← Atpakaļ

BNP un sirds patoloģijas bērniem

Apmēram 1% dzīvi dzimušo bērnu konstatē iedzimtas sirdskaites. Augstāks sastopamības rādītājs ir nedzīvi dzimušajiem (3—4%), spontāno abortu materiālā (10—25%) un neiznēsātiem zīdaiņiem (~ 2%, izņemot PDA — patent ductus arteriosus). Šajā kopējā sastopamībā nav iekļauts mitrālā vārstuļa prolapss, PDA priekšlaicīgi dzimušajiem un bikuspidāli aortas vārstuļi (sastopami 1—2% pieaugušo). [32]


Iedzimtiem sirds defektiem ir plašs smaguma spektrs: apmēram 2-3 no 1000 jaundzimušajiem būs simptomātiski pirmā dzīves gada laikā. 40-50% pacientu diagnozi apstiprina pirmajā dzīves nedēļā, bet jau 60% pirmā mēneša laikā. Uzlabojoties kā paliatīvajai, tā radikālai ķirurģijai, to bērnu skaits, kas dzimuši ar sirds defektiem un izdzīvo līdz pieaugušo vecumam, būtiski pieaudzis, kas vērtējama kā ļoti laba tendence.

Tomēr iedzimtas sirdskaites joprojām ir galvenais nāves iemesls bērniem ar iedzimtām malformācijām. [32]1. tabulā apkopota relatīvā sastopamība biežākajām iedzimtajām sirdskaitēm.Galveno biežāko  iedzimto sirdskaišu  relatīvā sastopamība* [32]

Nātrijurētiskie peptīdi

Nātrijurētiskie peptīdi…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti

  • Hroniskas iegurņa sāpes

    Hroniskas sāpes tiek definētas kā sāpes, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk, anatomiski lokalizējas iegurnī un ir pietiekami spēcīgas, lai radītu funkcionālu nespēju un būtu nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana. Hroniskas iegurņa sāpes visbiežāk ir izplatītas reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā, vīriešiem biežākais hronisku iegurņa sāpju iemesls ir hronisks (nebakteriāls) prostatīts, hroniska orhalģija un prostatodīnija. Lasīt visu

  • Probiotiku nozīme bērna veselībā

    Probiotikas jeb labās baktērijas ārsta ikdienas praksē tiek izmantotas arvien biežāk. Tā kā kuņģa—zarnu trakts ir to dabiskā un galvenā mājvieta, tad arī visvairāk pierādījumu to lietderībai atrodami saistībā ar kādu ārēju vai iekšēju cēloņu radītu disbalansu gremošanas sistēmā. Lasīt visu

  • Apakšējo urīnceļu obstruktīvais sindroms

    Ar urīnceļu obstrukciju saprot mehānisku vai funkcionālu šķērsli urīnceļos, kas traucē normālu urīna derivāciju. Vieglos gadījumos tā var izpausties tikai kā subjektīvas sūdzības, smagos – draudēt ar komplikācijām, piemēram, nieru mazspēju. Izšķir augšējo (nieres, ureters) un apakšējo urīnceļu (urīnpūslis un zemāk) obstrukciju. Ilgākā laika posmā šīs obstrukcijas rada virkni simptomu, noviržu un problēmu, ko apvieno apzīmējums – urīnceļu obstruktīvais sindroms. Šoreiz kavēsimies tikai pie apakšējiem urīnceļiem, kuru obstrukcijas gadījumā raksturīga apgrūtināta vai nepilnīga urīnpūšļa tukšošanās. Lasīt visu