Dažādas plaušu hipertensijas (PH) formas sievietes skar disproporcionāli. Gan dzīvnieku, gan cilvēku pētījumos secina, ka estradiolam piemīt jaukti efekti uz plaušu asinsvadiem. Līdz šim nav noskaidrots, vai priekšlaicīga menopauze varētu būt riska faktors plaušu hipertensijas attīstībai.
Sievietes veselība lielā mērā atkarīga no uroģenitālā trakta mikrobiotas sastāva, bet nav skaidri definēti bioloģiskie faktori, kas ietekmē šā sastāva atšķirības katrai sievietei. Iepriekš veiktos pētījumos noskaidrots, ka glikogēna daudzums vagīnas lūmenā ir augstāks tām sievietēm, kam ir augstāks ķermeņa masas indekss (ĶMI). Tiek uzskatīts, ka uroģenitālā traktā esošais glikogēns ietekmē to, kāds mikrofloras sastāvs būs sievietes dzimumceļos.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā, iesaistot vairāk nekā 250 000 sieviešu, pierādīja, ka perorālo kontracepcijas tablešu lietošana aizsargā no olnīcu un endometrija vēža.
Grūtniecības komplikācijas, piemēram, spontānais aborts, per-eklampsija, gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības ir saistītas ar paaugstinātu sirds slimību risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā. [1]
Šovasar RAKUS stacionāra “Gaiļezers” Ginekoloģijas klīnika nosvinēja desmit gadu jubileju. Šajos gados palīdzība sniegta vairāk nekā 50 tūkstošiem sieviešu un veikts vairāk nekā 35 tūkstoši operāciju. Par to, kāda ir neredzamā “bilance”, — klīnikas vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. NELLIJA LIETUVIETE.
Analizējot datus par vairāk nekā 1300 sievietēm, kam perspektīvi sekoja visu grūtniecības laiku, secināja, ka sievietēm, kam mangāna līmenis grūtniecības sākumā ir zems, biežāk attīstās augsts asinsspiediens jeb preeklampsija grūtniecības beigu posmā.
Lielā pētījumā ar sievietēm pusmūža vecumā atklāts, ka ar vecumu saistītas izmaiņas skeleta muskuļos ir daļa no sieviešu dzīves piecdesmit gadu vecumā. Šajā laikā sievietēm notiek pāreja no perimenopauzes uz postmenopauzi un estrogēna ražošana tiek pārtraukta.
Hipertensija grūtniecības laikā, īpaši preeklampsija, var būt psihisku slimību cēlonis bērniem, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Hypertension.
Nav pierādījumu, ka Covid-19 gadījumos varētu būt vertikālā transmisija auglim no mātes un bērns saslimtu ar klīniski nozīmīgu infekciju, secināts pētījumā.
Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Novembrī Rīgā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija par “Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes uzlabošanas iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs” Starptautiskā neirologu kongresa BALCONE 2025 ietvaros. Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības Parkinosna slimības pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.