Hroniska sirds mazspēja ir slimība, kuras sastopamības rādītājs pieaugušiem pacientiem Eiropā ir 1—2 %. [4] Palielinoties iedzīvotāju vecumam, uzlabojoties ārstēšanas iespējām un sirds mazspējas pacientu dzīvildzei, pieaug arī galēji smagas (progresējušas) sirds mazspējas sastopamība. [7]
Pēdējās desmitgadēs antikoagulācijas iespējas nozīmīgi paplašinājušās, paverot vārtus tiešo perorālo antikoagulantu (TOAK) ērai trombembolisku notikumu profilaksē un ārstēšanā. Lai šos medikamentus ikdienas praksē lietotu atbildīgi, nepieciešamas zināšanas par to individuālajiem raksturlielumiem, riskiem un ieguvumiem.
Viegli kognitīvi traucējumi var būt demences prodroma stāvoklis. Retrospektīvā novērojumu pētījumā Kanādā tika novērtēts, vai kādam no šobrīd izmantotajiem antihipertensīvās terapijas medikamentiem piemīt arī no demences attīstības aizsargājošs efekts.
Cilvēkiem, kas inficēti ar Covid–19, ir palielināts risks saslimt ar sirds ritma traucējumiem, piemēram, priekškambaru mirdzēšanu.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Invazīvās kardioloģijas laboratorijā pirmo reizi Latvijā un Baltijā implantēta sirds vārstuļu atbalsta sistēma mazinvazīvā veidā, caur cirkšņa vēnu.
Koronārā sirds slimība jaunākā vecumā ir saistīta ar paaugstinātu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences risku.
Arteriāla hipertensija (AH) joprojām ir pasaulē vadošais nāves iemesls, ap 10 % no visiem veselības aprūpes izdevumiem pasaulē mērķēti hipertensijas un tās komplikāciju pārvaldībai. Tā kā hipertensijas izraisītais veselības un ekonomikas slogs ir nopietns, šī slimība ir viena no prioritātēm sabiedrības veselības politikas izstrādē, lai uzlabotu kardiovaskulārās veselības situāciju pasaulē.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežāk sastopamā aritmija pasaulē ar skaidri zināmu insulta risku. Mazāk atpazīta ir PM saikne ar kognitīvu disfunkciju un/vai demenci. Kaut arī pastāv pārklāšanās starp PM un kognitīvu traucējumu riska faktoriem, pierādīts, ka PM neatkarīgi paredz incidentas demences attīstību.
Ilgstoša kumulatīva medikamentu lietošana uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumu (ADHD) ārstēšanai ir saistīta ar nelielu, bet statistiski nozīmīgu paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, liecina liela Zviedrijas ieligzdotu gadījumu kontroles pētījuma rezultāti.
Kāda ir sāls pateriņa ietekme uz asinsspiedienu vidēja vecuma un senioru vidū? Vai rekomendācijas diētai ar samazinātu sāls daudzumu sniedz vērā ņemamu klīnisko ieguvumu? To skaidroja pētnieki ASV.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
