Saaukstēšanos var izsaukt vairāk nekā 200 vīrusi. Ap 50 % gadījumu izraisītājs ir rinovīrusi, citi biežākie: koronavīrusi, adenovīrusi, respiratori sincitiālais vīruss, paragripas vīrusi, enterovīruss. Cilvēka organisms pret tiem nekad nespēj izveidot imunitāti, tāpēc saaukstēšanās ir tik izplatītas un bieži atgriežas.
Par saaukstēšanos sauc vīrusu infekciju, kas pārsvarā skar augšējos elpceļus, bet var nokļūt arī apakšējos elpceļos. Pie saaukstēšanās pieder akūta respiratoriska vīrusu infekcija (ARVI), akūta respiratoriska slimība (ARS), nazofaringīts un tautā sauktās aukstumpumpas, ko izraisa herpes vīruss (Herpes simplex ).
ASV slimību kontroles un profilakses centra dati rāda, ka ar saaukstēšanos pieaugušie slimo 2—3 reizes gadā, bet bērni pat 12 reizes gadā, biežāk no rudens līdz pavasarim (attēls).
Attēls
Augšējo elpceļu infekciju biežāko ierosinātāju sezonalitāte
Saaukstēšanās ir ļoti lipīga: vīrusi izplatās gaisa pilienu ceļā, inficētām virsmām pieskaroties ar rokām (biežākais pārneses ceļš) un skūpstoties. Tad tie caur ieejas vārtiem (ādu, gļotādām) nonāk augšējo elpceļu epitēlija šūnās un sāk tur vairoties. Aktivējas imūnsistēma: caur asinsvadiem izdalās aktīvās vielas (mediatori) — prostaglandīni, bradikinīns, histamīns, IL–1. Rodas gļotādas tūska, izdalījumi no deguna.
Pacients ir kontagiozs 1—2 dienas pirms simptomu parādīšanās un līdz brīdim, kad tie beigušies.
Pirmās saaukstēšanās pazīmes un simptomi
6—8 stundas pēc infekcijas nokļūšanas organismā cilvēks jūtas labi, ja vien nav novājināta imunitāte. 95 % gadījumu procesi saaukstēšanās laikā nemaz netraucē ikdienas dzīvei, tā var turpināties pat 24 stundas, tātad līdz pirmo simptomu parādīšanās brīdim.
Pamata simptoms slimības sākumā ir caurspīdīgi izdalījumi no deguna, sākas rinīts. Pēc tiem pievienojas:
kņudēšana kaklā, tālāk attīstās sāpes un vizuāli hiperemēts kakls,
galvassāpes dažādās stipruma pakāpēs (no vājām līdz stiprām),
klepus, kas var būt sauss (biežāk slimības sākuma fāzē) vai mitrs, pēc intensitātes dažāds. Klepus fonā var parādīties elpas trūkums un viegla aizdusa,
balss var būt piesmakusi, jo iekaisuma process skar balss saites,
ķermeņa temperatūra 37,1—37,5 °C (pārsvarā subfebrila, respektīvi, līdz 38,5 °C), zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk 38—39 °C (drudzis),
tekošs vai aizlikts deguns (zīdaiņiem un maziem bērniem var būt tikai izdalījumi no deguna bez citiem simptomiem),
šķaudīšana.
Tāpat saaukstēšanās gadījumā var būt:
asarošana,
apsārtušas acis,
palielināti limfmezgli (biežāk zemžokļa),
muskuļu sāpes,
drebuļi,
vājums,
apetītes samazināšanās.
Laikus sākot simptomātisku ārstēšanu, slimība var izzust pēc 3—5 dienām. Bez palīdzības organisms saaukstēšanos uzveic 7—10 dienās (bērniem 14 dienās), ja vien nepievienojas sekundāra infekcija (biežāk bakteriāla), tad kā komplikācijas var attīstīties:
vidusauss iekaisums (otitis media ),
deguna blakusdobumu iekaisums (sinusitis ),
akūts bronhīts,
plaušu karsonis (pneumonia ).
Šādos gadījumos diemžēl nepieciešama arī antibakteriāla terapija.
Medikamentu izvēle
Kas jāzina par pretsaaukstēšanās zālēm
Lietojot kādu medikamentu, jāievēro vairāki noteikumi.
Jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju/zāļu aprakstu, kas pievienots zālēm vai atrodams Zāļu valsts reģistrā. Tajā aprakstīts, kas tas ir par preparātu, kādam nolūkam to lieto, kādi ir lietošanas ierobežojumi, mijiedarbība ar citām zālēm, ietekme uz grūtniecību un barošanu ar krūti, transportlīdzekļu vadīšanu un mehānismu apkalpošanu, kā medikaments jālieto, vecuma ierobežojumi, iespējamās blakusparādības, kā pareizi uzglabāt, kā preparāts izskatās un kādas ir aktīvās vielas.
Ir jāārstē tikai tie simptomi, kas ir pacientam. Ja ir iesnas, tad nevajag “pie reizes” dzert pretklepus zāles.
Jāizskaidro pacientam, ka jāievēro instrukcijā norādītais vai ārsta rekomendētā preparāta dozēšana, jo mazākā vai lielākā devā preparāts var būt neefektīvs vai pat bīstams.
Blaknes. Medikamentu līdztekus lietošana kombinācijā ar dažiem pārtikas produktiem var izraisīt nevēlamas reakcijas. Tāpat pacients jābrīdina, ka medikācijas kursa laikā nav vēlams lietot alkoholiskos dzērienus. Pacients jāaicina ziņot par blaknēm, kas novērotas, lietojot medikamentu.
Medikamenti saaukstēšanās ārstēšanai
Lai ārstēšana būtu efektīva, saaukstēšanās jādiferencē no citām slimībām, piemēram, gripas (tabula). Tā kā saaukstēšanos pārsvarā izraisa vīrusi, arī ārstēšana jāvērš tieši uz simptomu atvieglošanu.
Tabula
Atšķirības starp saaukstēšanos, ARS un gripu
Jāievēro gultas un miera režīms, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma (ūdens un tējas). Antibakteriālā terapija vīrusinfekciju gadījumā ir neefektīva. Vajadzīgos antibakteriālos preparātus atbilstīgi iespējamajam izsaucējam piemeklē tikai tad, ja pievienojusies sekundāra (bakteriāla) infekcija.
Rinīts
Ārstēšanai izmanto trīs medikamentu veidus: dekongestantus, izotonisko sāls šķīdumu, kortikosteroīdus. Kā papildu līdzekļus lieto antihistamīnus, kurus kombinē ar dekongestantiem, kā arī augu izcelsmes medikamentus.
Dekongestanti
Tās ir vielas, kas sašaurina deguna gļotādas asinsvadus: atvieglojas elpošana, mazinās tūska, uzlabojas sekrēcija, mazinās risks baktēriju uzkrāšanai deguna blakusdobumos. Tie var būt lokāli lietojami līdzekļi (deguna pilieni, aerosoli), ko var lietot ne ilgāk kā septiņas dienas, jo notiek gļotādas atrofija, un sistēmiskie (tabletes, sīrupi, karstie dzērieni).
Kā piemērus pie dekongestantiem var nosaukt šos: ksilomet-azolīns, oksimetazolīns, nafazolīns (un efedrīns, ko saaukstēšanās terapijā izmanto reti). Ksilometazolīns fasēts divu veidu koncentrācijā: 0,5 mg/ml un 1 mg/ml. Daži no līdzekļiem ir kombinācijā ar dekspantenolu, kas mīkstina deguna gļotādu. Samērīgi simptomu smaguma pakāpei ordinē līdzekli attiecīgā koncentrācijā. Novērojumi rāda, ka pieaugušie lielākoties izvēlas aerosolus, bet bērniem tiek izrakstīti pilieni.
Oksimetazolīnam 0,5 mg/ml dažreiz tiek pievienots mentols papildu terapeitiskam efektam.
Sistēmiskos dekongestantus, piemēram, pseidoefedrīnu, pārsvarā lieto kombinācijā ar antihistamīmiem. Arī fenilefrīns mēdz būt kombinēto pretsaaukstēšanās preparātu sastāvā, lai nodrošinātu vairāku vienlaicīgu simptomu mazināšanu, lietojot mazāku skaitu atsevišķu preparātu.
Izotoniskais sāls šķīdums
Tas ir šķidrums, kas satur 0,9 % NaCl (sāls). Mūsdienās vairāki preparāti ir uz jūras ūdens bāzes. Bet ir arī citi NaCl saturošie preparāti, piemēram, nātrija hlorīda un nātrija hidrogēnkarbonāta kombinācija ziedes veidā, ko lieto sausas deguna gļotādas gadījumā. Tas pasargā no deguna aizlikuma, mīkstina deguna gļotādu. Var lietot gan pieaugušajiem, gan bērniem un zīdaiņiem.
Jūras ūdenī ir daudz noderīgu mikroelementu: jods, kālijs, magnijs, nātrijs, kalcijs, mangāns, fosfors, dzelzs, niķelis, varš, skābeklis, hēlijs, neons u.c. Jūras ūdens ārstnieciskās iedarbības pamatojums:
tas ir dabisks antiseptiķis, iznīcina kaitīgos mikroorganismus un patogēnās baktērijas,
stimulē asinscirkulāciju deguna dobumā,
piemīt pretiekaisuma darbība,
veicina audu reģenerāciju,
pastiprina lokālo imunitāti.
Ar to apstrādā degunu pirms citu preparātu ievadīšanas, lai izvairītos no situācijas, kad biezā sekrēta dēļ nevar iedarboties cita preparāta aktīvā viela.
Aptiekā jūras sāls šķīdumi ir dažādos tilpumos un dažādi pēc koncentrācijas, izvēli nosaka pacienta vecums, personīgā izvēle, preparāta lietošanas ilgums.
Kortikosteroīdi
Tie kavē iekaisuma šūnu (tuklo šūnu, T limfocītu, eozinofilo leikocītu) infiltrāciju deguna gļotādas epitēlijā, mazinot hiperreaktivitāti, asinsvadu caurlaidību un iekaisuma mediatoru izdali no tuklajām šūnām. Alerģiskā un vazomotoriskā rinīta gadījumā lieto lokālos glikokortikoīdus, jo iedarbības ziņā tie ir tikpat efektīvi kā sistēmiskie, bet blakņu ir mazāk.
Aptieku klāstā ir bezrecepšu līdzeklis Fluticasone propionas 50 µg/izsmidzinājumā, pārējie līdzekļi nopērkami tikai ar derīgu ģimenes ārsta vai cita speciālista parakstītu recepti. Tie ir Mometasoni furoas 50 µg saturoši līdzekļi, ko pārsvarā rekomendē no trīs gadu vecuma.
Antihistamīni
Tā ir preparātu grupa, kas bloķē noteiktā hist-amīna (H1, H2 vai H3) izdalīšanos organismā. Antihistamīna preparāti, it īpaši pirmās paaudzes (brompheniramine, chlorpheniramine un chloropyramine ), palīdz mazināt deguna gļotādas tūsku, rinoreju, šķaudīšanu, atvieglot slimības gaitu. Jāatceras, ka, lietojot pirmās paaudzes antihistamīmus, var būt ievērojama sedatīva iedarbība.
Aptiekā nopērkami tādi līdzekļi kā kvifenadīna hidrohlorīds, klemastīns, cetirizīns (gan tabletēs, gan pilienos), loratadīns, desloratadīns un citi.
Kombinētie preparāti
Visbiežākā kombinācija saaukstēšanās gadījumā: antihistamīni + dekongestanti, viena no biežāk lietotajām antihistamīna un dekongestanta kombinācijām ir Phenylephrinum un Dimetindeni maleas , arī Pseudoephedrini hydrochloridum kopā ar dextromethorphani hydrobromi . Pieaugušajiem bieži rekomendē Pseudoephedrini hydrochloridum kombinācijā ar triprolidini hydrochloridum tablešu vai sīrupa veidā.
Augu izcelsmes medikamenti
Augi ir neizsmeļams un ārkārtīgi daudzveidīgs dabisko zāļu avots. Izvēloties pareizo kombināciju un pagatavošanas veidu, rezultāts var būt labs, pat izcils, jo ārstnieciskajiem augiem piemīt dažādas īpašības: antibakteriālas, antivirālas, antiparazitāras, turklāt tie ir dabiski antioksidanti, imūnprotektori, imūnmodulatori, imūnstimulatori.
Augu valsts līdzekļi saaukstēšanās simptomu atvieglošanai ir gan deguna aerosolu, pilienu veidā, gan tabletēs, kapsulās, balzamos, ziedēs ķermenim un deguna gļotādai, arī kā inhalācijas zīmuļi un plāksteri, proti, plaši iesakāma medikamentu grupa ģimenes ārsta praksē.
Deguna aerosoli un pilieni
Aptiekas produktu klāsts ir ļoti plašs, nereti viens produkts satur gan augu bāzes produktu, gan homeopātisku līdzekli. Tekošam degunam var izmantot preparātus, kas satur Mercurius bijodatus , Luffa , Euphorbium , Sinapsis nigra , Pulsa . Aizlikta deguna gadījumā derēs līdzekļi ar eikalipta un niaouli ēteriskajām eļļām, piparmētras ekstraktu, propolisa ekstraktu, kumelītēm, olīveļļu, tējaskoka, smiltsērkšķu eļļu.
Deguna gļotādas aizsardzībai un mitrināšanai jāizvēlas līdzekļi, kas satur dekspantenolu, nātrija hialuronātu, glicerīnu. Lietojot preparātu, kas satur propolisu, dižegļu eļļu, mūmiju, mentola un kliņģerīšu tinktūru, iegūst baktericīdu, pretvīrusu un pretiekaisuma iedarbību, turklāt šīs vielas veicina arī mikrotraumu dzīšanu.
Tabletes/kapsulas
Biezu gļotu šķidrināšanai un kā palīglīdzeklis deguna blakusdobumu akūta/hroniska iekaisuma ārstēšanai noder tādi augi kā genciānas sakne, gaiļbiksīšu ziedi, skābenes laksti, melnais plūškoks, verbēnas laksti — šo augu kombinācijai ir sekretolītiskas īpašības.
Elpošanas sistēmas stiprināšanai un pasargāšanai noder gaiļbiksītes, bosvēlijas sveķi vai priežu mizas ekstraktu saturoši līdzekļi. Jāpiebilst, ka daļa no šiem līdzekļiem fasēti arī balzama vai pilienu veidā. Rūgtās garšas dēļ tos dažkārt rekomendē lietot ar sulu, īpaši bērniem.
Ziedes, inhalācijas līdzekļi
Ziedes ziež gan zem deguna, gan krūšu rajonā, gan uz pēdām. Tās noder deguna gļotādas aprūpei, mitrināšanai un atjaunošanai. Inhalācijas zīmuļi atvieglo elpceļu funkciju, tiem ir antiseptiskas īpašības.
Parasti šādās ziedēs ir dažādu augu ēteriskās eļļas (piparmētra, kanēlis, baziliks, Austrālijas sudrabkoks, priede, mārsils, tējaskoks), mentols, kampars, E vitamīns.
Kņudēšana/sāpes kaklā
Infekcija izplatās mutes un rīkles gļotādā, radot iekaisumu, kas izpaužas ar nepatīkamu sajūtu/sāpēm kaklā, tūsku, apgrūtinātu rīšanu, dažreiz arī ar balss piesmakumu. Ārstēšanā izmanto sūkājamās tabletes, aerosolus, tabletes un pilienus.
Lai mazinātu kakla kņudēšanu, jānovērš kakla sausums: to mitrina skalojot (kumelītes, salvija, kliņģerītes). Var izmantot aerosolus uz eļļu bāzes, kaklu var arī vienkārši ieziest ar smiltsērkšķu, olīvu vai persiku eļļu.
Sūkājamās tabletes
Mutes dobuma un rīkles iekaisuma mazināšanai aptiekā ir tabletes ar alcohol 2,4-dichlorobenzylicus , amylmetacresolum , kam piemīt antiseptiskas īpašības. Citos līdzekļos kombinē nesteroīdo pretsāpju līdzekli kopā ar antiseptiķi, lai efekts būtu reizē pretsāpju un mikrobus nomācošs, piemēram, 3 mg benzydamini hydrochloridum un 1 mg cetylpyridinii chloridum kombinācija.
Vēl kombinē vietējas iedarbības anestētisku līdzekli ar antiseptiķi, piemēram, 5 mg hlorheksidīna ar 1,5 mg benzokaīna, ko pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma drīkst lietot ne vairāk par 8 tabletēm dienā, lai nomāktu kakla sāpes. Tāpat ir līdzeklis, kura sastāvā bez iepriekšminētā ir arī tirotricīns — viela ar izteiktām antibakteriālām īpašībām, tāpēc noder arī stomatīta, gingivīta, parodontīta, glosīta, tonsilīta un faringīta simptomu mazināšanai.
Sūkājamo tablešu veidā aptiekā nopērkams flurbiprofēns 8,75 mg (atļauts lietot ne biežāk kā piecas reizes dienā) — pretsāpju līdzeklis, kas pamatā strādā kakla sāpju, jutīguma un tūskas mazināšanas virzienā.
Arī kakla līdzekļu sortimentā ir daudz augu izcelsmes līdzekļu. To sastāvā ir Islandes ķērpis (gļotvielas pārklāj kakla gļotādu ar nelielu aizsargkārtiņu), propoliss, piparmētra, smiltsērkšķis, kumelītes, citrons, alteja, eikalipts un citi.
Aerosoli
Aerosolos izmanto aktīvās vielas ar antiseptiskām vai pretsāpju īpašībām: hexetidinum , jodēts povidons un alantoīns, benzoxonii chloridum , lidocaini hydrochloridum , benzydamini hydrochloridum , cetylpyridinii chloridum , mesulfamide , sulfathiazole . Augu izcelsmes līdzekļi labi mitrina, mazina kairinājumu.
Atkārtotu infekciju gadījumā
Augu izcelsmes zāles atkārtotu un hronisku elpceļu infekciju, tonsilīta simptomātiskai ārstēšanai: piemēram, pilienus (alteja, kumelītes, kosa, valrieksta lapas, pelašķis, ozola miza, pienenes laksti) atļauts lietot jau zīdaiņu vecumā pa pieciem pilieniem 5—6 reizes dienā.
Galvassāpes
Saaukstēšanās gadījumā galvassāpes var parādīties vairāku iemeslu dēļ:
intoksikācija — organisma saindēšanās ar toksīniem, ko izdala vīrusi,
cerebrospinālā šķidruma izstrādāšanās dēļ, kurš spiež uz galvas smadzeņu apvalkiem,
saaukstēšanās sarežģījumu dēļ — sinusīts, otīts.
Biežāk sāpes lokalizējas pieres vai acu ābolu rajonā. Galvassāpes var būt abpusējas vai vienpusējas. Galvassāpes var rasties arī klepus dēļ, jo klepus lēkmes laikā ceļas intrakraniālais spiediens.
Lai mazinātu galvassāpes, ordinē analgētiķus, piemēram, acetilsalicilskābi, analgīnu, paracetamolu, ibuprofēnu, nātrija diklofenaku, piroksikāmu.
Klepus
Sauss klepus
Vīrusi rīkles gļotādā rada kņudēšanu — nervgalu kairinājumu. Sauss klepus ir kairinājuma atbildreakcija. Sausu klepu vajag mīkstināt, padarīt produktīvu, lai sāktu izdalīties krēpas. Krēpas veicina elpceļu gļotādas apvalku attīrīšanos no kairinājuma izsaucējiem.
Ja kņudēšanu sākam ārstēt laikus, varam novērst klepus rašanos, bet, ja klepus jau parādījies, tas jāpadara mitrs. No medikamentiem lieto vielas, kas nomāc klepus refleksu. Lielāks pieprasījums ir pēc daudzkomponentu preparātiem, kas bloķē klepus refleksu un reizē arī šķidrina krēpas, veicinot to izdalīšanos.
Kombinētajos preparātos iekļauj vielas ar pretdrudža, antihistamīnu, pretiekaisuma un antibakteriālu iedarbību. Piemēram, glaucīna hidrobromīda un efedrīna kombinācija, butamirāta dihidrogenocitrāta un gvaifenezīna kombinācija tablešu vai sīrupa formā, priežu mizu ekstrakts ar 3 mg kodeīna fosfāta vai līdzekļi uz augu valsts produktu bāzes ar pretiekaisuma iedarbību (šaurlapu ceļteka, timiāns, alteja, anīss), kas mazina kairinājumu, atsāpina.
Mitrs klepus
Svarīgi atšķirt sausu klepu no produktīva, jo, ja klepus ir mitrs, medikamenti, kas nomāc klepus refleksu, var tikai kaitēt: nomācot klepus refleksu, tie veicina šķidruma aizturi plaušās, un tad var attīstīties sarežģījumi, pat pneimonija.
Mitram klepum nepieciešami preparāti, kas šķidrina krēpas un veicina krēpu izdali, — mukolītiskie preparāti, kas satur, piemēram, acetylcysteinum , ambroxoli hydrochloridum , bromhexini hydrochloridum , carbocysteinum , hederae helicis extractum , thymi extractum , altejas saknes ekstraktu.
Paracetamols un NSPL
Paracetamolu un NSPL (piemēram, ibuprofenum ) izmanto kā analgētiķus un antipirētiķus. Saaukstēšanās gadījumā tos ordinē nolūkā mazināt iekaisuma reakciju, atsāpināt, pazemināt paaugstināto temperatūru.
Kombinētie preparāti
Lieto simptomātiskai saaukstēšanās ārstēšanai (paaugstināta temperatūra, galvassāpes, aizlikts deguns, šķaudīšana, kaulu laušana), lai reizē mazinātu vairākus simptomus. Gandrīz visos šādos preparātos pamatā ir paracetamols, bet papildvielas dažādiem ražotājiem atšķiras: dekongestanti, antihistamīni, vitamīni (C, B grupas vai citi).
Bioloģiski aktīvo vielu kompleksos/homeopātiskos preparātos iestrādā ārstniecisko augu ekstraktus, kurus dažkārt kombinē arī ar vitamīniem un minerālvielām.
Herpes vīruss
Aukstumpumpas jeb herpes vīrusa infekciju ārstē ar pretvīrusu preparātiem, kuru aktīvā viela ir aciklovīrs. Aptiekā to var iegādāties krēma veidā kā bezrecepšu zāles.
Profilaktiskie pasākumi
Lai mazinātu saaukstēšanās risku, pacienti jāizglīto par profilaktiskiem pasākumiem:
jāuztur aktīvs dzīvesveids,
iespējami vairāk jāuzturas svaigā gaisā,
jābūt sabalansētam uzturam, lai uzņemtu visas organismam nepieciešamās vielas,
nesmēķēt,
nelietot alkoholu,
regulāri vēdināt telpas,
regulāri mazgāt rokas,
normēts dienas režīms — nepārstrādāties, atrast laiku atpūtai, izgulēties,
mazināt stresu izraisošos faktorus.
