Populārākie renīna-angiotensīna sistēmas (RAS) efekti ir tieša ietekme uz sirds mazspējas, koronārās sirds slimības, insulta, hipertensīva un diabētiska nieru bojājuma attīstību. RAS inhibitori šodien ir visvairāk pārdotie un veiksmīgāk lietotie medikamenti pasaulē. Tomēr pēdējo gadu atklājumi pavēruši negaidīti kompleksu un daudzkrāsainu skatu uz šo sistēmu arī ārpus kardioloģijas nozares robežām. Ir noskaidrots, ka RAS ietekmei ir pakļauts daudz vairāk fizioloģisko funkciju, nekā tika uzskatīts iepriekš (tāpat ir skaidrs, ka šajā spēlē vēl daudz nezināmo). Jaunā paplašinātā RAS koncepcija ietver gan endokrīnas un parakrīnas, gan intrakrīnas funkcijas, un RAS inhibīcijai jeb bloķēšanai nākotnē teorētiski būtu jākļūst arvien orgān- un slimībspecifiskākai.
Katru gadu pediatrijas un neonatoloģijas jomā tiek reģistrēts arvien vairāk jaunu un inovatīvu medikamentu. Ar neizpratni jāvēro, ka mūsu tirgū nav reģistrēts penicilīns suspensijas vai citā maziem bērniem piemērotā galēniskā formā, nav pieejami tādi svarīgi medikamenti kā nistatīns jebkādā perorālā formā vai iztrūkst lielākā daļa no jaunajiem, inovatīvajiem medikamentiem, kas reģistrēti tieši ar pediatrisko indikāciju jau pēc jaunajiem ES noteikumiem.
Mūsdienās ne tikai patērētājiem, bet arī ārstiem ir daudz kļūdainu priekšstatu par zāļu līdzekļu izvēli un to lietojumu bērniem. Satrauc arī neattaisnoti liels zāļu līdzekļu daudzums, kas tiek nozīmēts un izmantots bērnu ārstēšanas praksē. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem, puse no visiem zāļu līdzekļiem tiek nozīmēti vai izplatīti neracionāli. Par to liecina arī statistika: līdz 10% hospitalizāciju ir saistītas tieši ar komplikācijām, ko izsaukusi zāļu lietošana. Bieži gadās, ka pediatrijas praksē tiek lietoti novecojuši, mazefektīvi, cits citu izslēdzoši preparāti, un zāļu līdzekļi tiek nozīmēti, neņemot vērā visas farmakokinētikas procesu īpatnības bērnu organismā. Vēlreiz vērts uzsvērt cēloni – trūkst objektīvas informācijas bērnu farmakoterapijā. Raksta mērķis – sniegt ieskatu šajā jomā.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI) mūsdienu pasaulē ir vieni no pirktākajiem medikamentiem to efektivitātes un drošuma dēļ. Ar skābi saistīto slimību – gastroezofageālās atviļņa slimības (GEAS), peptiskās čūlas slimības – terapijas vadlīnijās PSI ieteikti kā pirmās kārtas preparāti, arī to izmaksas ir zemākas efektivitātes (labākas dzīšanas un remisijas uzturēšanas) dēļ. Pētījumi par citohroma P450 enzīmsistēmas lomu zāļu metabolisma procesos sākās pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šis laika sprīdis ir par īsu, lai izzinātu lielākās daļas preparātu ietekmi uz šo sistēmu, tāpēc ar katru gadu sagaidāmi jauni atklājumi. Rakstā aplūkota PSI farmakodinamika, farmakokinētika un mijiedarbība, kā arī dažādu nozaru ekspertu viedoklis par to lietošanu.
Pacientiem ar onkoloģiskas saslimšanas izraisītām sāpēm opiātu izvēle sāpju remdēšanai liekas pašsaprotama un nevienam šaubas neizraisa. Arī stipru posttraumatisku vai pēcoperācijas sāpju remdēšanai bez šaubīšanās tiek izmantoti stipras darbības opiāti. Taču, kad jāremdē sāpes pacientam ar neonkoloģisku saslimšanu, bieži vien rodas šaubas un neziņa par opiātu izmantošanu. Pasaulē opiātu ilgstoša lietošana hronisku neonkoloģisku sāpju remdēšanai arvien pieaug. [2] Šajā publikācijā no algologa viedokļa apkopoti “par” un “pret” argumenti opiātu lietošanai pacientiem ar hroniskām neonkoloģiskām sāpēm.
Pēdējo piecu gadu laikā ievērojami pieaug mikroorganismu rezistence pret antimikrobiskajiem līdzekļiem. Parādās arvien jauni mikroorganismu aizsardzības mehānismi, un daudzas patogēnās baktērijas ir kļuvušas multirezistentas. Antibiotiku lietošana ir galvenais riska faktors, kāpēc veidojas rezistence. Aptuveni 75% no antibiotikām tiek lietotas ambulatori, un pētījumi rāda – tieši šajā sektorā tās visbiežāk arī tiek lietotas nelietderīgi. Līdz ar to visiedarbīgākā intervence antibiotiku lietošanas samazināšanā var būt tieši ambulatorajā praksē.
Mikroorganismu ierosināto slimību terapija ir un paliek aktuāls medicīnas jautājums. Lai cīnītos pret patogēnajiem aģentiem, lieto t. s. antimikrobisko terapiju jeb pretmikrobu līdzekļus. Mikroorganismu rezis-tences intensīvā veidošanās un rezistento formu straujā izplatība ir radījusi gan daudzas teorētiskas problēmas, kas pašlaik tiek aktīvi pētītas, gan arī izvirzījusi praktiskus uzdevumus jaunu pretmikrobu preparātu ieguvē.
Klimakss ir normāls fizioloģisks process, ko novēro gan sievietēm, gan vīriešiem. 10-25% sieviešu tas rada traucējumus un sarežģījumus, bet visiem šajā periodā ir viena vēlēšanās – būt pēc iespējas mundrākiem un garīgi rosīgiem. Rakstā ieteikti paņēmieni un dabas līdzekļi pārejas posma atvieglošanai.
Globālās medicīnas laukā Latvijas speciālistiem ir jāsastopas ar dažādu pasaules reģionu pieredzi. Aptieku plauktos redzami Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Āzijas kontinentu augu valsts līdzekļi. Jau par ikdienišķiem kļuvuši žeņšeņa, ehinācijas, ginka preparāti. Mazāk pazīstami ir kombinētie vairākkomponentu preparāti. Rakstā aplūkots Tibetas medicīnas preparāts no ārstniecības augiem.
Kardiologu – un ne tikai kardiologu, bet arī citu mediķu – sabiedrību satrauc jautājums: ko īsti mēs varam darīt ar ātriju fibrilāciju (AF), visbiežāk sastopamo aritmiju? Rakstā sniegta izsmeļoša zinātniskā informācija par staus quo, jaunākajām atklāsmēm AF terapijā un to, ko spēj netiešie antiaritmiskie līdzekļi, – samazināt dzīvību apdraudošo aritmiju biežumu, raugoties no profilaktiskā aspekta.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Mūsdienās sievietes nereti plāno grūtniecību vēlākā vecumā, kad biežāk sastopamas arī deģeneratīvas locītavu slimības, [1] tomēr gūžas locītavas patoloģijas arvien biežāk diagnosticē arī jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā. Iemesli — agrīna iedzimtu un jaunības skeleta slimību atklāšana, aktīvs dzīvesveids un pieaugošais pirmās grūtniecības vecums. Rezultātā jārisina jautājumi par gūžas locītavas slimību ietekmi uz grūtniecību un par optimālu ārstēšanas laiku sievietēm, kuras plāno bērnu.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Izpētīts, ka priekšlaicīgas menopauzes iestāšanās saistīta ar paaugstinātu īstermiņa risku attīstīties koronārai sirds slimībai, bet ilgtermiņa riski nav zināmi. Šā pētījuma mērķis bija aprēķināt koronāras sirds slimības (KSS) risku dzīves laikā un analizēt, vai šie riski atšķiras atkarībā no sievietes rases.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
