Antipsihotiskie līdzekļi neefektīvi, ārstējot delīriju intensīvās terapijas nodaļā
Kritiski slimiem pacientiem nav efekta no antipsihotiskiem līdzekļiem, kurus lieto jau vairāk kā četras desmitgades, ārstējot delīriju intensīvās terapijas nodaļā.
Šis bija nejaušināta iedalījuma, divkārtnepārredzams, placebo kontrolēts pētījums, kurā iekļāva pacientus ar akūtu respiratoru mazspēju vai šoku un hipoaktīvu vai hiperaktīvu delīriju, kuri saņēma intravenozi haloperidolu (maksimālā devā, 20 mg dienā), ziprasidonu (maksimālā devā, 40 mg dienā) vai placebo. Primārais iznākums bija dienu skaits bez delīrija vai komas 14 dienu intervences periodā. Sekundārie iznākumi bija 30 un 90 dienu izdzīvotība, laiks līdz mākslīgās ventilācijas atslēgšanai, laiks intensīvās terapijas nodaļā un laiks līdz izrakstīšanai no stacionāra.
Pētījumā iekļāva 1183 pacientus, no tiem 566 pacientiem attīstījās delīrijs (48 %), savukārt no tiem 89 % bija hipoaktīvais delīrijs un 11 % bija hiperaktīvais delīrijs. No šiem 566 pacientiem, 184 saņēma placebo, 192 – haloperidolu un 190 – ziprasidonu. Mediānais medikamentu vai placebo lietošana slaiks bija 4 dienas. Mediānais dienu skaits bez delīrija vai komas bija 8,5 (95 % TI [5,6 – 9,9]) placebo grupā, 7,9 (95 % TI [4,4 – 9,6]) haloperidola grupā un 8,7 (95 % TI [5,9 – 10,0]) ziprasidona grupā. Haloperidola vai ziprasidona lietošanai nebija lielāks efekts, salīdzinot ar placebo (attiecīgi OR=0,88; 95 % TI [0,64 – 1,21] un OR=1,04; 95 % TI [0,73 – 1,48]). Starp grupā nekonstatēja arī atšķirības attiecībā uz sekundārajiem iznākumiem.
Pētnieki secina, ka haloperidola vai ziprasidona lietošana pacientiem ar akūtu respiratoru mazspēju vai šoku un hipoaktīvu vai hiperaktīvu delīriju intensīvās terapijas nodaļā neietekmē delīrija ilgumu.
AVOTS: Girard TD, Exline MC, Carson SS, et al. Haloperidol and Ziprasidone for Treatment of Delirium in Critical Illness. New England Journal of Medicine, 2018
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu
-
Smēķēšana saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu un smagākas slimības gaitas risku
Smēķēšana ir saistīta ar paaugstinātu Covid-19 simptomu risku, un smēķētājiem var būt smagāka slimības gaita un biežāk ir nepieciešama hospitalizācija, liecina Thorax publicētais pētījums Lasīt visu
-
Par kādām Covid-19 blaknēm ZVA saņēmusi ziņojumus?
Līdz 12. janvārim bija vakcinēti vakcinēti 9899 cilvēki, un Zāļu valsts aģentūra saņēmusi 11 ziņojumus par Covid-19 vakcīnu blaknēm jeb par blaknēm ziņojis mazāk nekā 1% vakcinēto. Visbiežāk saņemtajos ziņojumos norādītās blaknes ir sāpes vakcīnas ievadīšanas vietā, apsārtums, tūska, limfmezglu jutīgums, kā arī vispārējas sūdzības par nogurumu, paaugstinātu temperatūru, drudzi, galvassāpēm, locītavu un muskuļu sāpēm un miegainību. Lasīt visu