Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā aktualizējies jautājums par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka viens no pasākumiem, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteiktos mērķus, varētu būt neveselīgu produktu, to skaitā saldināto dzērienu, reklāmas ierobežojums. Tāpēc šķita aktuāli apkopot pasaulē pieejamo zinātnisko informāciju par saldinātajiem dzērieniem. Tekstā ar vārdu "kola" jāsaprot jebkurš gāzētais dzēriens, kas saldināts ar fruktozes sīrupu, kā krāsvielu izmantojot karameli, bet skābuma regulēšanai - fosforskābi.
Ik gadu vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu Latvijā tiek stacionēti peptiskas čūlas slimības dēļ. Pēc Veselības Ekonomikas centra datiem 2009. gadā čūlas slimības dēļ stacionāros miruši 70 pacienti. Čūlas perforācijas ārstētas pavisam 456 pacientiem, no kuriem 7,5% miruši. Gandrīz visi pacienti operēti neatliekamā kārtā. Savukārt asiņošanu dēļ stacionēts nedaudz vairāk par 900 pacientiem, mirstība šajā grupā bijusi 5,3%. Tā kā iespējama efektīva asiņošanas apturēšana endoskopiski, operēti tikai 12,2% no stacionārā ārstētajiem pacientiem ar asiņošanu. [1] Vai šo statistiku iespējams uzlabot?
Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte.
Miljons amerikāņu cieš no peptiskas čūlas slimības, aptuveni 10% ASV populācijas ir bijusi šī saslimšana. [1] Arī Latvijā čūlas slimība ir samērā plaši izplatīta. Izplatība sieviešu un vīriešu populācijā ir līdzīga. Peptiska čūlas slimība ir galvenaisaugšējā gremošanas trakta asiņošanas un citu komplikāciju cēlonis. Šajā rakstā apkopoti biežākie čūlas iemesli, diagnostikas vadlīnijas, kā arī ārstēšanas shēmas.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta reta vēdera dobuma infekcija ar ekstra anatomiskas fistulas veidošanos, savlaicīgas diagnostikas problēmām un smagu klīnisko norisi. Lai gan prognostiskie mirstības rādītāji gan fistulas, gan pileflebīta, gan multiplu aknu abscesu gadījumā nu nekādi nebija par labu pacientam, taču ārstu komandas darbs vainagojās ar pacienta atveseļošanos.
Hiperēmiska jeb eritematoza gastropātija ir endoskopiska diagnoze. [1] Tā raksturo difūzi, traipaini vai lokāli hiperemētu (apsārtušu) kuņģa gļotādu. Lai gan šāda terminoloģija endoskopiju atbildēs parādās jau vairākus gadus, tā vēl arvien dažreiz rada neizpratni gan pacientos, gan ārstos. Par to netieši liecina arī interneta veselības portālos bieži sastopamie jautājumi par hiperēmisku gastropātiju. Šajā rakstā mēģināts aplūkot hiperēmiskas gastropātijas diagnostikas īpatnības, kā arī apkopot dažādus viedokļus (t.sk. subjektīvus) par diagnozes izmantojumu un interpretāciju.
Jau XV gadsimtā ārsti ievēroja, ka gremošanas orgānus ar asinīm apgādājošie asinsvadi dažreiz kļūst šauri. Šajā aspektā izklausās jocīgi, ka bija jānojoņo vairāk nekā 400 gadiem, līdz 1901. gadā vācu ārstam Šnicleram (Schnitzler) prātā iešāvās doma, ka asinsvada sašaurinājums var izraisīt stipras vēdersāpes. Tiesa, aptvert visu uzreiz nav iespējams, tāpēc nepelsim Šnicleru par to, ka viņam šķita – asinsvada sašaurinājums un vēdersāpes rodas tāpēc, ka asinsvadu aizspiedis trombs.
Cilvēka gremošanas traktā, urīnizvades sistēmā, reproduktīvajā sistēmā, augšējos elpceļos un ādā mīt miljardiem baktēriju, vīrusu un sēnīšu, kā arī atsevišķi vienšūņi un helminti.
Tēma par iekaisīgajām zarnu slimībām, proti, Krona slimību, čūlaino kolītu un nespecifisko kolītu, ir ļoti plaša, un autoru mērķis šoreiz ir nevis iepazīstināt lasītāju ar visiem klīniski nozīmīgajiem jautājumiem – šim mērķim piemērotākas tam veltītās grāmatas [1-4] un vadlīnijas [5-14], bet gan norādīt uz vairākiem interesantiem šo slimību aspektiem, kas, mūsuprāt, līdz šim parasti palikuši nedaudz nomaļus.
Literatūras dati rāda, ka gastroezofageālā atviļņa slimības (GEAS) biežums sabiedrībā pieaug. [1] Kā iespējamos cēloņus var minēt gan izmaiņas dzīvesveidā un uzturā, gan medikamentu lietošanu, kā arī slimības labāku atpazīšanu un biežāku diagnostiku. Tā kā GEAS ārstēšana bieži saistīta ar ilgstošu medikamentu lietošanu, lielākā daļa ārstu ir daudzpusīgi un labi informēti par šo patoloģiju. Tāpēc šajā rakstā par divām vecumgrupām, kam GEAS norise ir nedaudz atšķirīga, – GEAS bērniem un gados vecākiem cilvēkiem.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Kolēģi, kad pēdējo reizi jums bija iespēja veselu nedēļu veltīt savas specialitātes aktualitātēm, diskutēt ar starptautiskiem ekspertiem un apmainīties pieredzē ar citu valstu ārstiem? Open Medical Institute (OMI) Zalcburgas semināri aicina izmantot šo iespēju un iegūt zināšanas, ko izmantot savu pacientu aprūpē un nodot kolēģiem.
Ingelheima, Vācija, 2026. gada 1. oktobris - kompānija Boehringer Ingelheim paziņoja par pozitīviem rezultātiem III fāzes klīniskajā pētījumā SYNCHRONIZE-2, kurā tika pētīta glikagona/GLP-1 receptoru duālā agonista survodutīda (BI 456906) iedarbība pieaugušajiem, kuri cieš no aptaukošanās vai liekā svara un 2. tipa cukura diabēta. [1]
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
