Palielināts antibiotiku patēriņš paaugstina Pārkinsona slimības risku

Paaugstināta biežāk lietoto perorālo antibiotiku ekspozīcija ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā.

Pētījuma mērķis bija novērtēt antibiotiku ekspozīcijas ietekmi uz Pārkinsona slimības risku. Šis bija valsts mēroga, reģistros balstīts gadījuma kontroles pētījums.

Tika identificēti visi pacienti, kuriem ir diagnosticēta Pārkinsona slimība Somijā laika periodā 1998. – 2014.gads. Tika apkopota informācija par perorāli lietotajām antibiotikām laika periodā 1993. – 2014.gads. Saistības noskaidrošanai, izmantoja loģistisko regresiju.

Pētījuma populācija bija 13 976 pacienti ar Pārkinsona slimību un 40 697 dalībnieki kontroles grupā. Ciešākā saistība starp Pārkinsona slimības risku un perorālo antibiotiku lietošanu tika novērota makrolīdiem un linkosamīdiem (OR=1,42; 95 % TI [1,05 – 1,9]). Pēc korekcijas vairākos salīdzinājumos antianaerobisko līdzekļu un tetraciklīnu iedarbība 10 līdz 15 gadus pirms indeksa datuma, sulfonamīdi un trimetoprims 1 līdz 5 gadus pirms indeksa datuma un pretsēnīšu zāles 1 līdz 5 gadus pirms indeksa datuma bija pozitīvi saistīti ar Pārkinsona slimība risku. Post hoc analīzēs tika atklātas papildus pozitīvas saistības ar plaša spektra antibiotikām.

Atsevišķu veidu perorālo antibiotiku iedarbība, šķiet, ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku ar kavēšanos, kas atbilst ierosinātajam prodroma perioda ilgumam. Saistības shēma sakrīt ar hipotēzi, ka ietekme uz zarnu mikrobiotu varētu saistīt antibiotikas ar Pārkinsona slimību, taču, lai to apstiprinātu, nepieciešami turpmāki pētījumi

AVOTS: Tuomas H. Mertsalmi, Eero Pekkonen, Filip Scheperjans. Antibiotic exposure and risk of Parkinson's disease in finland: A nationwide case‐control study. Movement Disorders, 2019