Antipsihotiskie līdzekļi neefektīvi, ārstējot delīriju intensīvās terapijas nodaļā

Doctus . | 2018. gada 23. oktobris

Kritiski slimiem pacientiem nav efekta no antipsihotiskiem līdzekļiem, kurus lieto jau vairāk kā četras desmitgades, ārstējot delīriju intensīvās terapijas nodaļā.

Šis bija nejaušināta iedalījuma, divkārtnepārredzams, placebo kontrolēts pētījums, kurā iekļāva pacientus ar akūtu respiratoru mazspēju vai šoku un hipoaktīvu vai hiperaktīvu delīriju, kuri saņēma intravenozi haloperidolu (maksimālā devā, 20 mg dienā), ziprasidonu (maksimālā devā, 40 mg dienā) vai placebo. Primārais iznākums bija dienu skaits bez delīrija vai komas 14 dienu intervences periodā. Sekundārie iznākumi bija 30 un 90 dienu izdzīvotība, laiks līdz mākslīgās ventilācijas atslēgšanai, laiks intensīvās terapijas nodaļā un laiks līdz izrakstīšanai no stacionāra.  

Pētījumā iekļāva 1183 pacientus, no tiem 566 pacientiem attīstījās delīrijs (48 %), savukārt no tiem 89 % bija hipoaktīvais delīrijs un 11 % bija hiperaktīvais delīrijs. No šiem 566 pacientiem, 184 saņēma placebo, 192 – haloperidolu un 190 – ziprasidonu. Mediānais medikamentu vai placebo lietošana slaiks bija 4 dienas. Mediānais dienu skaits bez delīrija vai komas bija 8,5 (95 % TI [5,6 – 9,9]) placebo grupā, 7,9 (95 % TI [4,4 – 9,6]) haloperidola grupā un 8,7 (95 % TI [5,9 – 10,0]) ziprasidona grupā. Haloperidola vai ziprasidona lietošanai nebija lielāks efekts, salīdzinot ar placebo (attiecīgi OR=0,88; 95 % TI [0,64 – 1,21] un OR=1,04; 95 % TI [0,73 – 1,48]). Starp grupā nekonstatēja arī atšķirības attiecībā uz sekundārajiem iznākumiem.

Pētnieki secina, ka haloperidola vai ziprasidona lietošana pacientiem ar akūtu respiratoru mazspēju vai šoku un hipoaktīvu vai hiperaktīvu delīriju intensīvās terapijas nodaļā neietekmē delīrija ilgumu.

AVOTS: Girard TD, Exline MC, Carson SS, et al. Haloperidol and Ziprasidone for Treatment of Delirium in Critical Illness. New England Journal of Medicine, 2018

Uz augšu ↑