Pacientu skaits, kuri aizdomu par onkoloģisku slimību dēļ izmanto „zaļo koridoru”, kas sniedz iespēju steidzamības kārtā tikt uz konsultāciju pie speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs”, salīdzinot ar pirmo „zaļā koridora” darbības mēnesi, ir krietni pieaudzis.
Ik pa laikam ziņu lentes rotā virsraksti, ka uz Latviju pārvietotas personas no Sīrijas, Eritrejas, Irākas..., kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Un arī apmulsums — visi pirmie 23 aizsardzības statusu ieguvušie ir prom. Vācijā! Skaidrs, ka patvēruma meklētāji ir mūsu tagadne un nākotne. Vai Latvijas veselības aprūpes sistēma viņiem ir gatava?
Tas, ka ilgstoša sēdēšana veselību ietekmē ne pārāk pozitīvi, sen vairs nav noslēpums. Šajā rakstā par to, kā tieši sēdēšana ietekmē fizisko veselību un kā stress (ko veicina sēdēšana!) ietekmē psihisko veselību.
Nav noslēpums, ka tabaka ir kaitīga veselībai, taču līdz šim nebija skaidrs, kā tieši tabakas lietošana rada iekaisumu cilvēka organismā. Tas beidzot noskaidrots ASV un Zviedrijas zinātnieku veiktā pētījumā.
Austrālijas pētnieki izstrādājuši pasaulē pirmo optisko sensoru, ar kura palīdzību var noteikt vitamīna B12 līmeni atšķaidītās asinīs. Tas ir pirmais solis ceļā uz zemu izmaksu un portatīvu vitamīna B12 deficīta testu. Vitamīna B12 deficīts ir saistīts ar palielinātu demences un Alcheimera slimības risku.
Pētījumā noskaidrots, ka smēķēšanas atmešanā pastāv dzimumatšķirības atmešanai paredzēto medikamentu efektivitātē.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Dati no hronisku sāpju izplatības pētījuma Latvijā liecina, ka 33 % no 1836 intervētajiem vismaz vienreiz bijušas muguras sāpes, hroniskas vidēji stipras vai stipras sāpes ir bijušas vismaz divas reizes nedēļā pēdējos sešos mēnešos, muguras sāpes uzrādījuši vēl vairāk — 52 %.
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Iepriekšējā Doctus numurā aizsākām rakstu sēriju par personībām, kas savulaik bijušas aktīvas un spilgtas medicīnā un farmācijā* — ko viņi dara pašlaik? Šoreiz par pediatru EDVARDU EGILU ZĀLĪTI, kurš pēc desmit gadu prombūtnes Amerikā atkal atgriezies Latvijā un martā sāk praktizēt. Par Latviju viņš runā ar lielu mīlestību — Latvijā jūtas vairāk mājās nekā Amerikā.
Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta Latvijā unikāla septiņas stundas ilga operācija, kurā pacientam ar hroniska čūlaina procesa izraisītu pilnīgu barības vada necaurlaidību izveidots jauns barības vads, izmantojot paša pacienta kuņģa audus.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Cilvēka metapneimovīruss (HMPV) ir plaši izplatīts elpceļu patogēns, tomēr trūkst visaptverošu datu par smagu klīnisko iznākumu biežumu dažādās populācijās. Šajā pētījumā apkopoti dati par smagu klīnisko iznākumu īpatsvaru cilvēkiem ar laboratoriski apstiprinātu HMPV infekciju.
