Farmaceits vortālā

Vortālā iAptieka.lv jau vairāk nekā divus gadus interesentiem ir radīta iespēja uzdot jautājumus aptiekāram. Cilvēki jautā par visdažādākajām veselības problēmām, to risinājumiem, medikamentiem, ārstniecības iestādēm utt. Vērojamā tendence nemitīgi pieaugt jautājumu skaitam varētu šķist pozitīva, jo raksturo cilvēku interesi par savu veselību. No otras puses – tā izgaismo pacienta un medicīnas profesionāļu komunikācijas problēmas, kurām ir bumeranga efekts un kuras var radīt vir­kni sarežģījumu.

Atbild tikai profesionālis

Vispirms vēlos uzsvērt, ka rubrika Jautājums aptiekāram vortālā iAptieka.lv nav forums tādā izpratnē, ka uz jautājumu var atbildēt jebkurš, kam nav slinkums. Atbildes sniedz tikai farmaceits kā profesionālis, iespēju robežās piesaistot citas medicīnas personas. Jautājumu skaita pieauguma tendence liek bažīties par to, ka kaut kas nav kārtībā ar komunikāciju starp pacientu un medicīnas personu, arī farmaceitu. Zināmā mērā to var uzskatīt par indikatoru problēmām, kas vērojamas nozarē. Mana pārliecība - ja pacientam nav skaidrības par savu veselības stāvokli, tad diez vai varam gaidīt apzinīgu, motivētu ārsta norādījumu pildīšanu, līdzestību medikamentu lietošanā utt. Šīs manas pārdomas un pārliecība radusies, sazinoties ar cilvēkiem ne tikai anonīmi internetā, bet balstās arī manā ikdienas darbā privātajā aptiekā gūtajā pieredzē jau trīspadsmit gadu garumā. Nevienu pamācīt negrasos, vēlos dalīties novērojumos un pieredzē. Mums ir daudz brīnišķīgu ārstu, kuri ikdienā glābj dzīvības, rūpējas par slimiem cilvēkiem, taču sistēma ir smagnēja. Ja cilvēks ir profesionāls ārsta apmeklētājs, tad viņam viss ir skaidrs, bet, ja kāds saslimst pēkšņi, iestājas apjukums.Interneta vortālā uzdotie pacientu jautājumi farmaceitam

Ģimenes ārsts - galvenais koordinators

Izplatīta prakse ir veselības problēmu gadījumā par labākajiem speciālistiem aptaujāt draugus un paziņas. Laikam vēl dziļi mūsos sēž ideja atrast kādu blatu. Mani izbrīna, kāpēc tik daudz cilvēku internetā uzdod jautājumu - pie kāda speciālista man griezties, ja man ir... Parasti atbildu - vispirms jādodas pie ģimenes ārsta. Tā ir viņa kompetence, ja izvērtējot viņš uzskatīs, ka jāpiesaista kāds speciālists, iedos nosūtījumu. Manuprāt, liela daļa pacientu nav informēti par priekšrocībām, ko dod iespēja sazināties ar savu ģimenes ārstu. Daudzi cilvēki asociē ģimenes ārstu kā uzticības personu un pirmo padomdevēju, bet tikpat daudzi vai nu nemeklē, vai nav atraduši kontaktu. Saziņa, manuprāt, var notikt ne tikai klātienē.

Zinu, ka daļa ģimenes ārstu ir pret pacienta iespēju sazināties, piemēram, pa mobilo telefonu. Es gan šādi redzu iespēju ietaupīt ārsta laiku un daudzos gadījumos iespējamo risinājumu rast, nemaz netiekoties ar pacientu. Domāju, ka ārsts, kurš pazīst pacientu ar visām viņa kaitēm, var sniegt labāku atbildi par speciālista apmeklējumu nekā es internetā. Cenšos izskaidrot par iespēju apmeklēt speciālistu man zināmās vietās un situācijās, bet visbiežāk tomēr iesaku vispirms apmeklēt ģimenes ārstu. Tas, protams, nenozīmē, ka ģimenes ārstam jābūt pieejamam 24 stundas diennaktī, pastāv arī citi veselības aprūpes sistēmas dienesti.

Vienā valodā ar pacientu

Komunikācija starp pacientu un medicīnas personu ne vienmēr notiek pacientam saprotamā valodā. Lielā mērā pacienta līdzestību varētu panākt gauži vienkārši - runājot pacientam saprotamā valodā. Piemēram, cilvēks uzdod vortālā jautājumu aptiekāram: kas ir gastroduodenīts. Vai laika ziņā būtu daudz zaudēts, ja ārsts pateiktu, ka viņam ir kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas gļotādas iekaisums? Ja pacientam ir skaidrs, kas viņam kaiš, ja viņš saņem kaut pavisam īsu situācijas raksturojumu savā valodā, viņš būs daudz gatavāks līdzdarboties. Ārsts patiesībā savu laiku ietaupīs, jo pacients ātrāk izveseļosies un galvenais - būs pateicīgs un apmierināts.

Potenciāls komunikācijai starp ārstu un farmaceitu

Šajā laukā darāmā būtu daudz. Veiksmīga šīs sadarbības forma ir reti sastopama. Farmaceits ir studējis nedaudz mazāk kā ārsts - tikai piecus gadus, tomēr ir disciplīnas, kurās esam studējuši krietni daudz. Gribētu aicināt ārstus izvēlēties savu farmaceitu un izmantot viņu.

Pirmkārt, kā informācijas ieguves avotu par kādiem zāļu raksturlielumiem, pieejamām vai nepieejamām zālēm, analogiem, farmakoloģiskās iedarbības ziņā līdzīgiem preparātiem. Farmaceits taču dzīvo starp zālēm un lieliski pārzina tās!Farmaceitam uzdoto jautājumu dinamika

Otrkārt, kā informācijas avotu par pacientam ekonomiski pieejamu veselības problēmu risinājumu. Šo aspektu gan saskatu vairāk kā farmaceita uzdevumu, jo ne jau ārsts vaicās - vai jums ir daudz naudas zālēm. Bet farmaceits gan, redzot, ka pacientam nav nekādas iespējas nopirkt parakstītās zāles, varētu sazināties ar ārstu par ekonomiski pieejamāku zāļu izvēli. Ar to esmu saskārusies ikdienas darbā - nozīmētas dārgas antibiotikas, bet pacientam ir tikai lats, sazinos ar ārstu un vienojamies, ka arī doksiciklīns šoreiz derēs. Bez šādas sarunas pacients nelietos neko un sekas tam var būt dažādas.

Treškārt, ārsta un farmaceita sadarbības rezultātā rodas jaunas idejas, jaunas medikācijas shēmas, mediķa darbs kļūst līdzīgs mākslinieka darbam, jo ir radošs. Tādu sistēmu esam radījuši Dzirciema aptiekā - daudzi ārsti zina, ka vienmēr var piezvanīt, ienākt, pajautāt un kopīgi rast risinājumu pacienta problēmām. Nereti ir gadījumi, ka ārsts kādā neparastākā situācijā ienāk kopā ar pacientu un tad uz vietas izvēlamies, kas būtu labākais. Tāda iespēja, protams, ir, ja aptieka atrodas ārstniecības iestādē. Domāju, ka šāda sadarbība notiek arī citur. Bet var sazināties arī telefoniski.

Pašārstēšanās nepieņemamā variantā

Pašārstēšanās ir bijusi un būs, taču tai jābūt zināmām robežām. Uz lielāko daļu iAptieka.lv iesūtīto jautājumu varu atbildēt viennozīmīgi - jāiet pie ārsta.

Situācija norāda uz valsts līmeņa problēmu, atklāj dažādas sociālās problēmas. Nesavlaicīga medicīniskās palīdzības saņemšana nākotnē radīs arvien pieaugošākus hronisko slimību rādītājus, prasīs aizvien lielākus budžeta līdzekļus šo slimību ārstēšanā. Aizņemti pacienti, aizņemti ārsti, ilgstošas rindas, lai saņemtu medicīnisku palīdzību.

Otra problemātisko pacientu grupa - Latvijas pilsoņi ārzemēs. Darbspējīgi viņi būs tur, bet daļa kā slimnieki nākotnē atgriezīsies šeit. Tiek uzdots daudz jautājumu - ko darīt, kādas zāles pirkt tur - valstī, kur cilvēks pašlaik dzīvo, pie ārsta iet nevar atļauties. Prātīgākie vasarā atbrauc vismaz zobus salabot. Nupat aptiekā sastapos ar cilvēku, kurš ved draugam zāles uz Vāciju, vaicā kuras stiprākas, jo bezrecepšu vairs nelīdz, zobs sastrutojis, mājās brauks pēc pusgada. Nenopietni, taču mēs saprotam, ka šāds sastrutojis neārstēts zobs var strauji radīt neatgriezeniskas sekas...

Pacients meklē brīnumdarus

Sliktas komunikācijas sekas, manuprāt, ir arī cilvēku gatavība uzklausīt dažādus nereģistrētu produktu izplatītājus. Par lielu naudu tiek pirkti it kā ārstniecības līdzekļi, par kuru sastāvu, iedarbību, blakusparādībām neviens nenes nekādu atbildību. Lielā mērā domāju, ka tā ir ķeršanās pie pēdējā salmiņa. Arī par šiem preparātiem diezgan bieži tiek jautāts mūsu rubrikā. Kāpēc cilvēki gatavi pirkt no rokas kaut ko nezināmu, labākajā gadījumā nekaitīgu, sliktākajā... Kādi tam iemesli? Droši vien ne tikai cilvēku neapdomība.

Dzīvojam stresa pilnā laikā, un tomēr pāri visam stāv cilvēku savstarpējās attiecības, ikdienas darbā komunikācija profesionāļu vidū, sazināšanās ar pacientu. Vārdam ir milzu spēks - gan labam, gan ne tik labam. Ar labu vārdu pat visslimākais cilvēks var tikt stiprināts. Par to, cik svarīga ir komunikācija, ik dienas pārliecinos savā darbā.

Foto: Inese Austruma

 

 

Uz augšu ↑
  • Ar skatu nākotnē

    Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.” Lasīt visu

  • Nav nekā, ko nevarētu pārdzīvot! SANDRA PŪCE, psihiatre

    Vasaras saulgriežos viņa būs savās mājās. Tēva mājās Tukuma pusē. Plašs pagalms, meža ieloks, lielais saimes galds. Vieta, kur būt ar savējiem. Būt kopā. “Tās ir tādas vienkāršas lietas, kas iedvesmo: daba, pastaiga, pirtiņa. Ģimene, draugu pleca sajūta,” saka psihiatre, psihoterapeite SANDRA PŪCE, slimnīcas Ģintermuiža virsārste, ārstniecības daļas vadītāja, kas ikdienā konsultē pacientus arī privātpraksē. Lasīt visu

  • Lielbritānija: kāda būs maksa par novēlotu rīcību?

    Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši. Lasīt visu