Pārtikas alerģija ir sastopama 4-8% bērnu līdz trīs gadu vecumam un 1- 3% pieaugušo populācijā [3; 7; 8; 9], turklāt tās skaitam pēdējos gados ir tendence pieaugt. Tas atstāj negatīvu ietekmi ne tikai uz pacientu dzīves kvalitāti, bet ietekmē arī sociāli ekonomisko stāvokli valstī. [5; 6; 9] Tāpēc ir svarīgi izprast pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemeslus un radīt efektīvu stratēģiju pārtikas alerģijas mazināšanai vai novēršanai. Rakstā apkopotas pasaules zinātnes atziņas par pārtikas intolerances un alerģijas rašanās iemesliem, izpausmēm, kā arī vērsta uzmanība uz ārstēšanas koncepcijām, kas reizēm ir pat diametrāli pretējas.
Gan Eiropā, gan citur pasaulē sabiedrības uzmanība galvenokārt koncentrēta uz aptaukošanās epidēmiju, aizēnojot citu nepareiza uztura šķautni – neadekvātu barības uzņemšanu, kas rada uzturvielu deficītu, ķermeņa masas zudumu un funkciju traucējumus. Svarīgi, ka malnutrīcija kā patoloģisks stāvoklis vērtējama gan medicīniskā, gan ekonomiskā, gan sociālā un politiskā aspektā.
Šobrīd Eiropā turpinās plaši pētījumi par ietekmi, kāda uz zīdaiņu augšanu un vēlāku bērnu aptaukošanos ir proteīnu daudzumam uzturā. Augstāks olbaltumvielu saturs piena maisījumos, salīdzinot ar mātes pienu, ir būtisks vēlākas bērnu aptaukošanās riska faktors – apgalvo viena no izvirzītajām hipotēzēm. Šajā rakstā iepazīstināsim ar šo pētījumu būtību un agrīnajiem rezultātiem, kas savukārt palīdz bērnu pārtikas ražotājiem un mediķiem pilnveidot piena maisījumu sastāvu, lai zīdaiņi, kuriem nav iespējama krūts ēdināšana, saņemtu optimālu uzturu.
Ķermeņa masas mazināšana ir ļoti nozīmīga, bet diemžēl vēl joprojām neatrisināta medicīnas problēma. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti ir formulējuši labi saprotamus ieteikumus, tomēr šie labskanīgie padomi tikai pirmajā acu uzmetienā šķiet bez vainas. Ar šīm lappusēm vedinu apiet lamatas, kurās nereti iekrīt gan ārsti, gan pacienti, izvirzot nerealizējamus un utopiskus mērķus cīņā ar lieko ķermeņa masu.
Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir strauji progresējoša globāla sabiedrības problēma. Pēdējos 20 gados Eiropas Savienības (ES) valstīs strauji pieaug bērnu un pusaudžu skaits, kuriem ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Izskaitļots, ka 18% ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem ir novērojams liekais svars (14 miljoniem no 77 miljoniem 25 ES dalībvalstu skolas vecuma bērniem), ar tendenci šiem skaitļiem pieaugt par 0,55-1,65 procentiem jeb aptuveni par 400 000 gadījumu gadā. No visiem minētajiem bērniem ar lieko svaru (vadoties pēc starptautiski atzītām ķermeņa masas robežvērtībām [1]) aptuveni 5 miljoniem skolēnu konstatē aptaukošanos, un šo bērnu skaits pieaug aptuveni par 85 000 gadā. [2] ASV aptaukošanās var ietekmēt pašreiz dzimstošo bērnu dzīvi tik lielā mērā, ka pirmo reizi ASV vēsturē viņu dzīves ilgums būs īsāks nekā viņu vecākiem. [3]
Šajā publikācijā salīdzināts dažādu uzturvielu daudzums cilvēku uzturā laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam un 2004. gadā (jaunāki dati pašlaik nav pieejami). Uzturvielu daudzumu aprēķini veikti, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par vidējo pārtikas produktu patēriņu laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam, kas apkopoti Agrārās ekonomikas institūtā, un uzturvielas produktos vērtētas Rīgas Stradiņa universitātes Uztura akadēmiskajā skolā un Uztura laboratorijā.
Cilvēka organisms ūdeni nevar uzkrāt kā kamielis, tas jāuzņem regulāri. Uztura speciālisti rekomendē izdzert astoņas glāzes ūdens dienā, kas nodrošina organisma metabolisma procesiem nepieciešamo ūdens daudzumu. Tomēr rekomendētais daudzums ne vienmēr ikdienā tiek patērēts. Akūta dehidratācija veselam pieaugušam cilvēkam, ja vien nav pastiprinātas fiziskās slodzes, ir reta parādība, tomēr zinātnieki izsaka hipotēzi, ka ilgstoša, kaut arī neliela, dehidratācija var radīt nopietnas veselības problēmas un tādējādi meklē pierādījumus rindas hronisku veselības problēmu saistībai ar dehidratāciju.
Ir pagājuši 22 gadi kopš brīža, kad ANDRIS VIKMANIS saņēma uzaicinājumu izveidot Gaiļezera slimnīcā (tagad RAKUS) Traumatoloģijas un ortopēdijas klīniku. Viņš to godam veic. Šo gadu gaitā iemantojis arī kolēģu autoritāti, kuri viņu uzrunā par šefu.
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
