Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

GLP1 receptoru agonistu un SGLT2 inhibitoru lietošana pēc miokarda infarkta pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu: tendences

Doctus
GLP1 receptoru agonistu un SGLT2 inhibitoru lietošana pēc miokarda infarkta pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu: tendences
Pixabay.com
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt šā brīža tendences un prognostiskos rādītājus GLP1 RA un SGLT2i nozīmēšanai 2.tipa CD pacientiem, kas hospitalizēti MI dēļ. 

Pētījumā izmantoti Zviedrijas MI reģistra (SWEDEHEART) un Nacionālā Diabēta reģistra dati, identificējot pacientus ar 2.tipa CD, kas hospitalizēti MI dēļ no 2006.gada janvāra līdz 2025.gada septembrim. Tika izvērtēta gan esošā terapija ar GLP1 RA un SGLT2i, gan jaunu recepšu medikamentu nozīmēšana no izrakstīšanas brīža līdz gadam pēc notikuma. Tendenču izvērtēšanā tika ņemts vērā 2019.gada ESC diabēta vadlīniju atjauninājuma publicēšanas brīdis, jo tajā tika publicēti nozīmīgi ieguvumi GLP1 RA un SGLT2i nevēlamu kardiovaskulāro notikumu mazināšanā.

No pētījumā iekļautajiem 78 719 2.tipa CD un MI pacientiem, abu zāļu klašu izmantošana ikdienas praksē pieaugusi līdz ar laiku. GLP1 RA lietošanas biežums pirms 2010.gada bija <1 %, nelielu pieaugumu novērojot periodā no 2015.-2018.gadam un pieaugumu pēc 2019.gada, sasniedzot 23 % 2025.gadā šai pacientu grupai. SGLT2i lietošana klīniskajā praksē pirms 2013.gada bija niecīga, pieaugumu 20-30 % apmērā novērojot 2018.-2020.gada periodā, pīķi (73 %) sasniedzot 2025.gadā. Arī kombinēta abu zāļu lietošanas tendence pieaugusi, īpaši pēc 2019.gada. Lielāka iespējamība saņemt GLP1 RA terapiju novērota pacientiem ar augstāku ĶMI un jaunāku vecumu, kamēr samazināta kreisā kambara sistoliskā funkcija saistīta ar SGLT2i izrakstīšanu. Novērots, ka abas zāļu grupas retāk izraksta pacientiem ar zemāku izglītības līmeni un lielāku vecumu.

Autori sacina, ka gan SGLT2i, gan GLP1 RA nozīmēšanas pieaugumu ikdienas praksē ir ietekmējis ESC vadlīniju atjauninājums 2019.gadā. Tomēr nozīmīga daļa augsta riska pacientu nesaņem šo terapiju, un klīnisko lēmumu ietekmē pacienta vecums, izglītības līmenis un komorbiditātes.

Avots: Batra G. et al., Temporal trends and clinical predictors of GLP-1 receptor agonist and SGLT2 inhibitor use after myocardial infarction among patients with type 2 diabetes. ESC Congress 2026, Munich & Online

Saistītie raksti

Sistoliskā asinsspiediena mainība un finerenona efekts pacientiem ar hronisku nieru slimību un 2.tipa cukura diabētu

Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.

Doctus

Asins biomarķieris var palīdzēt atpazīt astmu bērniem ar alerģiskām slimībām

Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.

Doctus

Pakāpeniskas farmakoterapijas intensifikācijas ieguvumi pacientiem ar sirds mazspēju un diabētu

Cukura diabēts ir vadošais iemesls hroniskas nieru slimības attīstībai un ir cieši saistīts ar kardiovaskulāro un visu iemeslu mirstību. Sirds mazspēja ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) bieži sastopama diabēta pacientiem un paaugstina kardiorenālos riskus. Mūsdienīga diabētiskās nieru slimības ārstēšana balstīta uz četrām vadlīnijās rekomendētām medikamentu grupām: RAS inhibitoriem, SGLT2 inhibitoriem, MRA un GLP1 receptoru agonistiem. Kaut arī arvien biežāk šos medikamentus klīniskajā praksē izmanto kombinācijās, to ietekme uz nieru iznākumiem HFpEF pacientiem ir maz pētīta.

Doctus
Lasītākais Doctus.lv

Karpālā kanāla sindroms. No konservatīvas pieejas līdz USG vadītai minimāli invazīvai atbrīvošanai

Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]

M. Mežals

Lai diagnoze nav spriedums. JURĢIS STRAUTMANIS, neirologs

Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.

M. Lapsa

Sirds mazspēja jaunās vēsmās. ESC 2026 kongresa apskats

Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.

S. Paudere–Logina

Izvēlamies D vitamīnu. Praktiskas rekomendācijas pieaugušajiem

D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.

S. Paudere–Logina, R. Helda

Sistoliskā asinsspiediena mainība un finerenona efekts pacientiem ar hronisku nieru slimību un 2.tipa cukura diabētu

Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.

Doctus

Ilgmūžība sākas vēderā

Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.

V. Skuja

Funkcionāla dispepsija. Kā diagnosticēt un ārstēt?

Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.

L. Mežmale

Šogad medicīnā un fizioloģijā trīs Nobela prēmijas saņēmēji

Nobela prēmija fizioloģijā un medicīnā 2026 šogad saņemta par sasniegumiem optoģenētikā – metodē, ar kuras palīdzību iespējams redzēt, kā nervu šūnas veido atmiņas, sajūtas un uzvedības modeļus dzīvās smadzenēs. Pīters Heigmans (Peter Hagemann) un Georgs Nāgels (Georg Nagel) atklājuši īpašu olbaltumvielu čanelrodopsīnu (channelrhodopsin) vienšūņu aļģēs. Karls Deiserots (Karl Deisseroth) olbaltumvielu transformēja par gaismas kontrolētu “slēdzi” nervu šūnās. Nobela prēmijas laureāti ielikuši pamatus jaunās neirozinātnes ērā.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U