Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Hospitalizētu sirds mazspējas pacientu ārstēšanas intensifikācija šā brīža vadlīniju ietvaros

Doctus
Hospitalizētu sirds mazspējas pacientu ārstēšanas intensifikācija šā brīža vadlīniju ietvaros
Pixabay.com
Līdz šim nav bijis pietiekami daudz datu, kas norādītu uz mūsdienu vadlīnijās balstītas medikamentozās terapijas intensificēšanas ilgtermiņa efektiem pacientiem ar sirds mazspēju (SM). Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp slimnīcā veiktu vadlīnijās balstītu medikamentozās terapijas intensifikāciju un ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, izmantojot datus no QHEART-R (Quality of Heart Failure Care and Outcomes Registry Retrospective Cohort) pētījuma datiem par 2020.-2024.gadu – tas ir daudzcentru hospitalizētu SM pacientu reģistrs Japānā.

Pētījumā tika iekļauti 3 190 hospitalizēti pacienti ar SM. Vidējais pacientu vecums bija 77,7±14.0 gadi, 53 % vīrieši, vidējā kreisā kambara izsviedes frakcija 44,2±17,0 %. Pētījuma primārais iznākums bija kopējā kardiovaskulārā (KV) mirstība un hospitalizācija SM dēļ. Terapijas intensificēšana tika noteikta kvantitatīvi, aprēķinot saņemto terapiju iestājoties slimnīcā un izrakstoties.

Kohortā bija 1401 SM pacients ar samazinātu izsviedes frakciju (IF), 511 SM pacienti ar viegli samazinātu IF un 1276 SM pacienti ar saglabātu IF. Četru gadu no notikumiem brīvais izdzīvotības rādītājs primārā kopējā iznākuma kontekstā bija 32,4 %. Incidence hospitalizācijai SM dēļ bija augstāka pacientiem ar SM un saglabātu IF salīdzinājumā ar SM pacientiem ar samazinātu IF (p = 0,023). Augstāka uz vadlīnijām balstītas terapijas intensifikācija norādīja uz ievērojami augstākiem no notikumiem brīviem izdzīvotības rādītājiem salīdzinājumā ar pacientiem, kas saņēma vidēju terapijas intensifikāciju vai to nesaņēma vispār. Terapijas intensifikācija norādīja uz labvēlīgākiem klīniskajiem iznākumiem pacientiem, kas stacionēti SM pasliktināšanās dēļ.

Pētījuma autori secina, ka hospitalizācijas brīdis ir kritisks terapeitisks logs sirds mazspējas pacientu gadījumā, un svarīga proaktīva SM terapijas intensificēšana jau hospitalizācijas laikā, lai uzlabotu ilgtermiņa iznākumus pacientiem ar SM, neatkarīgi no izsviedes frakcijas.

Avots: ESC Congress 2026, Munich & Online. T Hashimoto et al, In-hospital treatment intensification and outcomes in patients hospitalised for worsening heart failure in the current era of guideline-directed medical treatment

Saistītie raksti

Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība saistīta ar lielāku barības vada slimību risku pieaugušajiem

Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.

Doctus

Kritieni bieži sastopami pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, un biežāk notiek mājās

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.

Doctus

Jaunums: vadlīnijas kardiovaskulāro slimību rehabilitācijā

Kardiovaskulārās (KV) un onkoloģiskās slimības ir vadošie nāves un invaliditātes iemesli Eiropā. Katru gadu KVS dēļ Eiropā tiek zaudēti 60 miljoni potenciālo dzīves gadu. Rehabilitācija ir multimodāls, uz pacientu centrēts process, kas uzlabo gan veselības iznākumus, gan prognozi pacientiem ar dažādām hroniskām slimībām, t.sk. KVS. 2026.gada Eiropas Kardiologu asociācijas kongresā tika prezentētas pirmās vadlīnijas, kas veltītas tikai KVS pacientu rehabilitācijai.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Sirds metaboliskie un metabolismu modulējošie medikamenti ar kardioprotektīvu darbību

Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.

M. Ventiņa, E. Bolšteina

Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība saistīta ar lielāku barības vada slimību risku pieaugušajiem

Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.

Doctus

Hipotireoze. Svarīga personalizēta ārstēšanas procesa vadība

Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.

S. Paudere–Logina, U. Gailiša

Ķermenis vai psihe? Kā nepazaudēt sarežģītu pacientu starp specialitātēm

Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?

D. Ričika

Vai jaunie vīrieši tiešām nevēlas bērnus?

Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.

A. Ābele

Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei

Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.

A. Rudzītis, K. Venskoviča

Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu

Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).

Doctus

Smaga astma. Bioloģiskās terapijas veiksmes stāsts pacientiem Latvijā

Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]

M. Bukovskis, N. Intlere

Kritieni bieži sastopami pacientiem, kuriem veic hemodialīzi, un biežāk notiek mājās

Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U