Pētījuma ietvaros analizēts gvajaka testa lietojums ģimenes ārstu praksē trīs Latvijas pilsētās — Rīgā, Rēzeknē un Talsos. Galvenie secinājumi: sievietes ir krietni atsaucīgākas nekā vīrieši, būtiska ir ģimenes ārsta personāla ieinteresētība (daļai ārstu ir priekšstats, ka pacienta instruktāža aizņem daudz laika), pacientu aptveri var palielināt, ja atgādina par aizpildīto testsistēmu atdošanu pārbaudei.
Kāju krampji ir bieža problēma, kas rada sāpes un var radīt miega traucējumus. Simptomi attīstās nekontrolētu muskuļu kontrakciju dēļ, kas visbiežāk sākas pēkšņi un skar kāju ikru vai pēdas muskuļus. Rakstā apskatīsim krampju epidemioloģiju un īpatnības dažādās pacientu grupās, kā arī pieskarsimies ārstēšanas iespējām.
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Dati no hronisku sāpju izplatības pētījuma Latvijā liecina, ka 33 % no 1836 intervētajiem vismaz vienreiz bijušas muguras sāpes, hroniskas vidēji stipras vai stipras sāpes ir bijušas vismaz divas reizes nedēļā pēdējos sešos mēnešos, muguras sāpes uzrādījuši vēl vairāk — 52 %.
Par šādu simptomu bieži sūdzas 6—7 % iedzīvotāju. Tā var izpausties kā nespēja sākt vai ilgstoši veikt ikdienas aktivitātes, koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi un emocionāla nestabilitāte, tā var būt gan smagu sistēmisku slimību rezultāts, gan arī viegli noritošu slimību pazīme.
Iedomāsimies šādu situāciju: praksē uz konsultāciju atnāk 48 gadus veca sieviete ar sūdzībām par pastiprinātu svīšanu. Izvaicājot pacienti, noskaidrojam, ka viņai bieži ir sarkšanas epizodes un arī naktīs viņa pamostas, jo ir nosvīdusi slapja. Pirmajās epizodēs viņa tam nav pievērsusi uzmanību, taču šobrīd sāk uztraukties par savu veselības stāvokli.
Ņemot vērā nosaukumu – saaukstēšanās –, skaidrs, ka slimībai ir kāds sakars ar aukstumu, tomēr tas tā nav. Iemesls saaukstēšanās slimībām ir respiratorie vīrusi. Vīrusi nepārtraukti ir mums apkārt un arī mūsu elpceļos, protams, aukstajās sezonās- ziema, rudens, pavasaris, to koncentrācija ap mums ir lielāka.
Ievērojama daļa no visām konsultācijām pie ģimenes ārsta saistītas ar problēmām balsta–kustību orgānu sistēmā. Vairākums gadījumu no šiem stāvokļiem ir salīdzinoši labdabīgi un pāriet paši no sevis, bet daļa slimību steidzami jānovērtē un jāārstē.
Epidemioloģiski pētījumi liecina, ka diagnoze Diabetes mellitus tiek noteikta arvien biežāk. Hronisko komplikāciju un to izraisīto smago sociālo seku dēļ diabēts kļūst par globāli nozīmīgu problēmu, kuras risināšanā nepieciešams atbilstīgs rīcības plāns.
Līdz ar iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma palielināšanos un sirds slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanos visā pasaulē arvien pieaug sirds mazspējas (SM) pacientu skaits. Eiropā ik gadu sirds mazspēja tiek diagnosticēta 3,6 miljoniem cilvēku. [1] Tās izplatība pieaug līdz ar vecumu. Statistikas dati liecina, ka Eiropas valstīs sirds mazspēju sastop biežāk nekā ļaundabīgos audzējus.
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) klīniskajā praksē ir bieži sastopama un ir atbildīga par skeleta un nieru bojājuma attīstību, Kaut arī paratireoīdektomija var novērst šo komplikāciju attīstību, daudzu pacientu pārvaldība tiek vadīta novērojot. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt PHTP radītu orgānu bojājumu biežumu un attīstības laiku.
Gados vecākiem pieaugušajiem, kuri nebija vakcinēti pret gripu, statīnu lietošanas uzsākšana bija saistīta ar retākām slimnīcā diagnosticētām pneimonijām un citām akūtām elpceļu infekcijām; tomēr netika konstatēta būtiska saistība starp statīnu lietošanas uzsākšanu un slimnīcā diagnosticētas gripas risku.
DPYD gēna testēšana ieviesta pacientiem pirms noteiktas ķīmijterapijas uzsākšanas kolorektālā jeb zarnu vēža gadījumā. Šī testēšana palīdz vēl pirms ārstēšanas sākuma identificēt pacientus, kuriem standarta medikamentu deva var radīt paaugstinātu smagu blakusparādību risku, un nepieciešamības gadījumā pielāgot terapiju.
Ja 2025. gadā tika reģistrēti 11 tularēmijas gadījumi, galvenokārt vasaras nogalē un rudenī, tad šogad šī infekcijas slimība jau apstiprināta 17 cilvēkiem - ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.
