Šīs pozīcijas izstrādes mērķis ir veicināt dažādu nozaru ārstu, veselības aprūpes organizatoru, farmaceitu un sabiedrības vienotu izpratni par biofarmāciju, biozālēm un to atšķirībām no citām zāļu grupām (it īpaši ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtajām zālēm), izskaidrot būtiskākās to biolīdznieku atšķirības no ģenēriskām zālēm, kā arī raksturot to reģistrācijas un farmakovigilances īpatnības. Vienota izpratne ļautu nodrošināt zinātniski pamatotu, informētu un objektīvu lēmumu pieņemšanu par biozāļu lietošanu. Šajā dokumentā ir vispārīga pamatinformācija par šo zāļu grupu kopumā, un tajā detalizēti netiks aplūkotas biozāļu lietošanas nianses dažādās medicīnas nozarēs, tomēr, cerams, ka tas var kļūt par pamatu attiecīgu klīnisko rekomendāciju izstrādei nākotnē.
Vitamīniem raksturīga daudzveidīga bioloģiskā aktivitāte, turklāt atsevišķiem vitamīniem dažas no darbībām var būt līdzīgas, bet dažas pat nesaderīgas. Vitamīni mijiedarbojas ar citiem līdztekus lietotajiem medikamentiem un arī savstarpēji, ja lieto vairākus vitamīnus reizē. Rakstā apskatīti literatūrā minētie nozīmīgākie vitamīnu savstarpējās mijiedarbības vēlamie un nevēlamie gadījumi, kā arī vitamīnu un citu medikamentu mijiedarbības izpausmes.
Lielākā daļa pacientu, kuri ziņo par statīnu nepanesību, tai skaitā muskuļu sāpēm un citām blakusparādībām, patiesībā var labi panest statīnu lietošanu, secināts pētījumā, kura rezultāti ir publicēti žurnāla American Heart Journal septembra numurā. Šis bija lielākais pētījums, kāds jebkad veikts, lai novērtētu patieso statīnu nepanesību.
Šobrīd Veselības ministrijas gaiteņos un speciālistu vidū tiek spriests un diskutēts par to, kāda ir aptieku loma veselības aprūpes sistēmā: vai tas pirmām kārtām ir kāda bizness vai tomēr neatņemams ķēdes posms pacientu aprūpē.
Farmācijā un medicīnā ir specifiskas interesantas profesijas, ko nevar apgūt augstskolā: zāļu reģistrācijas speciālists, farmācijas kvalitātes nodrošināšanas speciālists, blakusparādību uzraudzības speciālists, validācijas speciālists. Starp tām ir arī medical writer - medicīnisko tekstu autors. Brīdī, kad farmācijas uzņēmumam radusies vīzija ražot patentbrīvos medikamentus, medicīnisko tekstu autors izpēta, kādi ir riski, kas jāņem vērā izstrādē, kāda pieredze uzkrāta par attiecīgo produktu. Vēlāk, pēc zāļu izstrādes perioda, šim speciālistam būs jāgatavo dokumentācija zāļu reģistrācijai un pārreģistrācijai.
Sākoties saulainākam laikam, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina, uzturoties saulē, būt īpaši piesardzīgiem, lietojot zāles. ZVA norāda, ka zāļu lietošanas instrukcijā parasti tiek brīdināts par iespējamām gaismjutības jeb fotosensitivitātes reakcijām, ja konkrētām zālēm tādas iespējamas. Gaismjutību var izraisīt dažādu zāļu formu - ziežu, gēlu, tablešu un injekciju lietošana. Cilvēkam pietiek vien īsu brīdi uzturēties tiešos saules staros.
Zāles bieži tiek uzskatītas par medicīniskās terapijas "mugurkaulu". Lielākā daļa zāļu ir mazmolekulāras organiskās vielas. Lai arī dažas zāles, piemēram, acetilsalicilskābe, sākotnēji tika izolētas no bioloģiska izejmateriāla, vairākumā gadījumu tagad tās tiek iegūtas ar ķīmiskās sintēzes palīdzību. Virkne medikamentu ražošanai nepieciešamo aktīvo vielu, piemēram, hormoni, asins produkti vai antibiotikas, tiek iegūti vai ekstrahēti no bioloģiska avota. Šādas zāles var saukt par farmaceitiskās biotehnoloģijas produktiem. Farmaceitiskās biotehnoloģijas produkts ir arī biofarmaceitiskie līdzekļi jeb biozāles - viena no ātrāk augošajām un daudzējādā ziņā aizraujošākām farmaceitiskās rūpniecības nozarēm.
Statīnus plaši lieto ikdienas ārsta praksē, tie atzīti par efektīviem, lai profilaktiski pasargātu pacientus no aterosklerotiskām vaskulārām saslimšanām, primāri samazinot zema blīvuma holesterīna koncentrāciju plazmā. Turklāt statīni ir labi panesami, tiem ir lielisks drošības profils, blakusparādības ir reti un tikai dažiem pacientiem. Tomēr zinātniskajā literatūrā nebeidz virmot diskusijas par to, vai tiešām statīni ir tik nekaitīgi un droši lietojami klīniskajā praksē, tāpēc apkopojam kardioloģes, endokrinoloģes un ģimenes ārstes viedokli.
Hroniska vēnu mazspēja (HVM) ir plaši izplatīta saslimšana. No tās cieš apmēram 25% pieaugušo populācijas. Tās ārstēšanai tiek iztērēti 2% rietumvalstu veselības budžeta. [1-3] Pēc CEAP klasifikācijas smaguma pakāpēm to iedala no C0 līdz C6. Šajā rakstā apskatītas C4–C6 pakāpes terapijas iespējas, jo šīs ir klīniski nozīmīgākās un grūtāk ārstējamās HVM stadijas.
Medicīnas praksē bieži vien līdztekus lieto vairākus medikamentus. To nereti nosaka klīniskā situācija, kad pacientam reizē ir vairākas saslimšanas vai arī ir vēlme kādu patoloģisko procesu ietekmēt ar vairāku mehānismu palīdzību. Ērtības labad šādos gadījumos lieto kombinētos preparātus, kuru sastāvā ir vairākas darbīgās vielas ar līdzīgu vai atšķirīgu darbības mehānismu. Kombinētos līdzekļus izmanto gandrīz visās medicīnas nozarēs, šajā rakstā aplūkosim tikai kardioloģijā lietotos kombinētos līdzekļus. [3]
Sieviešu dzimums ir saistīts ar līdz pat 44 % paaugstinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam bez deguna polipiem (CRSsNP), bet ar 37 % samazinātām izredzēm attīstīties hroniskam rinosinusītam ar deguna polipiem (CRSwNP), kā arī ar zemākiem 2. tipa iekaisuma marķieru līmeņiem.
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Kad uzrunājam intervijai, kardioloģe MARINA KOVAĻOVA saka “paldies” un nedaudz samulst par novērtējumu. Daktere novērtējumu tiešām pelnījusi; savulaik vadījusi Jelgavas pilsētas slimnīcā Iekšķīgo slimību nodaļu un bijusi arī Jelgavas poliklīnikas galvenā ārste, taču šajā samulsumā atklājas dakteres Kovaļovas personības sirsnīgā šķautne — lielākais dzīves sasniegums ir nevis amati, bet cilvēciskās attiecības.
