Vulvovaginīts ir viena no visbiežāk diagnosticētajām saslimšanām sievietēm un veido krietnu daļu no kopējo sūdzību apjoma ginekologa ambulatorajā darbā. Tā kā ikdienas praksē biežas ir sieviešu sūdzības, kas saistās ar niezi, diskomfortu, kairinājuma sajūtu ģenitāliju apvidū un izdalījumiem, tad šajā rakstā par tik bieži sastopamo vulvovaginītu un tā ārstēšanas iespējām.
Hroniskas sāpes tiek definētas kā sāpes, kas ilgst trīs mēnešus vai ilgāk, anatomiski lokalizējas iegurnī un ir pietiekami spēcīgas, lai radītu funkcionālu nespēju un būtu nepieciešama medikamentoza vai ķirurģiska ārstēšana. Hroniskas iegurņa sāpes visbiežāk ir izplatītas reproduktīvā vecuma sieviešu populācijā, vīriešiem biežākais hronisku iegurņa sāpju iemesls ir hronisks (nebakteriāls) prostatīts, hroniska orhalģija un prostatodīnija.
Gan pasaulē, gan Latvijā plaši tiek diskutēts par hormonālās kontracepcijas nozīmi veselībā. Dažādu ārstu viedoklis atšķiras: ir tādi, kas atbalsta hormonālās kontracepcijas izrakstīšanu, ir tādi, kas neatbalsta, un ir vienaldzīgie. Lai gan vienprātības šajā jautājumā trūkst, hormonālā kontracepcija tiek lietota visai plaši, tāpēc rakstā mēģināts apkopot jaunāko pētījumu rezultātus tieši par hormonālās kontracepcijas “pozitīvo pusi” un veselības ieguvumiem.
Sievietes vidējam vecumam gan pasaulē, gan Latvijā ir tendence pieaugt, līdz ar to kļūst aktuālas ar novecošanos saistītās veselības problēmas, kā arī dzīves kvalitāti ietekmējošie faktori. Dzimumorgānu noslīdējums bieži vien rada galvassāpes gan ginekologiem, gan urologiem, gan proktologiem. Tā ir mūžsena problēma, bet pēdējos desmit gados būtiski mainījušies uzskati gan par patoģenēzi, gan klasifikāciju, gan ārstēšanas principiem un metodēm.
Žurnāls Doctus jau vairākus gadus informatīvi atbalsta RSU Medicīnas nozares studentu ikgadējās zinātniskās konferences, kas ir pieredzes apmaiņas un jaunu zināšanu gūšanas pasākums, kur iepazīt jaunākās tendences, apspriest sasniegumus un gūt iemaņas pētniecībā. Tā mērķauditorija ir studenti, kas aktīvi darbojas medicīnas zinātnē. Šajā numurā publicējam stenda referātu pirmās vietas ieguvējas pētniecisko darbu “Sievietes reproduktīvā veselība un uzvedība”. Pētījums nepretendē uz augstu reprezentativitāti, tomēr darbā izvirzītie jautājumi ieskicē būtiskākās tendences.
Pasaules Veselības organizācija ir izstrādājusi savas kontracepcijas vadlīnijas ekstraģenitālu problēmu gadījumos. Rakstā salīdzinājumam minētas arī ACOG (American College of Obstetricians and Gynecologists) rekomendācijas, kas dažos gadījumos tomēr atšķiras. PVO izstrādātās vadlīnijas Latvijā ir iztulkotas, un speciālistu asociācijas tās ir ieteikušas lietošanai.
Nesens problēmgadījums paziņu vidū un iepriekšēja prakse, konsultējot grūtnieces, veicināja šā raksta tapšanu. Praksē novērotas gan ideāli veselas grūtnieces un spirgti jaundzimušie, gan grūtnieces ar nelielu, it kā “nevainīgu” hipertensiju, gan retu reizi arī eklampsija ar nāves draudiem mātei un bērnam.
Bakteriālā vaginoze uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīvā vecuma sievietēm, proti, vismaz viena trešdaļa no visām vulvovaginālajām infekcijām. Sieviešu populācijā to sastop vidēji 30-40%. Lai gan bakteriālā vaginoze var būt iemesls virknei komplikāciju ginekoloģijā un dzemdniecībā, ne tikai ārstēšanas taktika, bet arī tās nepieciešamība apsverama katrā gadījumā individuāli.
Klimakss ir normāls fizioloģisks process, ko novēro gan sievietēm, gan vīriešiem. 10-25% sieviešu tas rada traucējumus un sarežģījumus, bet visiem šajā periodā ir viena vēlēšanās – būt pēc iespējas mundrākiem un garīgi rosīgiem. Rakstā ieteikti paņēmieni un dabas līdzekļi pārejas posma atvieglošanai.
Šis raksts iecerēts kā neliels orientieris ginekoloģisko procedūru spektrā. Aplūkosim biežāko ginekologa praksē ambulatori veicamo manipulāciju pamatjautājumus, ar tām saistītās objektīvās un subjektīvās nianses, kā arī atsevišķas postprocedūru perioda īpatnības. Minētais palīdzēs, aprūpējot pacientes ginekoloģisko problēmu risināšanas periodā.
Ābele ziedonī. Tātad vēl viens pavasaris. Protams, Dr. INGŪNAI LIEPAI, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētājai, ir strukturēts darba kalendārs ar obligāto pasākumu ierakstiem. Un ir kalendārs ar ģimenes plānotajām aktivitātēm. Dr. Liepai medicīnā rit 46. gads, no tiem 26 gadi — slimnīcu vadītājas amatā. Vispirms Alojas slimnīcā, kura vairs nepastāv, tad 12 gadus Vidzemes slimnīcā Valmierā, beidzamos gandrīz 11 gadus — Cēsu klīnikā.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Pēcdzemdību periods pamatoti tiek uzskatīts par vienu no sarežģītākajiem, daudzpusīgākajiem un ārkārtīgi jūtīgiem apstākļiem sievietes dzīvē. Bērna piedzimšana var izraisīt dažādas spēcīgas emocijas no sajūsmas un prieka līdz bailēm un satraukumam. Diemžēl šo notikumu nereti aizēno psihisko traucējumu rašanās mātei.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Šī gada 15. maijā darbu sākusi profesora Skrides Sirds klīnika ar pieredzējušo un augsti kvalificēto ārstu, māsu un veselības aprūpes speciālistu komandu.