Janvāra beigās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra speciālisti sadarbībā ar Barselonas Universitātes slimnīcu veica Latvijā divas unikālas sirds operācijas un organizēja semināru, kur savā pieredzē dalījās Eiropas labākie sirds ķirurgi, kuri specializējušies hipertrofiskās kardiomiopātijas ķirurģiskajā ārstēšanā - profesors <em>Eduard Quintana</em> un profesors <em>Carlos A. Mestres</em>.
Peridontīts var izraisīt vairākas problēmas, sākot no sliktas elpas līdz asiņošanai un zaudētiem zobiem. Tagad pētnieki ir atklājuši, ka tas varētu būt saistīts ar vēl smagākām problēmām citur organismā – sirdī. Jaunā pētījumā pētnieku grupa atklāja nozīmīgu saistību starp peridontītu un priekškambaru fibrozi paraugā, kurā bija 76 pacienti ar sirds slimībām.
Augsts asinsspiediens un cukura diabēts ir zināmi insulta riska faktori, taču tagad jauns pētījums liecina, ka, cilvēkiem novecojot, riska apjoms var samazināties.
Pasaulē ātriju fibrilācija ir visbiežākā aritmija pieaugušo vecumā, tomēr, lai gan pētījumu klāsts ir plašs, tā vēl aizvien paliek neatklāta. Vairāk neskaidru jautājumu ir tieši par pacientiem netipiskā vecumā: jauniem pieaugušajiem līdz 45 gadu vecumam, pusaudžiem un bērniem. Epidemioloģiskajos pētījumos ātriju fibrilācijas sastopamības biežums pacientiem, kas jaunāki par 40 gadiem, ir < 0,1 %, biežāk vīriešiem.
Septiņdesmit divus gadus vecs kungs pēc pārslimota Covid–19 ierodas pie ārsta ar sūdzībām par vājumu, samazinātu slodzes panesību, diskomfortu krūtīs, trauksmes epizodēm un miega traucējumiem. Pēdējo reizi pie ārsta bijis pirms septiņiem gadiem, lai iegūtu medicīnisko izziņu transportlīdzekļa vadīšanai. Zināms, ka pēdējā gada laikā niktūrija un epizodiski skeleta sāpes, kuras kļūst biežākas un ilgākas.
Vai aspirīns mazā profilaktiskā devā samazina lūzumu un nopietnu kritienu risku veselīgiem senioriem? To pētnieki no Austrālijas skaidroja ar placebo kontrolētā, nejaušinātā pētījumā.
Pacienti, kuri lieto statīnus, lai pazeminātu augstu holesterīna līmeni, bieži sūdzas par muskuļu sāpēm, kuru dēļ viņi varētu vairs nelietot šo ļoti iedarbīgo medikamentu, un tas var rezultēties palielinātā riskā infarkta vai insulta attīstībai. Novērošanas pētījumi liecina, ka D vitamīna lietošana saistīta ar samazinātu statīnu nepanesību, taču nav nejaušināta iedalījuma pētījumu, kas šo saistību apstiprinātu.
Ikdienas tējas tase var palīdzēt baudīt labāku veselību dzīves nogalē, taču, ja nelietojat tēju, ir arī citas lietas, kuras var pievienot uzturam, tādejādi uzlabojot veselību.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
