Latvijā, reproduktīvās veselības klīnikā "Mama Rīga" top Baltijā pirmā olnīcu audu kriobanka. Tā ir struktūra, kuras ietvaros notiek olnīcas audu paņemšana, sasaldēšana un uzglabāšana līdz turpmākai audu pārstādīšanai. Olnīcu audu kriobanka ir iespēja sievietēm saglabāt un atjaunot savas reproduktīvās funkcijas pēc onkoloģisko slimību izārstēšanas.
Klīniskā novērojumu pētījumā pierādīts, ka astma saistīta ar ilgāku laiku līdz iestājas grūtniecība un mazākiem dzimstības rādītājiem.
Sievietēm, kurām ir agrāka menarhe, ir lielāks gestācijas diabēta attīstības risks. Gestācijas diabēts skar līdz 7% grūtnieču un palielina jaundzimušo risku saslimt ar 2.tipa cukura diabētu un predisponē arī citu veselības traucējumu attīstībai.
Sievietes, kurām grūtniecības laikā attīstās komplikācijas, ir paaugstināts risks dzīves laikā attīstīties kardiovaskulārām slimībām, kā arī to izraisītas nāves.
Veikts pētījums, kura mērķis bija noskaidrot, vai ir atšķības sāpju uztverē sievietēm, kuras lieto dažādus hormonālos kontraceptīvos līdzekļus.
Zinātnieki izpētījuši, ka mazāka auguma sievietēm ir īsāks grūtniecības laiks, mazāki bērni, lielāks priekšlaicīgu dzemdību risks.
Šī gada 16.-19.jūlijā norisinājās starptautiska medicīnas studentu konference Serbijā, kurā piedalījās arī Doctus. Konferencē uzstājās vieslektore no Zviedrijas – Randa Akouri, ginekoloģijas un dzemdniecības speciāliste ar papildus specializāciju medicīnas ķīmijā, molekulārajā bioloģijā un biotehnoloģijās. Ārste dalījās ar pieredzi dzemdes transplantācijas attīstībā.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pacientēm dzemdes vēzis ir iedzimts, ņemot vērā ģimenes onkoloģiskās saslimstības vēsturi. Diagnozes precizēšanai ģimenēs ar pārmantotā vēža slimības vēsturi tika noteiktas iespējamās mutācijas.
Gandrīz 50% sieviešu ar policistisko olnīcu sindromu (PCOS) attīstās pre-diabēts vai 2.tipa cukura diabēts līdz 40 gadu vecumam, bet šīs korelācijas iemesli nav līdz galam zināmi. Amerikas Fizioloģijas biedrības pētījums piedāvā versiju, ka palielinātajam diabēta riskam pamatā ir iekaisums.
Pēdējie pētījumi pierāda saistību starp sieviešu ķermeņa masas izmaiņām grūtniecības laikā vai palielinātu ķermeņa masu pirms grūtniecības un jaundzimušo bērnu palielinātu ķermeņa masu 7 gadu vecumā.
Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Plaši izplatītas hroniskas sāpes var nemanāmi veicināt asinsspiediena paaugstināšanos, daļēji depresijas un iekaisuma procesu ietekmes dēļ.
Novembrī Rīgā notika augsta līmeņa apaļā galda diskusija par “Parkinsona slimības ārstēšanas un aprūpes uzlabošanas iespējām Latvijā un visās Baltijas valstīs” Starptautiskā neirologu kongresa BALCONE 2025 ietvaros. Baltijas valstu prezentācijas izgaismoja būtiskas atšķirības Parkinosna slimības pacientu ārstēšanā un aprūpē.
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
