Dermatologus aicina “pašdeklarēties” par atbilstību labās prakses prasībām. Pirmo reizi Latvijā ir izstrādātas kvalitātes prasības dermatolgu praksēm, lai sekmētu ādas audzēju, tostarp melanomas, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu.
Pētījumi rāda, ka ~ 90 % no ne–melanomas ādas vēžiem un 63 % melanomu ir UV staru kaitīgās ietekmes rezultāts. Lielu daļu šo vēžu varētu novērst dažas vienkāršas darbības: aizsargkrēma lietošana, izvairīšanās no tiešiem saules stariem, saulesbriļļu, cepuru valkāšana. Šobrīd ir pēdējais laiks ar pacientiem pārrunāt individuālo pasākumu kopu, lai pasargātos no ļaundabīga ādas audzēja nākotnē.
Pēciekaisuma hiperpigmentācija jeb PIH (zināma arī kā pēciekaisuma melanoze) ir iegūta reaktīva hipermelanoze, kas attīstās kā sekas pēc ādas iekaisuma. Tā ir viena no biežākajām lāzerprocedūru komplikācijām mūsdienās, kā arī sekas tādām iekaisīgām dermatozēm kā acne vulgaris un lichen planus. [1; 2]
Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība ar recidivējoši–remitējošu gaitu. Kā vieni no faktoriem, kas strādā kā slimības trigeri ir dažādi vides faktori – infekcijas, psihoemocionāli pārdzīvojumi un medikamenti. Kamēr datu par gaisa piesārņojuma nozīmi psoriāzes uzliesmojumu attīstībā līdz šim ir bijis maz.
Klīnisko pētījumu populācija ne vienmēr atspoguļo notiekošo klīniskajā praksē. Tāpēc, lai novērtētu pacienta ar atopisko dermatītu paša ziņotos iznākumus par slimības kontroli un dzīves kvalitāti pēc dupilumaba terapijas saņemšanas, tika veikts kohortas pētījums klīniskās prakses apstākļos.
Pacienta vadīta uzraudzība ir cerīgs jauns uzraudzības modelis pacientiem, kam veikta lokalizētas melanomas ekscīzija. Lai noskaidrotu, vai pacientu vadīta uzraudzība ir droša, iespējama un pieņemama, salīdzinot to ar klīnicista vadītu uzraudzību, tika veikts pilotpētījums – nejaušināts, divu speciālistu vadīts.
Lai gan mūsdienīgu līdzekļu un paņēmienu klāsts brūču kopšanai un ādas traumu ārstēšanai ir ievērojami plašs, tomēr joprojām rētas ir neizbēgams ādas brūču dzīšanas rezultāts pēc ādas ievainojumiem, traumām un infekcijām.
Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar matu folikulus un tauku dziedzerus. Lai gan akne un tās varianti sastopami visās vecumgrupās, visbiežāk tā novērojama tieši pusaudžiem. Klīniskā aina ir variabla, veidojoties komedoniem, papulām, pustulām un mezgliņiem uz sejas un arī ķermeņa ādas.
Pēdu ādas struktūra, salīdzinot ar citām ķermeņa daļām, ir unikāla. Tās loma ir pārvarēt un pielāgoties ārējiem stresoriem fiziskas slodzes apstākļos, tāpēc epidermā, lielākoties stratum corneum daļā, ir struktūras, kādu nav nekur citur, piemēram, telpiski izkārtots keratīns, lai nodrošinātos pret fizikāliem iedarbības faktoriem.
Pavisam nedaudzi pētījumi ir novērtējuši taktiku “vēro un gaidi” pacientiem ar bazālo šūnu karcinomu, – šāda metode varētu būt piemērojama pacientiem kam terapija varētu nenest pienesumu paredzami īsās dzīvildzes dēļ.
Sistemātiskā pārskatā identificēja tinea pedis (atlēta pēdas) sastopamības biežumu bērniem diapazonā no 0,03 % līdz 15,6 %, ar būtiskām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām variācijām. Galvenie slimības izraisītāji bija dermatofīti, īpaši Trichophyton rubrum.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
