Ziema — aukstākais gadalaiks, kad cilvēki slimo biežāk. Vēlīnais rudens ir laiks, kad pārlūkot un papildināt mājas aptieciņu. Īpaši svarīgi to darīt tiem, kas slimo ar hroniskām slimībām, un tiem, ko ik gadu ziemas mēnešos piemeklē slimības.
Katru gadu 18. novembrī Eiropā tiek atzīmēta Antibiotiku piesardzīgas lietošanas diena, kuras ietvaros vēlamies vērst uzmanību, ka iedzīvotājiem pirms antibiotiku lietošanas noteikti jākonsultējas ar ārstu un vienmēr jāizlasa lietošanas instrukcija.
Narkotiskais medikaments morfīns ir nav labākā izvēle sāpju mazināšanai bērniem ar lūzumiem, secināts nesen veiktā pētījumā.
Ja agrāk katru gadu tirgū parādījās daudz jaunu medikamentu, tad šobrīd milzīgo izmaksu un drošuma prasību dēļ oriģinālo medikamentu kompānijas izveido mazāk jaunu medikamentu. Ne mazāka nozīme šajā tendencē ir arī tam, ka pieaug ģenērisko kompāniju tirgus daļa, tāpēc kopš 20. gs. beigām katru gadu tiek reģistrēts arvien mazāk medikamentu. [1]
Vasara — atvaļinājumu un ceļojumu laiks. Cilvēki atpūšas, kļūst neuzmanīgi, zaudē piesardzību, seko slimības un traumas, kurām nav brīvdienu. Uzturoties ārpus mājām vai ierastās vides, līdzi jābūt nelielai aptieciņai.
Pēdējos 20 gados biozāļu izmantošana gājusi plašumā, tie veido vairāk nekā 40% no visiem medikamentiem ar būtiski strauju pieauguma tendenci tieši pēdējos gados. Biozāļu un biolīdzinieku tēma žurnālā Doctus jau iepriekš skatīta vairākos rakstos. Šoreiz skatījums cits — par atšķirībām starp dažādām biozālēm un iespēju tās “uztjūnēt” jeb uzlabot.
Lakricas sakne Radix Glycyrrhizae (Radix Liquiritiae) tautas medicīnā pazīstama jau pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, bet fitoterapijā to izmanto vēl šodien. Tās kompleksajā sastāvā ir saponīni (galvenokārt glicirizīns), izoflavonoīdi (piem., glabridīns, glabrēns), kumarīni un daudz citu savienojumu. Lakricas nosaukums “saldā sakne” cēlies no glicirizīna tās sastāvā, kas ir daudzkārt saldāks par cukuru.
Biozāles mūsdienās izmanto daudzās klīniskās medicīnas nozarēs, piemēram, dermatoloģijā, gastroenteroloģijā, hematoloģijā, endokrinoloģijā, neiroloģijā, onkoloģijā, reimatoloģijā. Tās plaši lieto tādu autoimūno slimību kā multiplā skleroze, reimatoīdais artrīts, Krona slimība u. c. ārstēšanā. Pēdējos gados biozāles strauji ienākušas dažādās medicīnas nozarēs, to lietojuma indikācijas joprojām tiek pētītas.
Akūts klepus ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc pacients dodas pie ģimenes ārsta, veidojot apmēram 2-3% no visiem ambulatorajiem apmeklējumiem. Klepus ir viens no labākajiem organisma aizsargmehānismiem. Klepus fizioloģiskā nozīme ir bronhu pašattīrīšanās, klepus rezultātā elpceļi attīrās no ārējiem kairinātājiem, tomēr, ja klepus kļūst pārāk apgrūtinošs, ir jāārstējas.
Šīs pozīcijas izstrādes mērķis ir veicināt dažādu nozaru ārstu, veselības aprūpes organizatoru, farmaceitu un sabiedrības vienotu izpratni par biofarmāciju, biozālēm un to atšķirībām no citām zāļu grupām (it īpaši ķīmiskās sintēzes ceļā iegūtajām zālēm), izskaidrot būtiskākās to biolīdznieku atšķirības no ģenēriskām zālēm, kā arī raksturot to reģistrācijas un farmakovigilances īpatnības. Vienota izpratne ļautu nodrošināt zinātniski pamatotu, informētu un objektīvu lēmumu pieņemšanu par biozāļu lietošanu. Šajā dokumentā ir vispārīga pamatinformācija par šo zāļu grupu kopumā, un tajā detalizēti netiks aplūkotas biozāļu lietošanas nianses dažādās medicīnas nozarēs, tomēr, cerams, ka tas var kļūt par pamatu attiecīgu klīnisko rekomendāciju izstrādei nākotnē.
Bērniem, kuriem 4, 6 vai 8 gadu vecumā bija aptaukošanās, bija augsta varbūtība, ka aptaukošanās saglabāsies arī 13 gadu vecumā. Savukārt bērniem, kuri šajos vecumos bija tikai ar lieko svaru, risks, ka vēlāk attīstīties aptaukošanās, bija būtiski zemāks – arī gadījumos, kad viņu ķermeņa masas indekss (ĶMI) nesen bija palielinājies no normāla svara līmeņa.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
