Pusaudzis ir sarežģīta vecumgrupa — grūtības sadarboties var būt ne tikai ģimenes lokā, bet arī ārsta kabinetā. Speciālisti atzīst, ka šajā vecumā pie ārsta dodas visretāk, un, ja tomēr atnāk, tad tas lielākoties ir vecāku neatlaidības dēļ. Kādām problēmām jāpievērš uzmanība, strādājot ar pusaudzi? Domās par to dalās četri speciālisti.
Ģimenes ārsti INGUNU LOČMELI daudzi vidzemnieki sauc par savējo dakterīti. Dakterei ir prakse gan Rūjienā, gan Vilpulkā, jo viņa uzskata, ka ģimenes dakterim ir jābūt pacientu tuvumā. “Ja dari, tad pa īstam, vai arī nedari nemaz. Esmu profesijā gājusi un turpinu iet pārliecības dēļ — ļoti vēlos palīdzēt cilvēkiem. Katru savu pacientu uzklausīt, meklēt risinājumus, viņu atbalstot,” teic Inguna Ločmele, kuras darba pieredze iesniedzas ceturtajā gadu desmitā.
Lai piedzīvotu vēl nebijušas emocijas un “restartētos”, nemaz nav jābrauc tālu. Reizēm pietiek ar pāris stundām, lai nākamajā dienā uz darbu dotos pavisam citā noskaņojumā. Par saviem īpašajiem maršrutiem Latvijā stāsta ginekoloģe Vija Veisa, farmaceite Agnese Ritene, ģimenes ārste Olga Golube un psihiatrs Māris Taube.
Jaundzimušo reģistrs vēsta, ka Latvijā 2018. gadā piedzima 19 115 bērni. Vistrauslākais periods gan pašam bērnam, gan arī vecākiem ir pirmais dzīves gads, kad rodas visvairāk neskaidru jautājumu, uz kuriem jārod drošticama atbilde.
Labs miegs ir viens no dzīves kvalitātes rādītājiem. Nav iedomājama veiksmīga un produktīva darba diena, ja nakts pavadīta, cenšoties nogulēt līdz rīta modinātājam bez skatīšanās griestos divos naktī. Speciālistam, kas konsultē par miega traucējumiem, jābūt īpaši uzmanīgam un vērīgam. Pacienta sūdzības par sliktu miegu var saistīt gan ar somatisku cēloni, gan mentālās veselības traucējumiem.
Vegānisms ir ne tikai dzīvnieku neizmantošana pārtikā, apģērbā, izklaidē, bet arī filozofiska nostāja, dzīvesveids. [1] Vegāni izvairās no dzīvnieku izcelsmes produktu lietošanas, iemesls šādai izvēlei visbiežāk ir ētiska rakstura apsvērumi par dzīvnieku tiesībām un labturību, rūpēm par apkārtējo vidi, ekoloģiju, kā arī garīgi un reliģiski apsvērumi.
Muguras sāpes ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, funkcionālo stāvokli un darba spējas. [1] Sāpes muguras kakla daļā ir bieža sūdzība ārsta praksē. Dzīves laikā tās attīstās pat 70 % iedzīvotāju; izmaksas, kas saistītas ar izmeklēšanu, ārstēšanu un pacientu darbnespēju, tikai pieaug. [2]
Pētnieki analizēja sešu bieži izplatītu simptomu (sāpes, nogurums, depresija, trauksme, elpošanas grūtības un miega problēmas) izplatību un ietekmi. Tika atklāts, ka gandrīz pusei no pieaugušo pēc 65 gadu vecuma ir divi vai vairāk no šiem simptomiem, bet ārsti bieži nepamana visus šos simptomus, jo pacients runā tikai par vienu simptomu.
Katrs praktizējošs ģimenes ārsts zina, kas ir kvalitātes kritēriji un kas nepieciešams, lai tos izpildītu. Šā raksta mērķis nav noskaidrot, vai intensīvajā ārsta ikdienas darbu dunā ir iespējams izpildīt visas noteiktās prasības. Desmit jautājumu rubrikas tapšanu iedvesmoja kritērijos atrunātais, cenšoties atrast lietderīgu informāciju, kas noderētu darbā ar pacientu.
Ikgadējā profilaktiskā pārbaude pie ģimenes ārsta parasti ietver svara mērījumus un jautājumus par neveselīgajiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanu, bet ASV nesen veiktā pētījumā noskaidrots, ka vēl viens ļoti svarīgs jautājums ir: “Vai jums ir depresija vai trauksme?”.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
No 2026. gada 16. aprīļa līdz 18. aprīlim Rīgā norisināsies nozīmīgākais notikums Baltijas endokrinoloģijā – 12. Baltijas Endokrinologu kongress, kurā pulcēsies nozares eksperti, ārsti un pētnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm, lai stiprinātu kopīgu nozares redzējumu, aktualizētu mūsdienīgas ārstēšanas pieejas un dalītos pieredzē.
21.gadsimta iespējas perinatālā aprūpē ir uzlabojušas izdzīvošanas iespējas priekšlaikus dzimušiem bērniem (< 37 gestācijas nedēļas) vai mazuļiem ar zemu dzimšanas svaru (< 2500 g), taču šiem bērniem ir paaugstināts risks sliktākiem kognitīviem un ar izglītību saistītiem iznākumiem.
