Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Uzsākta sociāla kampaņa krūts vēža saslimstības mazināšanai Latvijā

Doctus
Uzsākta sociāla kampaņa krūts vēža saslimstības mazināšanai Latvijā
Martā veiktā SKDS aptaujā liecina, ka 60% Latvijas sabiedrības ir vienaldzīga pret krūts vēža saslimšanas iespējamību. 28. martā uzsāktās sociālās kampaņas „Es iešu" mērķis ir mazināt augošos krūts vēža rādītājus un vienaldzīgo attieksmi sabiedrībā pret šo slimību.

RAKUS onkoloģijas galv. speciālists J. Eglītis, kampaņas patronese B. Sipeniece – Gavare, LBS meiteņu izlases spēlētāja S. Niedola, LU socioloģe Z. Linde RAKUS onkoloģijas galv. speciālists J. Eglītis, kampaņas patronese B. Sipeniece – Gavare, LBS meiteņu izlases spēlētāja S. Niedola, LU socioloģe Z. Linde
RAKUS onkoloģijas galv. speciālists J. Eglītis, kampaņas patronese B. Sipeniece – Gavare, LBS meiteņu izlases spēlētāja S. Niedola, LU socioloģe Z. Linde

Kampaņā sievietes tiks mudināts doties uz pārbaudi, ņemot līdzi vēl kādu sievieti - mammu, māsu, kaimiņieni, skolotāju. Valsts apmaksāts mamogrāfs būs pieejams arī pie TP „Alfa" no 16.aprīļa līdz 26.maijam. Kampaņa noritēs līdz maija beigām un noslēgsies ar krūšu veselībai veltītu gājienu un labdarības basketbola spēli 27. maijā.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenais speciālists Jānis Eglītis, atklājot kampaņu, pastāstīja, ka 2011.gadā krūts vēzis konstatēts rekordlielam sieviešu skaitam - aptuveni 1200 pacientēm, un tas turpina būt Latvijā izplatītākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. „Šis skaitlis ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā pirms 30 gadiem, kad Latvijā tika uzsākta onkoloģisko saslimšanu centralizēta reģistrācija. Diemžēl mēs nespējam garantēt ikvienai sievietei, ka tā dzīves laikā nesaslims ar krūts vēzi. Vienīgais, ko varam lūgt un atcerēties- rūpēties par savu krūšu veselību - regulāri pārbaudīt krūts dziedzerus gan tos iztaustot, gan ik gadu veicot ultraskaņas izmeklējumus. Tas attiecināms arī uz jaunām sievietēm," tā dr. J. Eglītis.

Socioloģe Zane Linde savukārt atzina, ka cilvēku priekšstatos krūts vēzis nav tikai klīnisks stāvoklis, bet tam tiek pievienotas simboliskas un morālas nozīmes. Gan Latvijā, gan citviet veiktie pētījumi rāda, ka tieši krūts vēža gadījumā slimībai piedēvētās stigmas dēļ sievietes nokļūst sociālajā izolācijā, apkārtējiem novēršoties un nesniedzot atbalstu. Statistika liecina, ka, sievietei, konstatējot krūts vēzi, 70% gadījumu ģimene šķiras.

Veiktā aptauja liecina, ka 50% gadījumu sieviete ir veikusi pārbaudi pēc sarunas ar tuviniekiem, līdzcilvēkiem. 50% no aptaujātajiem vīriešiem nav domājuši par iespēju, ka kāda sieviete no viņu tuvāko loka varētu saslimt ar krūts vēzi. Tāpat 60% no aptaujātajiem vīriešiem nav runājuši ar sievietēm no tuvāko loka par to, ka viņām būtu svarīgi veikt krūšu profilaktisku izmeklēšanu.

Kampaņā piedalās arī Latvijas Basketbola savienība ar domubiedriem, kas ir sākusi plašu informatīvu kampaņu krūts vēža problēmas aktualizēšanai un valsts apmaksāto pārbaužu apmeklētības celšanai.

Foto: publicitātes foto

Saistītie raksti

Teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs guļot krāc, bet problēmu nerisina

Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.

Doctus

RSU pētnieki sāk plaša spektra pētījumu infekciju nozarē

Lai attīstītu gan jaunas pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, gan HIV izplatības ierobežošanu un izmaksu efektīvu sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanu, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki ir uzsākuši valstiski nozīmīgu pētniecības projektu Jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV ierobežošanai un sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Doctus

Pirmo reizi Latvijā veikta minimāli invazīva laparoskopiska un torakoskopiska barības vada rezekcija pacientam ar diagnosticētu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca ir vienīgā Latvijā, kur veic šāda veida operācijas, bet līdz šim tās realizētas vaļējā metodē vai daļēji laparoskopiski. Turpmāk Austrumu slimnīcā barības vada rezekcijas operācijas atsevišķām pacientu grupām būs daudz saudzīgākas, vienlaikus būtiski saīsinot atveseļošanās laiku pēc operācijas un uzturēšanās ilgumu slimnīcā.

Doctus

Iedzīvotāji kūtri ziņo par zāļu blaknēm

Lai iedrošinātu sabiedrību un veicinātu zāļu blakņu ziņošanas kultūru Latvijā, Zāļu Valsts aģentūra uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!”. Tās ietvaros ZVA vienkāršojusi un padarījusi ērtāku ziņošanu par zāļu blaknēm. Ziņojumu par zāļu blaknēm iedzīvotāji turpmāk varēs iesniegt ZVA, noskenējot QR kodu un aizpildot ziņojumu elektroniski.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Rozācija. Dažāda un neatpazīta

Rozācija ir hroniska iekaisīga dermatoze, kas pārsvarā skar vaigu, deguna, zoda un pieres ādu. Slimībai raksturīga rekurenta gaita ar transitorisku vai persistējošu eritēmu, fimatozām ādas pārmaiņām, papulām, pustulām un teleangiektāzijām. Kaut samērā bieži sastopama, variablo klīnisko izpausmju un citu ādas blakusslimību dēļ tā netiek pienācīgi atpazīta. Rozācija skar seju, negatīvi ietekmējot gan pacienta dzīves kvalitāti, gan pašvērtējumu un labbūtību.

S. Paudere–Logina

Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem

Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.

Doctus

Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība

Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.

E. Kalniņa

Parkinsona slimība — pacientu aprūpes aktualitātes

Parkinsona slimība ir visbiežākā neirodeģeneratīvā kustību slimība pasaulē. [1] Tās skarto cilvēku skaits pasaulē pieaug tik strauji, ka tā tiek dēvēta par neinfekciozu pandēmiju. [2] Parkinsona slimības sastopamība pasaulē vidēji ir 1—2 cilvēki no 1000, rietumvalstīs vērojama lielāka Parkinsona slimības sastopamība nekā austrumos. [3; 4] No 1990. gada līdz 2015. gadam Parkinsona slimības sastopamība augusi vairāk nekā divas reizes, izteikta prognoze, ka 2040. gadā tā skars jau 12,9 miljonus pasaules iedzīvotāju. [2]

K. Podoļska, D. Ziemele, O. Minibajeva

Arteriāla hipertensija. Viegli atrast, grūti saprast

Primāra arteriāla hipertensija ir viena no biežākajām kardiovaskulārajām slimībām un ierindojas pirmajā vietā starp faktoriem, kas izraisa kardiovaskulāro slimību progresēšanu un nāvi. [1] Joprojām lielāko daļu veido pacienti, kuriem šī slimība nav vai netiek diagnosticēta, lai gan pacientu skaits, kuriem tiek diagnosticēta arteriāla hipertensija, pieaug (1. attēls). [2] Rakstā apkopota informācija no pēdējām vadlīnijām par arteriālas hipertensijas diagnostiku un rekomendācijām pacientu ārstēšanai.

K. Lapšova, M. Lapšovs, M. Sorokina

Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai

Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.

D. Misiņa

HOPS pacienti un blakusslimības

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.

P. Dzelve, I. Grīsle

Paliatīvās aprūpes ārsta ikdiena starp skumīgo un pozitīvo

Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.

E. Jonāne

Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā

Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U