Izdrukā:
Astmas saistība ar aptaukošanos bērniem
Bērniem bieži novēto astmu kopā ar palielinātu ķermeņa svaru. Līdz šim nebija zināms, vai astma veicina bērnu aptaukošanās epidēmijas attīstību.
Pētījuma mērķis bija novērtēt astmas un astmas medikamentu efektu uz aptaukošanās attīstību bērniem. Primārā analīzē tika iekļauti 2171 piecus – astoņus gadus veci bērni bez aptaukošanās, šos bērnus novēroja 10 gadus.Tika veikta arī neatkarīga analīze ar 2684 bērniem, kurus novēroja no 9,7 līdz 17,8 gadu vecumam.
Katru gadu bērniem tika mērīts svars un augums un visi bērni tika saklasificēti pēc ķermeņa masas indeksa kategrijās: normāls, liekais svars un aptaukošanās. Astmas statuss tika apzināts no vecāku aptaujām vai pašu bērnu ziņotā, ka ārsts ir diagnosticējis astmu. Tika izmantots Koksa proporcionālo draudu modelis, lai novērtētu saistību starp astmu anamnēzē un aptaukošanās incidenci.
Pētnieki atklāja, ka bērniem, kuriem bija diagnosticēta astma pētījuma sākumā, bija par 51 % augstāks risks, ka attīstīsies aptaukošanās bērnībā un pusaudžu gados, salīdzinot ar bērniem, kuriem nebija astma pētījuma sākumā (HR=1,51; 95 % TI [1,08 – 2,10]), samērojot pēc jaucējfaktoriem. Astmas medikamentu lietošana samazināja risku, ka attīstīsies aptaukošanās (HR=0,57; 95 % TI [0,33 – 0,96]). Turklāt, pētnieki atklāja, ka pastāv statistiski ticama saistība starp astmu un aptaukošanos arī neatkarīgo bērnu grupā.
Pētnieki secina, ka bērniem ar astmu var būt paaugstināts aptaukošanās risks. Astmas medikamentu lietošana mazina aptaukošanās risku neatkarīgi no fizisko aktivitāšu līmeņa.
AVOTS: Am J Respir Crit Care Med. Published online January 20, 2017.
Saistītie raksti
-
Bērnu bronhiālā astma – aktualitāte nr. 1
Astma ir hroniska elpceļu iekaisuma slimība ar pieaugošu hiperreaktivitāti, obstrukciju, ierobežotu gaisa plūsmu (1. attēls), ko izsauc dažādi riska faktori. Tā kā plaušu slimību īpatsvars ar katru gadu attīstītajās valstīs pieaug un bronhiālā astma ir vadošā hroniskā respiratorā slimība visu vecumu bērnu vidū industrializētajās valstīs globāli, tad joprojām ir svarīgi šo problēmu aktualizēt gan profesionāļu vidū, gan visā sabiedrībā. Raksta ietvaros aplūkota sabiedrībā valdošā izpratne par šo slimību, astmas rašanās pamatmehānismi, diferenciāldiagnoze. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu
-
Par kādām Covid-19 blaknēm ZVA saņēmusi ziņojumus?
Līdz 12. janvārim bija vakcinēti vakcinēti 9899 cilvēki, un Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu blaknēm jeb par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību. Lasīt visu