mēnešus pēc kārtas, pēc septiņu gadu vecuma — biežāk nekā reizi mēnesī.

G. Trimda
Depresijas ārstēšanas iespējas

Depresija ir biopsihosociāla slimība, kuras attīstību ietekmē iedzimtība, apkārtējā vide, predispozīcija uz somatiskām vai citām psihiskām slimībām un sociāli ekonomiskais stāvoklis. Depresijas pirmo simptomu izpausmes un intensitātes pakāpe var būt mainīgas un katram cilvēkam individuālas.

R. Logins, Ļ. Renemane
Pacienta pareiza sagatavošana kolonoskopijai

Kolonoskopija ir visprecīzākā metode resnās zarnas izmeklēšanai. Izmeklējumā iespējams gan noteikt dažādas izmaiņas resnajā zarnā, gan arī veikt terapeitiskas manipulācijas, piemēram, polipektomiju, tādējādi novēršot polipu progresēšanu un vēža attīstību.

I. Kikuste
Probiotiku nozīme veselā kuņģa—zarnu traktā

Probiotikas ir viens no gastroenteroloģijas aspektiem, kas mūsdienās strauji attīstās. Kopš XX gadsimta sākuma, kad Iļja Mečņikovs pirmoreiz izteica domu, ka veselību varētu ietekmēt, mainot zarnu mikrofloras sastāvu, turpinās pētījumi par probiotiku izmantošanu, īpaši intensīvi pēdējo divdesmit gados.

A. Proskurina, V. Skuja
Vilsona slimība

Veselā organismā visi vielmaiņas procesi atrodas homeostāzē, mikroelementu trūkums vai pārmērīgs daudzums izjauc normālu organisma darbību. Raksts veltīts samērā retai iedzimtai ģenētiskai slimībai, kuras dēļ rodas traucējumi vara metabolismā.

A. Stāka, J. Aleksejeva
Cilvēks orķestris. DINS SUMERAGS, otorinolaringologs

P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas LOR klīnikas vadītājs DINS SUMERAGS pagūst tik daudz padarīt, ka šķiet — diennakts viņam ir vismaz par stundu garāka nekā citiem. Paralēli tiešajiem darba pienākumiem vada LOR asociāciju, māca jaunos studentus un uzstājas ar lekcijām. Vēl pagūst taisīt mucas, muzicēt ar savu ansambli Cooper’s Band un producēt klipu uzņemšanu.

M. Lapsa
Garīgā veselība. Kā mazināt aizspriedumus?

Statistika vēsta, ka vidēji katram ceturtajam pacientam, kas dodas vizītē pie ārsta, konstatēta vismaz viena psihiska vai neiroloģiska slimība, bet bieži garīgās veselības traucējumi netiek nedz diagnosticēti, nedz ārstēti.

B. Vahere
Ja dzīve maina noteikumus

Viņa ir mainījusies. Ne tikai ārēji, lūzums noticis viņā pašā. Endokrinoloģe INESE PAVLIŅA jau pusotru gadu dzīvo Briselē un strādā pirms gada uzceltā slimnīcā — CHU Hôpital Civil Marie Curie.

D. Ričika
Kā ārsts ārstam. Daži padomi, kā neizdegt

Ārsts nav upurjērs, kam, glābjot cilvēci, jāiznīkst; šodien saka “izdegt”. Iemanieties novilkt sarkano līniju. Kā to izdarīt? Vispirms noskaidrojiet, vai ārsta darbu patiešām mīlat vai ne visai. Ja studējāt tādēļ, lai viegli pelnītu, ļoti iespējams, vilsities. Tad tiešām jāpārdomā. Ja ārsta darbs jums mīļš, tad jāprot ar to sadzīvot.

A. Štifts