Klīniskajā praksē ārstējot slimniekus ar nagu bojājumiem, bieži jāsastopas ne tikai ar eksternu faktoru radītiem bojājumiem, bet arī ar hronisku dermatožu un internu slimību radītiem nagu bojājumiem. Raksta mērķis ir apkopot jaunāko pētījumu teorētiskās zināšanas un apvienot tās ar klīnikā gūto pieredzi, ārstējot slimniekus ar onihodistrofijām – naga plātnītes bojājumu, ko izraisa ilgstošs naga matrices kairinājums. Bojājuma klīniskās izpausmes ir atkarīgas no etioloģiskā faktora un patoloģiskās iedarbības ilguma, veida un dziļuma.
Hroniskas dermatozes
Psoriātisks nagu bojājums
Psoriātisks nagu bojājums jeb onychia psoriaticum sastopams 10-30% gadījumu, un šīs grupas pacientiem ir paaugstināts risks attiecībā uz psoriātisku artrītu.
Pazīmes un slimības norise
Kā pirmās pazīmes psoriātiska nagu bojājuma gadījumā ir punktveida iespiedumi naga plātnītē, ko rada zemnaga gultnē lokalizētie keratinizācijas traucējumi (skat. 1. attēlu). Slimībai progresējot, zemnaga audu hiperkeratinizācija rada sabiezētu, trauslu un nespodru naga plātnīti, kas neārstējot rezultējas ar oniholīzi, proti, naga plātnītes atdalīšanos no gultnes.
5. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu un onihodistrofiju
Diagnostika un ārstēšana
2010. gada maijā psoriāzei veltītajā kongresā Vīnē notika plašas diskusijas par jaunākajām iespējām psoriāzes diagnostikā un pacientu aprūpē. Eksperti atzina, ka, praksē ārstējot psoriātisku onihiju, tiek lietoti kortikosteroīdus saturoši krēmi un ziedes, taču to efektivitāte ir minimāla. Izteiktu un progresējošu bojājumu gadījumos laikus sākta citostatisko līdzekļu (metotreksāts, ciklosporīns), leflunomidum, A vitamīna derivātu (acitretīna) lietošana palīdz novērst estētisko bojājumu un patoģenētiski darbojas pret psoriātisko artrītu un onychia psoriaticum. Šīs grupas līdzekļu lietošana prasa pastiprinātu vispārējā veselības stāvokļa kontroli un regulāras bioķīmiskās analīzes, tāpat metotreksāta lietošanas laikā jākontrolē preparāta kumulatīvā koncentrācija un dažkārt jāizsver padziļinātas aknu analīzes lietderība.
Dermatologi auditorijā uzdeva jautājumu, vai nav mēģināts lokāli lietot citostatiķus, piemēram, metotrekstātu, uz ko tika sniegta atbilde, ka šīs grupas līdzekļi, lokāli ievadīti audos, ir ar sliktu penetrāciju, jo molekulas ir lipofilas. No klīniskās prakses zināms, ka lokāli lietotie kortikosteroīdi daļā gadījumu ir efektīvi, taču pacientam ir paaugstināts risks attiecībā uz mikro skopis ko sēnīšu invāziju (sekundāri sakarā ar steroīdu reducēto imunitāti). Daļā gadījumu tiek kombinēta lokālā kortikosteroīdu terapija ar pretsēnīšu lokālo terapiju.
Lietojot kortikosteroīdus lokāli, ir ādas atrofijas rašanās risks. Kongresā tika uzsvērts, ka D vitamīna analogi profilaktiski darbojas pret audu atrofiju. Šajos gadījumos var izvēlēties kombinētos D vitamīna analogu un kortikosteroīdu krēmus, piemēram, calcipotriolum krēmu vai ziedi. Kongresa dalībnieki sekcijas beigās pozitīvi jokoja, ka jāgaida "daivonail" izgudrošana farmācijas plašajā tirgū, jo nagu laka psoriātiskās onihijas kūrēšanai līdz šim nav bijusi pieejama.
Lichen ruber planus
Pazīmes un slimības norise
Lichen ruber planus gadījumos onihodistrofiskas naga plātnītes izmaiņas konstatē tajos gadījumos, kad lihenoīdās pāpulas lokalizējas naga matricē vai saknes daļā, bet klīniskās izpausmes būs atkarīgas no lokalizācijas (mediāla, distāla, laterāla, kombinēta). Pēc klīniskajām izpausmēm izolēts nagu bojājums var nebūt atšķirams no onihomikozes (skat. 2. attēlu).
2. attēls
Naga bojājums Lichen planus slimniekam
Diagnostika un ārstēšana
Diferenciāldiagnostikā palīdz uzsējums no naga plātnītes bojātās daļas. Jāatceras, ka mikroskopiskās sēnītes nereti mēdz uzslāņoties citām hroniskām dermatozēm, tāpēc to diagnosticēšana nenozīmē aizdomās turētās hroniskās dermatozes noliegšanu. Šajos gadījumos vadās pēc klīniskās ainas izmaiņām ārstēšanas procesā. Ja, izārstējot onihomikozi, nagu plātnītes bojājums saglabājas, jādomā par citu dermatožu diagnozi apstiprinošu metožu izmantojumu. Biopsija netiek veikta gadījumos, kad uzslāņojusies sekundārā bakteriālā vai mikroskopisko sēnīšu patogēnā mikroflora. Šajos gadījumos vispirms sanē sekundāro patogēno mikrofloru, lai nepieļautu tās dziļāku invāziju audos.
Lichen planus 25% gadījumu var izpausties ar izolētu gļotādu bojājumu, ādas izsitumu lokalizācija biežāk ir distāla un simetriska, taču perēkļus var konstatēt arī citās lokalizācijās, bet atipisku bojājumu gadījumos diagnozi precizē ar biopsiju.
Lokālajā terapijā tiek lietoti kortikosteroīdus saturoši krēmi un ziedes.
Darjē slimība
Keratosis follicularis jeb Darier slimība, jeb Darier-White slimība ir autosomāli dominanta genodermatoze, ko klīniski raksturo taukainas hiperkeratotiskas pāpulas seborejiskajās zonās, nagu distrofiskas izmaiņas (skat. 3. attēlu) un gļotādas izmaiņas.
3. attēls
Nagu distrofiskās izmaiņas keratosis follicularis slimniekam
Patoģenēze
Mutācijas gēnā ATP2A2 izsauc keratosis follicularis. ATP2A2, kas lokalizējas 12q23-24.1, kodē endoplazmatiskā tīkla Ca2+ - ATP izoformas 2 proteīnu (SERCA2), kas ir kalcija jonu pumpis. Šis pumpis uztur zemu citoplazmatisko Ca2+ līmeni, aktīvi transportējot kalcija jonus no citosola uz endoplazmatiskā tīkla tubulām.
Abnormāla keratinocīta-keratinocīta adhēzija un aberanta epidermas keratinizācija ir primārās keratosis follikularis histoloģiskās pazīmes.
Pazīmes un slimības norise
Keratosis follicularis (Darjē slimības) pacienti skartajos apvidos subjektīvi bieži jūt niezi un dažreiz sāpes. Darjē slimnieki ir paaugstināta riska grupā attiecībā uz bakteriālajām un virusālajām slimībām, īpaši herpes simplex vīrusa un poxvirus infekcijām.
Primārie bojājumi parādās kā miesaskrāsas vai dzeltenbrūnas pāpulas, kas vēlāk veido kārpveida virsmas. Parasti pirmie perēkļi parādās seborejiskajās virsmās - piere, skalps, nazolabiālais trijstūris, ausis, krūškurvis, mugura.
80% pacientu ir jaukta ieloku virsmu iesaistīšanās ar pāpulām cirkšņos, padusēs, zem krūtīm. Roku iesaistīšanās patoloģiskajā procesā ir bieži - aptuveni 95% gadījumu. Plaukstu bojājumi: punktveida keratoze - 80%, palmārie iedobumi (palmar pit) - 80%, hemorāģiskas mākulas
Acrokeratosis verruciformis līdzīgie bojājumi - uz plaukstu dorsālajām virsmām plakanas pāpulas ar kārpveida virsmu - ir ~50% gadījumu. Interesanti, ka pacientiem ar Hopf acroceratosis verruciformis (novēro tikai plaukstu dorsālo virsmu bojājumus) atrod mutācijas IATP2A2, un tas liek domāt, ka šis sindroms ir keratosis follicularis (Darjē slimības) lokalizēta forma.
4. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu
Diagnostika
Sarkanas un baltas vertikālas līnijas naga plātnītē, kas distālajā daļā veido V veida šķēlumu, ir keratosis follicularis (Darjē slimības) tipisks nagu plātnītes bojājums. Nagu bojājumi, kas jāņem vērā, diagnosticējot Darjē slimību:
balti un sarkani līnijveida zarojumi,
vertikāli nagu plātnītes iespiedumi,
šķērsrievas,
dalīšanās un šķelšanās pa vertikālajām līnijām,
subungvāla hiperkeratoze.
Nagu bojājumi atopiskā dermatīta pacientiem
Atopiskā plauksta un pēda parasti sastopama pieaugušo vecumā pacientiem ar hronisku ādas iekaisumu.
Pazīmes un slimības norise
Atopisku plaukstu un pēdu raksturo ādas sausums, plaisas, lobīšanās. Paasinājumu periodos āda šajos apvidos kļūst sarkana, sulo, parādās pāpulas (skat. 4. attēlu). Biežāk paasinājumi ir ziemas sezonā. Ja hroniskais iekaisuma process skar naga matrici, tad - atbilstīgi bojājuma lokalizācijai - novēro naga plātnītes distrofiskas izmaiņas, kas var rezultēties pat ar oniholīzi (skat. 5. attēlu).
Ārstēšana
5. attēls
Pacients ar atopisku plaukstu un onihodistrofiju
Terapija ir pamatslimības ārstēšana, iespējamo alergēnu (to skaitā kontaktalergēnu) eliminācija, emolientu regulāra lietošana, kā arī imūnmodulatoru lietošana. Smagākos gadījumos tiek ordinēta citostātiska perorāla terapija.
Sistēmiskā sklerodermija
Pazīmes
Sistēmiskās sklerodermijas forma var radīt izmaiņas gan pirkstu falangās, gan nagos (skat. 6. attēlu). Roku pirksti falangu rezorbcijas dēļ kļūst mazāki, kutikulas kļūst cietas un raupjas. Mikroskopējot naga gultni, konstatē sīko asinsvadu patoloģijas. Periunguālo eritēmu konstatē arī tādu reimatoloģisku slimību gadījumos kā, piemēram, dermatomiozīts/polimiozīts.
Nagu plātnītē novēro:
6. attēls
Sclerodermia sistēmiskā forma. Čūlas pirkstu galos, naga distrofiskas izmaiņas
punktveida iespiedumus,
rievas,
Beau's līnijas,
leikonihiju (baltus plankumus/svītras),
oniholīzi.
Ārēju faktoru izraisītas onihodistrofijas
Koilonihija
Koilonihija ir abnormāls naga plātnītes izliekums (skat. 7. attēlu). Naga plātnīte ir plāna un ieliekta uz iekšpusi. To var novērot izteiktas dzelzs deficīta anēmijas gadījumos.
Naga plātnītes izmaiņas var radīt jebkurš hronisks kairinājums, piemēram, ilgstoša macerācija, "ieraduma" jeb patvaļīga ādas kairināšana ap nagiem, nepareizi veikts manikīrs/pedikīrs.
Bioloģisku faktoru izraisītas onihodistrofijas
Sēnīšu infekcijas
Sēnīšu infekcijas ir eksternu bioloģisku faktoru grupa, kas spēj radīt būtiskas izmaiņas gan periunguālajā zonā, gan naga plātnītē. Mikroskopiskās patogēnās un nosacīti patogēnās, kā arī saprofītiskās (candida) sēnītes predisponējošu faktoru klātbūtnē rada izmaiņas naga krāsā, tekstūrā un formā (skat. 8. attēlu).
7. attēls
Pacients ar koilonihiju
Bakteriālas infekcijas
Bakteriālas infekcijas, kas lokalizējas ap naga valnīti vai zem naga plātnītes, var izraisīt naga plātnītes diskolorizāciju un keratinizācijas traucējumus. Bakteriālu infekciju izsaukts paronihijs parasti ir sāpīgs, audi ap nagu ir pietūkuši.
Infekcija ar Pseudomonae spp. baktērijām rada zaļo nagu sindromu. Tas parasti attīstās cilvēkiem, kas hroniski macerē plaukstas. Zaļgani diskolorētā plātnīte parasti atdalās no naga gultnes - notiek oniholīze.
Ārstēšanā lokāli lieto antibiotiku šķīdumus. Smagākos gadījumos perorālo kursu izvēlas pēc uzsējuma iznākuma un jutības spektra rezultātiem uz antibiotikām, kā arī objektīvās atrades izvērtējuma.
8. attēls
Pacients ar onihomikozi
Arī sistēmiskas bakteriālas infekcijas, piemēram, bakteriāls endokardīts, var radīt izmaiņas naga plātnītē. Tipiskākās ir splinter hemorāģijas.
Vīrusinfekcijas
Vīrusinfekcijas, piemēram, HPV izraisītas kārpas, lokalizējoties ap nagu un ieaugot naga gultnē, rada naga formas destruktīvas izmaiņas - audu HPV radītas hiperproliferācijas dēļ (skat. 9. attēlu). Subjektīvi pacients jūt sāpes.
Iekšķīgo slimību izraisītas onihodistrofijas
Nagu izmaiņu cēloņi var būt virkne hronisku iekšķīgu slimību:
9. attēls
Pacients ar palmārām kārpām
kardiovaskulārās,
plaušu (dzelteno nagu sindroms- lūstoši, dzeltenīgi, trausli, nespodri nagi),
nieru,
aknu,
vairogdziedzera,
audzēji,
sistēmiska amiloidoze,
vitamīnu un mikroelementu trūkums,
malnutrīcija.
Internu hronisku slimību gadījumos ir ilgstoši traucēta oksigenācija un barības vielu piegāde naga matricē. Rezultātā naga plātnīte ir trausla, šķeļas, lūst, parādās Beau's līnijas, plātnīte var atdalīties no naga gultnes (oniholīze).
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
2. tipa cukura diabēts ilgstoši tika uzskatīts par slimību, kas piemeklē tikai gados vecākus cilvēkus. Līdz pat 1980. gadiem par bērnu diabētu tika uzskatīts tikai un vienīgi 1. tipa jeb autoimūns, insulīna atkarīgs cukura diabēts. [1]
Izolēta cervikāla distonija (ICD) ir visbiežāk sastopamā muskuļu distonijas forma pieaugušo vecumā. Par izolētu to sauc, ja pacientam nav citu neiroloģisku patoloģiju, kā tas visbiežāk ir pieaugušo cervikālas distonijas (CD) gadījumā. [1] CD gadījumā gribai nepakļautu muskuļu kontrakciju dēļ pacienta kakls/galva ieņem kādu pozu un/vai veic atkārtotu kustību. Distonija bieži asociējas ar trīci un sāpēm. [2]
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
No 2026. gada 16. aprīļa līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā pulcēsies nozares eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos pieredzē.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Pastāvīga suņa klātbūtne mājās bērniem, kuriem ir astma un elpceļu alerģija, ir saistīta ar 1,2 reizes lielāku astmas saasinājumu risku, taču nepalielina vidēji smagas vai smagas astmas risku sešu gadu periodā.
Iekaisīgas zarnu slimības (IZS) ir hroniska imūnsistēmas mediēta kuņģa-zarnu trakta saslimšana. Anēmija ir viena no biežāk sastopamajām IZS izpausmēm ārpus zarnām. Šis pētījums novērtēja anēmijas izplatību IZS pacientu vidū pasaulē.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau 17. reizi norisinās starptautiskais seminārs “CTO day Riga East Clinical University Hospital” jeb “Hronisku totālu oklūziju (HTO) diena”. Seminārā piedalījās pasaulē vadošie invazīvie kardiologi no dažādām valstīm.
