Meta-analīzē, kurā apkopoti 42 pētījumi, tika konstatēts, ka gaisa piesārņojuma un augstu temperatūru iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu ambulatoro vizīšu biežumu un pasliktinātiem simptomiem pieaugušajiem ar atopisko dermatītu.
Lai gan psoriāze ir saistīta ar augstāku demences līmeni, jauns pētījums liecina, ka gados vecākiem pacientiem ar psoriāzi, kuri saņem sistēmisku ārstēšanu, var būt daudz mazāks risks nekā tiem, kuri nesaņem sistēmisku ārstēšanu.
Pētnieki ir atklājuši, ka aptaukošanās ķermeņa centrālajā daļā, īpaši ap vēderu, ir ciešāk saistīti ar psoriāzes risku nekā kopējais ķermeņa tauku īpatsvars, īpaši sievietēm. Šī saikne starp centrālo aptaukošanos un psoriāzi saglabājās nemainīga neatkarīgi no ģenētiskās predispozīcijas, norādot, ka tauki vēdera rajonā ir neatkarīgs riska faktors. Pētījums sniedz ieskatu, kas varētu palīdzēt uzlabot agrīnu riska prognozēšanu un vadīt personalizētas profilakses stratēģijas.
Šobrīd pieejamo lokālo preparātu iespējas psoriāzes terapijā ir ierobežotas gan pēc zāļlīdzekļa formas, gan efektivitātes un drošuma rādītājiem. Lai novērtētu roflumilasta 0,3 % putu drošumu un efektivitāti skalpa un ķermeņa psoriāzes pārvaldībā, veikts 3.fāzes divkārtnepārredzams, ar placebo kontrolēts, nejaušināts pētījums.
Sistemātiskā pārskatā identificēja tinea pedis (atlēta pēdas) sastopamības biežumu bērniem diapazonā no 0,03 % līdz 15,6 %, ar būtiskām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām variācijām. Galvenie slimības izraisītāji bija dermatofīti, īpaši Trichophyton rubrum.
Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).
Sistemātisks pārskats atklāja, ka atopiskā dermatīta (AD) paasinājumi pirms menstruācijām ir bieži sastopami.
Bieži sastopami bērnības stresa notikumi, piemēram, jaunas skolas uzsākšana, pārcelšanās vai brāļa/māsas piedzimšana, ir saistīti ar paaugstinātu atopiskā dermatīta (AD) aktivitātes un smaguma risku bērniem, liecina pētījums.
Pusaudžu vecums jeb tā dēvētā pubertāte ir cilvēka dzīves posms starp bērnību un pieaugušo vecumu, kad noris dažādas morfoloģiskas izmaiņas, mainās ķermeņa izskats (notiek bioloģiska nobriešana), indivīds nobriest psiholoģiski, psihoseksuāli un sociāli. Dermatoloģiskās problēmas pubertātes laikā saistītas ar hormonālām izmaiņām, galvenokārt androgēniem. Biežākās no tām ir akne, izteikta svīšana, problēmas galvas ādā, piemēram, seborejisks dermatīts. [1]
Ar psoriāzi slimo aptuveni 3 % pasaules populācijas. Šiem pacientiem ir lielāks risks metabolisku, psihiatrisku, kardiovaskulāru un gastrointestinālu blakusslimību attīstībai, kuras pasliktina dzīves kvalitāti, ja psoriāze laikus netiek ārstēta un uzraudzīta un ja netiek nodrošināts nepieciešamais atbalsts.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.
Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību (HNS) bez dialīzes III–IV stadijā mērena olbaltumvielu uzņemšanas ierobežošana bija saistīta ar mazāku nelabvēlīgu klīnisko iznākumu risku – galvenokārt retākām dialīzes uzsākšanām – un nebija saistīta ar standarta uzturmarķieru pasliktināšanos.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
