GERS ir viens no riska faktoriem barības vada adenokarcinomas attīstībai. Pacienti ar atviļņa simptomiem bieži saņem nosūtījumu veikt augšējo endoskopiju, lai meklētu izmaiņas gļotādā, t.sk. erozīvu ezofagītu un metaplāziju (Bareta barības vadu), kas ir stingrs prekursors onkoloģiska procesa attīstībai. Tomēr, lielā daļā gadījumu biežākā atradne ir barības vads ar intaktu gļotādu, attiecīgi domājot par neerozīvu GERS. Šajā pētījumā skaidroja, vai pacientiem ar neerozīvu GERS ir augstāks barības vada adenokarcinomas sastopamības rādītājs kā pacientiem vispārējā populācijā.
Gestācijas diabēts līdz šim saistīts ar dažādu hronisku slimību risku un attīstību. Tomēr, tikai daži līdz šim veiktie pētījumi analizējuši, vai pastāv kādi nozīmīgi paaugstinātas mirstības riski pacientiem ar gestācijas diabētu ilgtermiņā.
Lai mazinātu nevēlamu aterosklerotisku kardiovaskulāru notikumu risku un mazinātu mirstības rādītājus pacientiem ar zināmu kardiovaskulāru slimību aspirīns definēts kā medikaments ar labu efektivitāti un zemām izmaksām. Lai izprastu, kādas ir kopējās aspirīna lietošanas tendences dažāda ienākumu līmeņa valstīs sekundārai kardiovaskulārai profilaksei, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Ekrāna laiks ir laiks, ko persona pavada pie televizora, datora, viedierīcēm dienas laikā. Lai nodrošinātu bērnam pietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu un veselu augšanu, PVO rekomendējusi ierobežot ekrāna laiku maziem bērniem. Tomēr daudzi veiktie pētījumi pierādījuši, ka dzīvē šīs rekomendācijas bieži netiek ievērotas.
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
PSI plaši tiek izmantoti gastroezofageālā refluksa ārstēšanā gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tendences valstīs ar augstu ienākumu līmeni rāda, ka bērniem pirms divu gadu vecuma terapija ar PSI dažādu iemeslu dēļ tiek parakstīta bieži: piemēram, Francijā 2019. gadā PSI bija jālieto 6,1 % bērnu līdz divu gadu vecumam, pirmajā dzīves gadā PSI lietojuši 5,2 % bērnu Jaunzēlandē, bet PSI ordinēšanas tendence bērniem līdz gada vecumam Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pēdējos 20 gados pieaugusi pat pieckārtīgi.
Klīniskās prakses vadlīnijās rekomendēts pacientam pielāgot atbilstīgu manžetes izmēru asinsspiediena mērīšanai. Taču no ikdienas prakses zināms, ka bieži vien tas vai nu nav iespējams, vai netiek darīts. Līdz šim nav pieejami daudz dati par to, kā nepareizs manžetes izmērs ietekmē asinsspiediena rādītāju un cik liela klīniskā nozīme tam ir.
Statīni augstās devās tiek stingri rekomendēti pacienti, kuriem ir ļoti augsts aterosklerotiskas kardiovaskulārās slimības risks. Tomēr, pastāv bažas par nevēlamām augstu devu statīnu blaknēm, kas rezultējas noteiktās kardiovaskulārās profilakses stratēģijas pārkāpumos.
Depresijas simptomi vēlīni dzīves laikā saistīti ar potenciāli līdzpastāvošu demences diagnozi – daļā gadījumu depresija var būt pirmais preklīniskais demences simptoms. Šajā pētījumā tika skaidrots, vai depresija, kas sākusies dzīves laikā agrīni vai vidējā vecumā arī saistāma ar paaugstinātu demences risku.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas šobrīd tiek nodots sabiedriskajai apspriešanai. Tiek plānots pāriet uz trīs līmeņu slimnīcu modeli – lokālajām, reģionālajām un daudzprofilu slimnīcām, aizstājot līdzšinējo piecu līmeņu dalījumu.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
